Foto: LETA

Komponists Jānis Lūsēns, kurš tikko nodibināja muzikālo teātri "ARS NOVA", intervijā laikrakstam "Latvijas Avīze" pauž viedokli, ka arī kultūrā cieņā ir savulaik Aināram Šleseram pārmestais "astoņkāja princips".

Lēmumu dibināt muzikālo teātri Lūsens skaidro, ka tāds Latvijā nav un tāpēc to izveidojis. "Neesmu tas, kurš raksta plauktiem un iedomātām nākamajām paaudzēm. Man svarīgi visu īstenot tūlīt un tagad. Un, tā kā Latvijā joprojām nav profesionāla muzikāla teātra, tāds bija jārada."

"Visi mūsu projekti ir notikuši sadarbībā ar apvienību "ARS NOVA" – diemžēl bez Kultūrkapitāla fonda vai jebkāda cita valsts atbalsta. Tas ir brīnums, ka krīzes apstākļos viens cilvēks – producente Anda Zadovska – spēj veidot dekorācijas un kostīmus bez naudas un sapulcēt kopīgiem mēģinājumiem aktierus no trim teātriem," par Latvijas teātra dzīves problēmām saka Lūsēns. "Latvijā tā dēvētajos repertuāra teātros visa darbība pakļauta, lai noslogotu štatu. Manā uztverē ideālais variants ir mainīga trupa. Ja neviens nav štatā, nav jādomā, kā tikt vaļā no netalantīga vai strādāt negriboša skatuves mākslinieka. Kad veidojām "Agro rūsu", Anda Zadovska (operdziedātājas Kristīnes Zadovskas māsa) bija gan direktore, gan grāmatvede, gan sagādniece. Un tas tikai pierāda, ka cilvēks ar to visu var tikt galā. Krīzes apstākļos būtu jāpamaina domāšana. Šobrīd dotācijas kultūrai patiesībā ir leiputrija, kam tā īsti uzmanību neviens nav pievērsis."

"Lai varbūt kādreiz izdotos saņemt kādu finansējumu, nepieciešams juridisks nevalstiskā teātra statuss. Nupat Kultūras ministrijā esam iesnieguši pieteikumu projektu konkursam uz Eiropas Savienības fondu naudu. Tur gan ir īsti džungļi. Ilūzijas neloloju," par esošo situāciju finansējumā viedokli pauž komponists.

Lūsēns uzskata, ka kultūrvide Latvijā tiek degradēt, jo tiek piekopta "draugu un radu būšana". "Vienkārši saprotu, ka Latvijā kultūrā tāpat kā citās nozarēs cieņā ir Šleseram savulaik pārmestais "astoņkāja princips" – draugu un radu būšana pie lielās valsts siles. Es to nekādi nevaru pieņemt. Pateicoties šim stilam, kultūrvide Latvijā tiek degradēta. Pazūd jēga un sapratne, kas ir kultūra un kam mums tā vajadzīga. Un kāpēc galu galā nodokļu maksātājs par to maksā? Nu sakiet, piemēram, kāpēc Krāslavas pensionārei ir jāmaksā nodoklis, no kura daļa aiziet Operas uzturēšanai? "

"Mums patiesībā ir ļoti daudz radošu resursu, ko neprotam izmantot. Krīzes laikā uz daudzām lietām vajadzētu paskatīties radikāli citādi. Tas varbūt atkal skanēs naivi, bet man ir ļoti svarīgi, lai pēc iespējas vairāk cilvēku nāktu uz izrādēm un koncertiem. Tieši kultūras pieejamība ir viens no iemesliem, kāpēc cilvēki paliek mazajā Latvijā un nebrauc prom," piebilst Lūsēns.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!