Valsts iekšējais parāds šā gada pirmajā pusgadā samazinājās par 50,1 miljonu latu un jūnija beigās bija 836,4 miljoni latu.
Savukārt valsts ārējā parāda kopsumma jūnija beigās veidoja 3,889 miljardus latu un kopš šī gada sākuma pieauga par 636,9 miljoniem latu.
Šā gada jūnijā tika pārdotas valsts iekšējā aizņēmuma īstermiņa parādzīmes par kopējo summu 20,7 miljoni latu pēc nominālvērtības ar vidējo svērto peļņas likmi jūnija pēdējā izsolē 2,178% (182 dienu parādzīmēm) un 3,260% (364 dienu parādzīmēm). Kopējais investoru pieprasījums pēc šī termiņa parādzīmēm bija gandrīz trīs reizes lielāks nekā pārdotais apjoms.
Valsts vidējā termiņa un ilgtermiņa obligāciju īpatsvars valsts iekšējā parāda portfelī 2010.gada jūnijā sasniedza 49%, bet valsts īstermiņa parādzīmju īpatsvars sasniedza 51%.
Saskaņā ar Finanšu ministrijas novērtējumu Makroekonomisko rādītāju saliktais indekss, kura aprēķināšanai tiek izmantoti operatīvie dati par tautsaimniecības attīstību, jūnijā, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo mēnesi, salīdzināmās cenās samazinājies par 3,1%.
Indeksa samazinājumu galvenokārt ietekmējis mazumtirdzniecības apgrozījuma kritums, ostās pārkrauto kravu apjoma un tautsaimniecībā nodarbināto skaita samazināšanās.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
