Tādējādi, plānots, ka nākamgad no IIN pašvaldības saņems 81% līdzšinējo 82% vietā, bet valsts budžetā tiks ieskaitīti 19% IIN ieņēmumu. Valdība ar pašvaldībām arī vienojusies, ka šajā gadījumā pašvaldības nākamgad pārņems visu sociālā tīkla pasākumu īstenošanu.
Šis variants gan vēl jāsaskaņo ar aizdevējiem. Ja aizdevēji tam nepiekritīs, IIN sadales proporciju plānots noteikt 80% un 20% apmērā.
Finanšu ministrs LPS domes sēdes sākumā klātesošos informēja par pieciem iespējamajiem pašvaldību konsolidācijas variantiem. Pēc Vilka teiktā, jo augstāku ienākumu no IIN proporciju vēlētos, jo no vairāk valsts atbalstiem būtu jāatsakās, tostarp no garantētā minimālā ienākuma (GMI), dzīvokļu pabalstiem un mazāk nodrošināto pašvaldību dotācijām.
Vilks uzsvēra, ka IIN ienākumu proporcijas 79% pašvaldībām un 21% valstij gadījumā valsts deviņus mēnešus maksātu par GMI un četrus par dzīvokļu pabalstiem, kā arī pašvaldības ar zemākiem ieņēmumiem saņemtu 5,7 miljonu latu dotāciju. Pēc finanšu ministra minētā, šajā gadījumā pašvaldību budžeta konsolidācija būtu pagājušā gada apmērā, savukārt IIN ienākumu proporcijas 80% pašvaldībām un 20% valstij gadījumā pašvaldību budžeta konsolidācija notiks 5,6 miljonu latu apmērā.
"Šeit nav nekā tāda, kas varētu veidot ļoti negatīvu ainu. Mums konsolidācija jāatrod visās jomās, tostarp arī pašvaldību. Mums līdz finanšu neatkarībai Latvijā palikušas aptuveni 40 dienas, mums jāatrod iespēja, kā to nodrošināt. Nākamgad sajutīsiet, ko tas nozīmē būt valstī ar neatkarīgu finanšu vadību. Ceru, ka būs pozitīva diskusija. Piedāvātie varianti ir pragmatiski, un visos ir ierēķināta valsts līdzdalība zināma veidā arī GMI un arī attiecībā uz papildu dotācijām pašvaldībām ar zemākiem ienākumiem," klāstīja Vilks.
Vēlāk viņš uzsvēra, ka gan pašvaldības, gan uzņēmējus konsolidācijas pasākumi skars minimāli, ja izdosies realizēt iecerēto konsolidācijas plānu. "Jāmeklē jebkādas opcijas un iespējas, kā konsolidēt. Ja izdosies to plānu realizēt, tā būs konsolidācija ar vismazāko ietekmi ‒ gan uz pašvaldībām, gan biznesiem, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem," sacīja VIlks.
LPS priekšsēdis Andris Jaunsleinis informēja, ka LPS pārrēķinājusi, kā varētu izmainīties sociālā nodrošinājuma sistēma pēc tās nodošanas pašvaldībām. "Mēs redzam, kas notiek ar izmaksām attiecībā par GMI un dzīvokļa pabalstu, un, vēl analizējot to, kas mums notiek ar trūcīgo personu skaitu, diemžēl tas stāv uz vietas. Protams, mēs visi gribētu, lai trūcīgo personu skaits samazinātos un nevajadzētu tik lielos apmēros šo pabalstu izsniegt. Bet pašlaik droši vien nevienam nav pārliecības, vai nākamajā gadā izdosies tik ļoti kardināli izmainīt šo situāciju," pastāstīja Jaunsleinis.
Savukārt Ventspils mērs Aivars Lembergs norādīja, ka finanšu ministra piedāvātie pašvaldību budžeta konsolidācijas varianti ir neloģiski. Viņš atzina, ka nav taisnīgi, ka valsts no plānotajiem IIN ieņēmiem 2012.gadā paņems nodokļa ienākumu daļu, bet pašvaldību ienākumi samazināsies. Lembergs piedāvāja variantu valsts un pašvaldību ienākumu proporciju no IIN nemainīt, taču pabalstu izsniegšanu uzticēt pašvaldībām, lai tām nebūtu valstij jāatskaitās.
Ministru prezidents Valdis Dombrovskis, komentējot Lemberga izteikumus, uzsvēra, ka konsolidācijas pasākumi ir jāveic, jo nākamajā gadā ir jāpanāk budžeta deficīts vien 2,5% apmērā no IKP, lai Latvija varētu pabeigt starptautisko aizdevēju programmu un turpmāk būt noteicēja pār savām finansēm.
Dombrovskis norādīja, ka divi iespējamākie pašvaldību budžeta konsolidācijas varianti ir noteikt ienākumu proporciju no IIN pašvaldībām 79% un valstij 21% apmērā, ar valsts nodrošinātu sociālo drošības tīklu, vai arī ienākumu no IIN proporciju noteikt pašvaldībām 80% un valstij 20% apmērā ar samazinātu valsts atbalstu sociālā drošības tīkla pasākumiem.
Ministru prezidents arī pieļāva, ka turpmākos gados varētu atgriezties pie tā, ka pašvaldības saņems lielāku ienākumu daļu no IIN. "Grūti pateikt, kā tas varētu notikt, bet varam strādāt, lai pie tā atgrieztos," apliecināja Ministru prezidents.
Tā kā gan Dombrovskis, gan finanšu ministrs norādīja, ka ar aizdevējiem neizdotos vienoties par pašreizējās ienākumu pašvaldībām un valstij no IIN proporcijas atstāšanu, Ministru prezidents nāca klajā ar priekšlikumu ienākumu proporciju noteikt pašvaldībām 81% un valstij 19% apmērā, ja pašvaldības no nākamā 1.janvāra pārņems sociālā tīkla pasākumus ‒ GMI un dzīvokļu pabalstus. Tomēr viņš atzina, ka "nav pārliecības, ka šādu konsolidācijas variantu izdosies saskaņot ar aizdevējiem".
Balvu novada mērs Aivars Kazinovskis savukārt atbalstīja iepriekš izteikto priekšlikumu noteikt ienākumu proporciju no IIN pašvaldībām 80% un valstij 20% apmērā, lai valsts turpina apmaksāt sociālo drošības tīkla pabalstus.
Līdz ar to LPS domes sēdē nolēma balsot par variantu, ka aizdevējiem pašvaldību budžeta konsolidācijas variantā piedāvās noteikt ienākumu proporciju no IIN pašvaldībām 81% un valstij 19% apmērā un ka GMI un dzīvokļu pabalstus no 1.janvāra pārņems pašvaldības. Pašvaldību vadītāji vienojās ar Ministru prezidentu, ka LPS pārstāvji piedalīsies sarunās ar aizdevējiem. Par šo variantu nobalsoja 43 pašvaldību vadītāji.
LPS ar valdības pārstāvjiem vienojās, ka gadījumā, ja aizdevēji neakceptēs minēto konsolidācijas variantu, tiks pārrunāts variants IIN ienākumu proporciju noteikt pašvaldībam 80% un valstij 20% apmērā.
Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs žurnālistiem pastāstīja, ka valdības pagājušajā nedēļā piedāvātais konsolidācijas variants bijis daudz sliktāks. Tomēr Ušakovs norādīja, ka arī pašlaik abos apspriestajos variantos Rīgas budžets cietīs, līdz ar to pagaidām viņš nevēlējās komentēt, kurš no variantiem Rīgai būtu izdevīgāks. "Ir jāskaita, bet atšķirība nebūs būtiska," sacīja Ušakovs.
Šogad pašvaldību budžetos nonāk 82% no IIN ieņēmumiem, bet valsts budžetā – 18%.