Dienesta pārbaude ierosināta maija sākumā, lai pārbaudītu konkursa norisi un nolikumā iestrādāto prasību pamatotību un atbilstībai Publisko iepirkumu likumam, par ko iepriekš šaubas paudusi toreizējā veselības ministres pienākumu izpildītāja Lina Mūrniece (JL).
Dienesta pārbaudē secināts, ka iepirkuma nolikums atbilda prasībām, konkurss bija atklāts un bija iespējama konkurence. Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests (NMPD) konkursu sludinājis, lai Rīgas reģions nepaliktu bez "ātrās palīdzības".
Dienesta pārbaudes komisija gan norādīja, ka turpmāk šādi iepirkumi būtu jāizsludina savlaicīgāk, lai vispār nepastāvētu risks palikt bez "ātrās palīdzības".
Jau ziņots, ka, izvērtējot Mūrnieces vēstuli par NMPD rīkoto "ātrās palīdzības" auto pakalpojumu konkursu, KNAB aicināja, rīkojot jaunu konkursu, novērst Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) konstatētos pārkāpumus. KNAB savā atzinumā norāda, ka pieaug korupcijas risks, ja, piemēram, konkursa dalībniekiem izvirza nepamatotus ierobežojumus un līgumu slēdz uz ilgu laiku.
Konkursa nolikumā izvirzītās prasības, kas nosaka, ka piegādātāja rīcībā jābūt vismaz 65 operatīvajiem transportlīdzekļiem, KNAB vērtē kā pretendentu loku ierobežojošas. Birojs norāda, ka NMPD nav sniedzis apliecinājumu, ka ir notikusi tirgus izpēte, lai pārliecinātos, ka patiešām netiek nepamatoti ierobežots pretendentu loks.
Tiesa, Veselības ministrija tomēr noslēgusi 21 miljonu latu vērto līgumu par "ātrās palīdzības" automašīnu īri uz pieciem gadiem ar konkursa uzvarētāju un līdzšinējo šī pakalpojuma nodrošinātāju uzņēmumu "Rīgas sanitārā transporta autobāze" (RSTA), jo citus risinājumus līdz 1.maijam, kad beidzies iepriekšējais līgums, nebija izdevies atrast, bet kompromisam uzņēmējs nav piekritis.