Sekojot līdzi notiekošajam ap un par koalīcijas veidošanu, pārņem dīvainas sajūtas. No vienas puses, manis pārstāvētais politiskais spēks VIENOTĪBA it kā ir uzvarējis, no otras puses, izskatās, ka politiskā spēkā iekšienē tiek darīts viss, lai šo uzvaru pēc iespējas ātrāk notrallinātu.

Man nav saprotams, kāpēc atsevišķi VIENOTĪBAS politiķi pēc vēlēšanām vēl joprojām turpina nodarboties ar priekšvēlēšanu cīņām tik raksturīgās retorikas sludināšanu. Kāpēc parādās apgalvojumi: "par SC iekļaušanu koalīcijā "vispār nevar būt pat jautājums". "Ne jau tāpēc par mums ir vēlējuši, lai mēs tagad ietu ar "Saskaņas centru"".

Es, kā pilsonis, kas savu balsi atdevu par VIENOTĪBU šādam apgalvojumam kategoriski negribu piekrists, jo gan es, gan man zināmie līdzpilsoņi savu balsi VIENOTĪBAI atdeva, lai tā novērstu Latvijas Republikas pēdējo divdesmit gadu lielāko ļaunumu: "oligarhu varas un vadonisma ietekmi uz politiku". Lai beidzot tiktu sakārtota valsts pārvalde, nostiprināts tās tiesiskums. Sakārtojot ekonomisko sistēmu, uzlabots katra valsts iedzīvotāja labklājības līmenis. Nediskriminējot, nenoniecinot Latvijā dzīvojošo pārējo nāciju intereses, nozīmi, stiprināta latviešu valoda un kultūra.

Manuprāt, VIENOTĪBAS vēlētājs ir bijis dažāds, tāpēc nebūtu prātīgi spekulēt ar vēlētāju, bet gan paskatīties, kas rakstīts mūsu pašu programmā. Nebalstīsimies uz atsevišķu mūsu politiķu publiskajiem izteikumiem priekšvēlēšanu laikā. Vai mūsu programmā ir rakstīts, ka nekādā gadījumā nestrādāsim ar SC vai kādu citu Saeimā iekļuvušo politisko spēku? NĒ. Programmā ir definēta mūsu nostāja attiecīgos jautājumos. Tad, lūk, ar SC vajag runāt par valodas un etniskajiem jautājumiem, bet ar ZZS, kā tiks realizēts mūsu programmā deklarētais: "Sabiedrībai ar savu iesaistīšanos demokrātijas procesos jāizveido tāda Latvija, kur nauda neietekmē politiku, kur deputāti nav balsošanas mašīnas, kur politiskā atbildība ir reāla, kur korupcija ir svešvārds, kur iedzīvotāji uzticas valsts institūcijām un kur valsts pamatā ir godīga politika. Katrs iedzīvotājs ir daļa no mūsu valsts, katrs var to uzlabot un ir atbildīgs par to, kādā valstī dzīvojam šodien un kādu to atstāsim bērniem."

Manuprāt, jebkura Saeimā iekļuvušā politiskā spēka ignorēšana, nepiedāvājot tam adekvātu, proporcionālu tā vēlēšanu rezultātiem, dalību valsts pārvaldē ir attiekšanās no mūsu programmā definētā: "Latvijai ir nepieciešams katra tās iedzīvotāja pienesums, lai stiprinātu tiesiskumu un nodrošinātu demokrātijas principu īstenošanu."

Atgādinu, ka valsti dziļā krīzē ievilka nevis SC, bet gan tās saucamās latviešu partijas, kas pieļāva negodīgu valsts pārvaldi, oligarhu varas ietekmi uz to u.t.t.

Kāpēc mēs, partiju apvienība, kas uzstādījusi augtus morāles standartus patreiz nodarbojamies ar mehānisku koalīciju veidošanu, bezmērķīgu amatu dalīšanu? Kāpēc, veidojot šo koalīciju, aizmirstam Latvijas vēlētāju izvēli (Vienotība -33; SC - 29; ZZS - 22 u.t.t.)? Kāpēc priekšplānā atkal un atkal tiek izvirzīti tā saucamie nacionālie jautājumi, nevis ekonomikas attīstību apdraudošie, oligarhu varas ierobežojošie jautājumi, kas starp citu, tāpat kā etniskie un valodas jautājumi arī ietilpst tā saucamajā nacionālo jautājumu blokā?

Kāpēc vienam izvirzām nosacījumus attiecībā uz valodu, bet otram aizmirstam izvirzīt nosacījumu: nē oligarhu varai Latvijas valsts pārvaldē? Vai tā ir nacionālo jautājumu aizstāvēšana? Vai tā ir konsekventa mūsu programmā deklarēto principu ievērošanā?

Manuprāt, šādi turpinot, mēs panāksim, ka ļoti, ļoti īsā laikā mūsu apvienība piedzīvos pilnīgu fiasko. Atgādinu, ka neilgi pēc vēlēšanu rezultātu paziņošanas, mūsu tā dēvētie trīs oligarhi paziņoja, ka valdību jāveido pastāvošajai koalīcijai. Vai esam aizdomājušies kāpēc izskanēja šāds paziņojums? Manuprāt, šie kungi skaidri saredz draudus, kādi viņiem pastāv, ja koalīcijas kodols uz pilntiesīgiem, vēlēšanu rezultātu proporcionāliem principiem, tiek veidots no vēlēšanu uzvarējušo partiju puses. Viņi ļoti labi apzinās, ka šāds koalīcijas kodols ir mazāk satricināms. Iespēja šādu koalīciju saraut gabalos ir stipri mazināta.

Pašreiz izskatās, ka izvēlamies vieglāko, daudz riskantāko ceļu, kas galu galā beigsies ar to, ka pēc gada netiks aizstāvēts ne valodas jautājums, ne mazināta oligarhu ietekme, nemaz nerunājot par valsts izvešanu no ekonomiskās krīzes u.t.t.. Esmu pārliecināts, ka ja:

- koalīcijas veidošanā nemēģināsim iesaistīt uz pilntiesīgiem nosacījumiem, proporcionāli to vēlēšanu rezultātiem, visus Saeimu pārstāvošos spēkus, publiski definējot mūsu piedāvājumu un tās dēvētās sarkanās līnijas;

- nekoncentrēsimies uz primārajiem jautājumiem, kas saistīti ar valsts izvešanu no krīzes,

- vecās koalīcijas vārdā, piekritīsim valsts demokrātijas un tiesiskumu sistēmas graušanai, kā to saredz, tā dēvētais mūsu koalīcijas partneris ZZS, pieprasot tieslietu ministra vietu,

tad pēc gada koalīciju veidos SC, ZZS un PLL. Mums vieta būs vēstures mēslainā, jo mēs rīkojāmies tieši tāpat kā pēc devītās Saeimas vēlēšanām tās uzvarētājs TP. Vienīgi atšķirība ir tajā, ka gan ZZS, gan PLL, nacionālo interešu jautājumā būs stipri pielaidīgākas.

Ceru, ka nenāksies piedalīties kārtējā lietussargu revolūcijā, bet šoreiz pret sevis pārstāvēto politisko spēku.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!