Jezdakova: ēnu ekonomikas apjomi palielinās un pieaugs līdz ar krīzi

"Mēs paši visu laiku kladzinām: ēnu ekonomika. Jo vairāk par ēnu ekonomiku runājam, jo vairāk visi pētījumi liecina par pieaugumu. Jo mazāk runāsim par to, jo pētījumi būs labvēlīgāki. Protams, ēnu ekonomikas apjoms pieaug un pieaugs līdz ar krīzi. (..) Šeit vajadzētu strādāt visiem, ne tikai VID, bet arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB). Galvenais, jāmaina uzvedības normas, un tad daudz kas atrisināsies, taču tam būs vajadzīgi 10 gadi," atzīst Jezdakova.

Jezdakova norāda, ka pēdējie dati par ēnu ekonomiku Latvijā ir par 2008.gadu un tad apjoms bijis 12%, tāpēc "runāt 2010.gadā par ēnu ekonomiku, bet skatīties uz 2008.gada datiem, nebūtu pareizi. Protams, jūtam, ka ir pieaugums".

Vaicāta, vai ko mainīt varētu nulles deklarācijas, VID vadītāja atzīmē, ka deklarācijās atkārtot visus datus, kas jau ir VID rīcībā, nebūtu pareizi.

"Ja informācija būs ierobežotā apjomā un dos mums papildus informāciju, tad tas ir apsveicami un to varēsim izmantot. Ja tiks pieprasīts sniegt ziņas, kas jau ir mūsu rīcībā, tas nebūs pareizi. Par nulles deklarācijām jau runā daudzus gadus pēc kārtas, ka vajag tādas iesniegt, taču pa šiem gadiem bija daudz sākumdeklarēšanas variantu, piemēram, sākumā bija piedāvājums nodokļu maksātājiem vai Latvijas pilsoņiem deklarāciju aizpildīt, ielikt aploksnītē, un tad tā aploksnīte vienkārši glabājas. Ja nepieciešams pārbaudīt, tad aploksnīte tiek taisīta vaļā. Taču tas bija ļoti sen. Man grūti iedomāties, kādas būs deklarācijas," stāsta Jezdakova.

Viņa norāda, ka sākotnēji ir nepieciešams saprast, kāds ir sākumdeklarēšanas mērķis. Pirms desmit gadiem VID bijis grūti pierādīt skaidras naudas uzkrājumus, bet patlaban jau VID var neatzīt ievērojamus skaidras naudas uzkrājumus.

Jezdakova atzīst, ka tad, ja sākumdeklarēšanu varētu pārvērst par stimulu, būtu labums gan valstij, gan cilvēkiem.

"Taču šeit ir problēma - prokuratūra uzskata, ka nedrīkst tādā veidā kaut ko legalizēt - pasakot, ka ir tādi un tādi uzkrājumi, kuru izcelsme nav skaidra, un samaksājot par tiem, piemēram, 10% no summas," norāda VID vadītāja, uzsverot, ka patlaban arī nav skaidrs, ko valsts grib panākt - "lai [cilvēki] legalizētu kaut ko vai lai būtu amnestija. Tas ir jāpasaka konkrēti, un tad jau var izdomāt, vai tā ir sākumdeklarācija vai vienkārši deklarācija tam, kas nav valsts reģistros. Tad sapratīsim, ko gribam".