Foto: LETA

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome pirmdien sēdē ir pieņēmusi lēmumu apturēt AS "Latvijas Krājbanka" ("Krājbankas") visu finanšu pakalpojumu sniegšanu, portālu "Delfi" informēja FKTK biroja vadītāja Anna Dravniece.

Šāds lēmums pieņemts, pamatojoties uz bankā konstatēto līdzekļu iztrūkumu, par ko ir informēta Ģenerālprokuratūra.

Saskaņā ar šo lēmumu ir apturēta arī bankas valdes un padomes darbība un iecelti komisijas pilnvarnieki jeb pilnvarnieku grupa, kas pārvalda banku un iegūst kredītiestādes valdes un padomes tiesības.

Pilnvarnieku grupas uzdevums ir pārvaldīt banku ar nolūku nodrošināt "Krājbankas" aktīvu saglabāšanu. Par pilnvarnieku grupas vadītāju ir iecelts FKTK priekšsēdētājas vietnieks Jānis Brazovskis.

FKTK vērš uzmanību uz to, ka, pieņemot minēto lēmumu, ir atcelts FKTK pagājušās nedēļas lēmums par ierobežojumu uzlikšanu darījumiem virs 100 000 eiro. Bankas klientiem norēķini netiek veikti, un par noguldījumu pieejamību tiks paziņots atsevišķi.

FKTK atgādina, ka saskaņā ar Noguldījumu garantiju likumu Noguldījumu garantiju fonds nodrošina atlīdzības izmaksu par visu veidu noguldījumiem jebkurā valūtā līdz 100 000 eiro apmērā (ap 70 000 latu).

Garantētā atlīdzība tiek aprēķināta, sasummējot noguldījumus visos kontos, ja šie noguldījumi ir sadalīti vairākos kontos vienā bankā. Garantētā atlīdzība attiecas gan uz noguldījumiem, gan uz to procentiem, gan atlikumu norēķinu kontā vai algas kontā, gan uz krājkontiem, paziņojumā norāda FKTK.

"Krājbankas" bijušais valdes priekšsēdētāja pirmais vietnieks Dzintars Pelcbergs Latvijas Televīzijas (LTV) "Nakts ziņās" sacīja, ka FKTK lēmums viņam bijis pārsteigums. Viņš ne noliedza, ne apstiprināja informāciju par konstatēto līdzekļu iztrūkumu bankā.

"Pirms šis apgalvojums nāca spēkā, protams, nebija [informācijas]," sacīja Pelcbergs, piebilzdams, ka pretējā gadījumā bankas vadība būtu rīkojusies.

Latvijas Komercbanku asociācijas vadītājs Mārtiņš Bičevskis LTV "Nakts ziņām" sacīja, ka labā ziņa notiekošajā ap "Krājbanku" ir tā, ka no finanšu tirgus uzraugiem sekojusi ātra rīcība, lai saglābtu bankas aktīvus. "Cerams, ka tas dos rezultātu," piebilda asociācijas vadītājs.

Viņš sacīja: lai arī "Krājbanka" nav sistēmiska banka, tomēr banku "sistēmai jebkuras bankas darbības apturēšana nav laba ziņa". "Taču visi [FKTK] lēmumi ir vērsti uz to, lai nodrošinātu maksimālu noguldītāju aizsardzību," piebilda Bičevskis.

Portāls "Delfi" jau vēstīja, ka FKTK ceturtdien, 17.novembrī, noteica ierobežojumus "Krājbankas" darbībai. Ierobežojumi noteikti, ievērojot notikumus "Krājbankas" mātes sabiedrībā Lietuvas "Snoras bankā" un to iespējamo tālāko ietekmi uz "Krājbankas" finansiālo stabilitāti un tās maksātspēju, kā arī vērojamo noguldījumu pieprasījumu "Krājbankā".

Pagājušajā trešdienā Lietuvas Bankas valde nolēma uz laiku apturēt bankas "Snoras" darbību. Neilgi pēc tam Lietuvas valdība ārkārtas sēdē nolēma nacionalizēt "Snoras". Saskaņā ar Lietuvas Bankas valdes priekšsēdētāja Vita Vasiļauska teikto bankā "Snoras" trūkst vērtspapīru vairāk nekā miljarda litu (204 miljonu latu) vērtībā.

"Runa ir par to, ka bankā neatrodas daļa īpašuma - ar to varētu būt saistītas atbildīgās bankas personas. Pārbaužu laikā mēs ievērojām, ka trūkst lielas daļas vērtspapīru, kuri uzrādīti ārvalstu jurisdikcijā. Saistībā ar to mēs vērsāmies pie ārvalstu pārstāvjiem, kuri atbildēja, ka šādu vērtspapīru nav. Tādēļ būtiski samazinājusies bankas īpašuma vērtība," norādīja Vasiļausks.

Lietuvas "Snoras" bankai pieder vairāk nekā 60% "Krājbankas" akciju. Savukārt "Snoras" kontrolpakete pirms bankas nacionalizēšanas piederēja Krievijas uzņēmējam Vladimiram Antonovam. "Krājbanka" pēc aktīvu apmēra ierindojas Latvijā desmit lielāko banku sarakstā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!