Kultūras ministre jau janvāra sākumā informēja par veselības problēmām, kuru dēļ varētu atkāpties no amata.
Godmanis pirmdienas vakarā žurnālistiem sacīja, ka vēl nav saņēmis Demakovas demisiju, līdz ar to viņš kategoriski atteicies sniegt jebkādus komentāru šajā jautājumā. Godmanis gan atzina, ka saskaņā ar viņa rīcībā esošo informāciju, Demakovas veselības stāvoklis pieļauj iespēju, ka viņa var strādāt ministres amatā.
Helēna Demakova uzskata, ka šajos apstākļos, kad publiski izskan liberālajā ideoloģijā sakņotas, bezatbildīgi plašas kultūras institūciju, piemēram, desmitiem muzeju apvienošanas un pārprastas optimizācijas idejas, viņa nevar turpināt uzņemties atbildību par Kultūras ministrijas darbu, jo veselības stāvoklis liedz pilnvērtīgi piedalīties publiskajās debatēs un politiskajā procesā. Kultūras nozarei patlaban ir nepieciešama aktīva vadība, kas plaši piedalītos politiskajās diskusijās publiskajā telpā.
Tādēļ ministre aicina Tautas partijas valdi iespējami īsā laikā izvirzīt jaunu kultūras ministra kandidātu. Tam ir jābūt cilvēkam ar nacionālu un politiski konservatīvu stāju, taču ar lielu autoritāti kultūras cilvēku vidē un pierādītām nopietna, moderna kultūras menedžera spējām. Tam ir jābūt politiķim, kurš turpinās veidot kultūrpolitiku saskaņā ar nacionālas valsts ideju. Šādu cilvēku viņa saredz. Tas ir viens no Tautas partijas dibinātājiem, veiksmīgs uzņēmējs, aktieris, izcilā Cēsu mākslas festivāla dibinātājs un vadītājs, Cēsu pilsētas domnieks un jau vairākus mēnešus Helēnas Demakovas padomnieks Juris Žagars.
Kultūras ministre par savu galveno panākumu uzskata to, ka kultūras joma Latvijā piecu gadu laikā no "bārenītes" un "lūdzējas" ir padarīta par nozari, kurai tiek atvēlēta Eiropas nacionālai valstij atbilstīga valsts finansējuma daļa. Kultūras nozarei ir skaidrs kultūrpolitisks redzējums, lieli attīstības projekti un potenciāls. Nav šaubu, ka arī lielie kultūras infrastruktūras projekti varēs būs īstenoti, pievienojot valsts aģentūru "Jaunie "Trīs brāļi"" valsts kapitālsabiedrībai "Valsts nekustamie īpašumi". Kopumā ir skaidrs, ka kultūras nozares uzkrātā kapacitāte ir pietiekama, lai ar iespējami mazu risku pārdzīvotu pašreizējo budžeta krīzi.
Demisionējusī bijusī kultūras ministre uzskata, ka šis ir iespēju laiks. Reformas ir jāveic, jāsamazina štati un daudzām kultūras institūcijām jāpalielina pašu ieņēmumi. Kā vienīgā no pašreizējās valdības ministriem viņa iesniedza konkrētus optimizācijas plānus, kuri ir nostiprināti ar valdības lēmumu. Vienlaikus bijusī ministre aicina visu sabiedrību un it īpaši Tautas partiju neļaut aiz krīzes plīvura iznīcināt nacionālas valsts kultūras pamatus - valsts sākotnē iedibinātās, tradīcijām bagātās kultūras institūcijas.
Augšminēto personisko apsvērumu dēļ Helēna Demakova arī neatjaunos Saeimas deputāta mandātu un nekandidēs ne pašvaldību, ne Eiropas Parlamenta vēlēšanās.
Helēna Demakova (TP) Strādājusi Latvijas Nacionālajā bibliotēkā, no 1988. līdz 1990.gadam bija LPSR Kultūras ministrijas Mākslas un kultūras mantojuma pārvaldes Mākslinieku kolēģijas locekle, kopš 1990.gada - kultūras vēstures pasniedzēja Latvijas Valsts mākslas akadēmijā un LVU, bijusi žurnālu "Grāmata" un "Kentaurs XXI" redkolēģijas locekle, mākslas kritiķe, filoloģe, mākslas projektu kuratore.
No 1996. līdz 1997. gadam Demakova bija Ministru prezidenta padomniece kultūras jautājumos. Kopā ar Tautas partiju ievēlēta 7. un 8. Saeimā. 2004. gada 9. martā Helēna Demakova kļuva par Kultūras ministri Induļa Emša valdībā, šo pašu amatu saglabājusi arī Aigara Kalvīša ministru kabinetā. 2006. gada oktobrī Demakova tika ievēlēta 9. Saeimā un palika Kultūras ministres amatā arī Kalvīša otrajā valdībā. Šo amatu Demakova saglabāja arī Godmaņa vadītajā valdībā.