Par to pirmdien negaidīti vienojās "Vienotības" valde, žurnālistus informēja premjers Valdis Dombrovskis (JL).
Līdz ar to "Vienotības" un ZZS koalīcijai būs 55 balsis parlamentā.
Paziņojumā medijiem "Vienotība" norāda, ka apvienības valde uzklausījusi SCP argumentus pret VL-TB/LNNK iekļaušanu nākamajā valdībā un uzskatījusi tos par pamatotiem.
SCP uzskata, ka šī VL-TB/LNNK dalība valdībā var apgrūtināt valdības darbu un apdraudēt Latvijas starptautisko reputāciju. "VL–TB/LNNK sastāvā ir gan līdzšinējie koalīcijas partneri TB/LNNK, gan VL, kas politikā pārstāv nacionāli radikālus uzskatus. TB/LNNK nākamajā parlamenta sasaukumā būs pārstāvēta tikai ar diviem deputātiem. Savukārt seši nākamie VL deputāti nav ne atbalstījuši Ministru prezidentu Valdi Dombrovski iepriekš, ne Ministru prezidentam būtu jāuzņemas atbildība par viņu darbiem un paustajiem uzskatiem turpmāk," "Vienotības" valdē argumentējis SCP priekšsēdētājs Aigars Štokenbergs.
"Plašās interpretācijas, ko VL-TB/LNNK pārstāvji pieļāva, formāli piekrītot nākamajā valdībā nevirzīt repatriācijas jautājumus un jautājumus, kas saistīti ar mazākumtautību izglītības pamatnostādņu maiņu, tomēr neradīja pārliecību, ka šis politiskais spēks nedarīs to slēptā veidā. Turklāt publiskajā telpā atsevišķi VL biedri aizstāv pašu radīta "inteliģentā antisemītisma" konceptu, kas ir uzskatāms par atklātu nacionālā naida kurināšanu un Latvijas starptautiskā tēla graušanu," uzsvēris Štokenbergs.
"VL nozīmē radikalizētu atmosfēru politikā, nevajadzīgus šķēršļus stabilai valsts ekonomikas attīstībai un regresīvu attīstības virzienu Latvijai. Izvēle par labu VL-TB/LNNK iekļaušanai nākamajā valdībā gan pašmājās, gan starptautiskajā vidē tiktu uztverts kā signāls par Latvijas politikas radikalizēšanos un etniskās spriedzes vairošanos. Valdības galvenā prioritāte šobrīd ir Latvijas ekonomiskās stabilizēšanas turpināšana. Politiskās radikalizēšanās gaisotne šī nopietnā uzdevuma īstenošanu apgrūtinātu," ir pārliecināts SCP līderis.
Savukārt "Vienotības" dalībpartijas "Jaunais laiks" (JL) līdere Solvita Āboltiņa norādījusi uz stabilas valdības nozīmi: "Ja valdība būs stabila, nacionālie vai etniskie jautājumi 10.Saeimā nav apdraudēti. Balsu sadalījums 10.Saeimā izslēdz jebkādu nacionālo jautājumu risku, jo lēmumi, kas apdraudētu Latviju kā nacionālu Eiropas valsti, nekādi nevar gūt vairākumu."
Dombrovskis uzsvēra, ka katrai "Vienotības" partijai ir veto tiesības būtiskajos jautājumos, un šoreiz to izmantoja SCP. Premjers gan pauda nožēlu, ka SCP to nav darījusi agrāk, jo piektdien "Vienotība" oficiāli paziņoja par triju partiju koalīciju, iesaistot arī nacionālo apvienību.
SCP priekšsēdis Štokenbergs pirmdien atzina, ka viņa partijai, iespējams, vajadzēja šo nostāju paust ātrāk, taču viņš uzskata, ka līdz valdības apstiprināšanai vēl ir pietiekami daudz laika, "lai labotu visas kļūdas".
Štokenbergs žurnālistiem paskaidroja, ka, pēc SCP domām, šobrīd svarīgākās problēmas valstī ir ekonomiskās un sociālās, tāpēc nevajadzētu vairot etnisko spriedzi, kas svarīgo problēmu risināšanu tikai traucētu. Štokenbergs uzsvēra: "Mūsu galvenais uzdevums sabiedrību vienot, nevis šķelt."
Savukārt Āboltiņa sacīja, ka "Vienotība" pirms vēlēšanām solīja turpināt "stabilitātes kursu". Viņa uzskata, ka nacionālās vērtības šobrīd Latvijā nav apdraudētas, jo Saeimā tās aizstāv 70% ievēlēto spēku.
"Vienotības" vadītājs un partijas "Pilsoniskā savienība" priekšsēdētājs Ģirts Valdis Kristovskis atzina, ka ir sarūgtināts par SCP kolēģu vilcināšanos paziņot savus iebildumus, "nostādot premjeru neērtā situācijā". Štokenbergs uz to norādīja, ka pēdējās dienās SCP saņēmusi "reakcijas no mūsu draugiem, kas uzskata par būtiskākajiem jautājumiem ekonomiskos un sociālos". Štokenbergs gan atturējās nosaukt šos draugus, sakot: "Lai tas paliek mūsu ziņā."
Viņš gan atzina, ka tas nav Valsts prezidents un šie draugi nenāk no Rīgas pils un "to loks ir daudz plašāks". Štokenbergs arī pauda gandarījumu, ka "Vienotība" spēj pieņemt kopīgus lēmumus. Viņš norādīja, ka priekšvēlēšanu laikā cilvēki vaicājuši par "divām pretējām nostājām" - vai "Vienotība" turpinās strādāt pašreizējā koalīcijā vai kopā ar "Saskaņas Centru". "Taču no tā TB/LNNK, ar ko kopā bijām koalīcijā, tagad Saeimā faktiski nekā nav," skaidroja Štokenbergs.
Viņš norādīja, ka augstu vērtē kā juristu TB/LNNK pārstāvi Gaidi Bērziņu, savukārt Dzintaram Rasnačam ir ilga parlamentārā pieredze, bet no "Visu Latvijai" sešiem deputātiem tikai Visvaldis Lācis ir ilgāk strādājis parlamentā, neviens no pārējiem jaunievēlētājiem deputātiem nav strādājis valdībā un nav atbalstījis Dombrovski kā premjeru.
Kristovskis uz to gan iebilda, ka VL vasarā vēlējās pievienoties "Vienotībai", tomēr atzina, ka pēdējās sarunas par koalīcijas veidošanu parādījušas partijas pieredzes trūkumu.
Dombrovskis arī uzsvēra, ka līdz ar VL-TB/LNNK izslēgšanu no koalīcijas jautājums par SC ņemšanu tajā nav dienas kārtībā.
"Vienotības" līderi arī norādīja, ka pagaidām nav zināms, kurš no diviem koalīcijas partneriem – "Vienotība" vai ZZS – saņems tieslietu ministra portfeli, kas iepriekš bija apsolīts VL-TB/LNNK. Par to koalīcijā vēl runās.
Jau ziņots, ka SCP svētdien negaidīti nolēma aicināt "Vienotības" valdi vēlreiz nopietni apsvērt lēmumu par VL iesaistīšanu koalīcijā.
"Vienotība" aizpagājušajā nedēļā nolēma uzrunāt trīs partijas - Zaļo un Zemnieku savienību, apvienību "Saskaņas centrs" un apvienību VL-TB/LNNK - par četru partiju koalīcijas veidošanu uz līdzvērtīgiem nosacījumiem visiem partneriem. Piedāvātais sadarbības projekts paredzēja arī vienoties par "tabu" jautājumiem - valsts valodas statusu, pilsonību un nepilsoņu tiesībām, kuru cilāšana ļautu premjeram pieprasīt "vainīgā" politiskā spēka ministru demisiju.
ZZS pirmā paziņoja, ka piekrīt "Vienotības" piedāvājumam un strādās valdībā. Partijai jaunajā valdībā tiks uzticēti sešu ministru posteņi, tostarp zemkopības, labklājības un vides un reģionālās attīstības ministru amati.
"Saskaņas centrs" sākotnēji piekrita uzsākt sarunas, taču vēlāk paziņoja, ka gatavi diskusijai vien tad, ja "Vienotība" atsauks visas izvirzītās prasības un sarunas sāks no "baltas lapas". Pēc tam sarunas ar SC apstājās un pašlaik tās dalība koalīcijā vairs netiek apspriesta.
Savukārt VL-TB/LNNK izvirzīja savas prasības nacionālajos un izglītības jautājumos, tostarp visasākā diskusija notika par cittautiešu repatriācijas problēmu. Piektdien VL-TB/LNNK piekāpās šajos jautājumos un premjers paziņoja par trīs partiju koalīciju, taču vēlāk VL līderu izteikumi liecināja, ka piekāpšanās bijusi tikai diplomātisks triks un patiesībā partija no saviem uzstādījumiem nav atteikusies.
Valsts prezidents iepriekš solīja premjera amata kandidātu nosaukt 2.novembrī – dienā, kad uz pirmo sēdi sanāks oktobra sākumā ievēlētā 10.Saeima.