Komponists Jānis Lūsēns 7. aprīlī svin 50 gadu jubileju, kas tiks atzīmēta ar vairākiem koncertiem un dokumentālās filmas pirmizrādi.
Koncerta pirmajā daļā skanēs cikli no izrādēm "Kaupēn, mans mīļais", "Sfinksa" un "Agrā rūsa". Savukārt otro daļu veidos dziesmu kolāža, kurā dzirdēsim mūziku no komponista daiļrades sākumposma līdz pat nesen tapušām un pavisam jaunām dziesmām.
Koncertos piedalīsies Zigfrīds Muktupāvels, Andris Ērglis, Sergejs Jēgers, Ingus Pētersons, Uģis Roze, Mārtiņš Freimanis, Gunārs Kalniņš, Ainārs Ančevskis, Aivars Brīze, Kristīna Zaharova, Amber, Kristīne Zadovska, Rudīte Būmane, Dita Lūriņa, Karīna Tatarinova un koris "Vaidelote" Mārtiņa Klišāna un Egīla Vētras vadībā. Par koncertprogrammas muzikālo pavadījumu rūpēsies pats Jānis Lūsēns, mūziķu grupa viņa vadībā, pūšamo instrumentu kvartets "Shady Brass", Liepājas mūzikas vidusskolas Zvanu ansamblis "Campanella" un Liepājas katoļu pamatskolas zvanu ansamblis.
Tāpat īpašu programmu komponista jubilejai piedāvās arī Latvijas Televīzija.
Lielajā piektdienā, 10.aprīlī, plkst.19.30 LTV 1.kanālā būs skatāma dokumentālās filma "Viņa augstība - komponists Jānis Lūsēns III" pirmizrāde. Dokumentālo filmu veidojusi režisore Virdžīnija Lejiņa.
Īsi pēc pusnakts - plkst. 00:05 - varēs noskatīties Lūsēna mūzikas autorkoncertu „Mazu brīdi pirms...". Rīgas Sv. Jāņa baznīcā skanēs Jāņa Lūsēna komponētas dziesmas ar latviešu dzejnieku Kārļa Skalbes un Viļa Plūdoņa vārdiem Latvijas Nacionālās operas solistes Kristīnes Zadovskas un operdziedātāja Ingus Pētersona sniegumā. Bet instrumentālo pavadījumu veidos pats autors kopā ar dēlu Jāni Lūsēnu junioru (basģitāra), Aivaru Gudro (ģitāra) un Māri Zīlmani (vibrafons, zvaniņi, perkusijas).
Lūsēna jubilejas noskaņas turpinās arī Latvijas Nacionālā teātra iestudētā rokopera „Sfinksa", kas LTV1 ēterā būs 11. aprīlī plkst. 21:15. Tajā izdzīvots slavenā pareģa Eižena Finka liktenis un meklēta atbilde uz mūžīgo jautājumu - vai un cik viegli ir būt neparastu spēju īpašniekam.
Sestdien, 25. aprīlī, plkst. 21:15 ikviens LTV1 rādīs Jāņa Lūsēna jubilejas koncertu, kas notiks 13. aprīlī Nacionālajā operā.
Komponista pirmie dzīves gadi un atmiņas saistās ar Liepāju, kur iesākas arī ceļš mūzikas pasaulē. Pēc Emīla Melngaiļa mūzikas teorijas nodaļas absolvēšanas, Lūsēns turpina mūzikas studijas Jāzepa Vītola Latvijas Valsts Konservatorijā pie profesora Jāņa Ivanova kompozīcijas klasē.
Studiju laikā kopā ar domubiedriem Jānis Lūsēns izveido eksperimentālu instrumentālās mūzikas ansambli "Zodiaks", kura pirmais albums "Disco Alliance" (1980) kļūst ne vien par Latvijas, bet gan par visas Padomju Savienības hītu, sasniedzot rekordlielu tirāžas skaitu - 20 miljoni. Albums iezīmē ne vien komponista daiļrades sākumu, bet arī latviešu popmūzikas rašanos. Pēc diviem gadiem grupa izdod savu otro albumu "Music In Universe", kas muzikāli turpina iesākto ceļu un, lai arī tas nesasniedz pirmā albuma rekordskaitļus, tā panākumi ir milzīgi. Grupas darbība uz laiku pierimst, lai izmainītā sastāvā 1987. gadā kopā ar dziedātāju Zigfrīdu Muktupāvelu saņemtu festivāla "Liepājas dzintars" galveno balvu. Pēdējo reizi grupa sanāk kopā 1996. gadā, kad iznāk albums "Dedication".
Paralēli grupas darbībai 1985. gadā Jānis Lūsēns sevi piesaka teātra mūzikas žanrā, sarakstot mūziku Jevģenija Jevtušenko poēmas "Māte un neitronbumba" iestudējumam Liepājas teātrī. Teātra mūzika komponista daiļradē gadu gaitā kļuvusi par nozīmīgu un neatņemamu sastāvdaļu.
Milzīgu publikas interesi un mīlestību iemanto rokopera "Kaupēn, mans mīļais", kas 1999. gadā top Liepājas teātrī, kļūstot ne vien par Liepājas teātra, bet par visas latviešu teātra mākslas notikumu, radot balvu birumu radošajam kolektīvam un iezīmējot augstāko māksliniecisko punktu Liepājas teātra attīstībā gadsimtu mijā. Piecu gadu laikā to noskatās vairāk nekā 85 tūkstoši skatītāju. 2008. gadā rokopera tiek ierakstīta izcilāko un ievērojamāko mākslas darbu vidū, kas atspoguļo latviešu nācijas raksturojošās vērtības, veidojot Latvijas kultūras kanonu.
Mūzikli un rokoperas Latvijas teātru repertuāros saglabājas vairāku gadu garumā. Par savdabīgām rekordistēm kļuvušas "Putnu opera", kuru tās deviņu izrādīšanas gadu laikā noskatās vairāk nekā 95 tūkstoši skatītāju, un "Sfinksa", kuru astoņu gadu laikā noskatās aptuveni 90 tūkstoši skatītāju, savukārt 2001. un 2002. gadā Latvijas teātros vienlaicīgi tiek spēlētas piecas Lūsēna muzikālās izrādes.
Par darbību teātra mūzikas žanrā komponists saņēmis Latvijas teātra Spēlmaņu nakts gada balvu nominācijā Labākais komponists (1996., 1999. gadā), AKKA/LAA Autortiesību bezgalības balvu 2003. gadā un augstāko Latvijas valsts apbalvojumu mūzikā - Lielo Mūzikas balvu 2001. gadā.
Jānis Lūsēns ne vien ar muzikālajām izrādēm, bet vairākiem dziesmu cikliem - "Savadā pasaule", "Katrs savu dzīvi dzīvo" (abi 1997) u.c. - uzrunājis Latvijas mazos klausītājus, sniedzot ieguldījumu Latvijā mazāk ttīstītajā bērnu mūzikas žanrā. Ar panākumiem Jānis darbojies arī akadēmiskās mūzikas žanrā, sarakstot kantātes un simfonijas koriem.