Foto: Reuters/Scanpix

Lai nomierinātu tirgus, kurus satricinājušas bažas par eiro zonas krīzes padziļināšanos un iespējamu Grieķijas izstāšanos no Eiropas Monetārās savienības (EMS), Eiropas Centrālā banka (ECB) ceturtdien negaidīti pazemināja bāzes likmi par ceturtdaļprocenta punktu ‒ līdz 1,25%.

Lēmums par likmes pazemināšanu pieņemts, jo ECB jaunais vadītājs Mario Dragi vēlas īstenot straujus pasākumus, lai cīnītos pret draudošo recesiju un akūto spriedzi, kādu radījusi eiro zonas parādu krīze, vēsta mediji.

Pašlaik tiek gaidīta Dragi preses konference, kurā viņš izskaidros likmes pazeminājuma iemeslus.

Lēmums par likmes pazemināšanu varētu liecināt, ka Dragi vairāk nekā viņa priekštecis Žans Klods Trišē ir gatavs samierināties ar inflāciju ekonomikas izaugsmes un stabilitātes vārdā.

Eiro zonā gada inflācija septembrī sasniedza 3% līmeni pretstatā ECB 2% mērķa līmenim, taču daudzi ekonomisti norāda, ka dati par ražošanu un citi statistikas dati liecina par ekonomikas noplakumu, kas savukārt samazina ilgstošas inflācijas draudus.

Analītiķiem bija atšķirīgs viedoklis par to, kā rīkosies jaunais ECB prezidents. Daļa ekspertu minēja, ka viņš pēc stāšanās amatā izvairīsies no jebkādiem drosmīgiem lēmumiem, vēloties sevi parādīt kā inflācijas apkarotāju, turklāt viņam ir jāņem vērā ECB padomē esošo Vācijas pārstāvju nostāja, kuri uzskata cenu stabilitāti par svarīgāko faktoru un, domājams, bija pret likmju pazemināšanu.

Savukārt citi eksperti norādīja, ka Dragi sapratīs, ka ekonomikas lejupslīde rada daudz lielākas briesmas nekā cenu kāpuma riski. Turklāt, pēc šo analītiķu teiktā, jaunais ECB šefs gribēs parādīt sevi kā eiro zonas ekonomikas izaugsmes atbalstītāju, lai dotu pretsparu pašlaik valdošajam haosam eiro zonas politikā.

Iepriekš bija izraisījušās spekulācijas, ka ECB oktobra sākumā par 50 bāzes punktiem varētu samazināt bāzes procentu likmes, lai veiksmīgāk palīdzētu eiro zonas ekonomikai tikt galā ar parādu krīzi, taču izskanēja, ka to liedz darīt augstā gada inflācija eiro zonā.

Lai iegrožotu inflāciju, ECB šogad pacēla likmi divas reizes; pēdējoreiz likme tika paaugstināta 7.jūlijā, kad tā pieauga par 25 bāzes punktiem ‒ līdz 1,50%.

Analītiķi iepriekš pauda, ka ekonomikas nedienu dēļ ECB apturēs šogad sākto likmju celšanas ciklu un sāks monetārās politikas mīkstināšanu, lai gan iepriekš tika gaidīts, ka ECB šogad veiks vēl divus likmju paaugstinājumus.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!