Foto: DELFI
Vairāki simti cilvēku otrdien, 29. novembrī pulcējušies Doma baznīcā, lai atvadītos no Latvijas koru kustības attīstītāja, Dziesmu svētku virsdiriģenta un bijušā Mūzikas akadēmijas rektora Imanta Kokara.

Pēdējo godu apliecināt bija ieradušies simtiem viņa skolnieku un kolēģu, kā arī viņa talanta cienītāji. Viņu vidū maestro Raimonds Pauls, Kultūras ministre Žanete Jaunzeme-Grende, Nacionālā teātra direktors Ojārs Rubenis, diriģents Ints Teterovskis, dziedātājs Ingus Pētersons, vokālā pedegoģe, kādreizējā kamerkora "Ave Sol" soliste Anita Garanča, mūziķis Niks Matvejevs un daudzi citi.

No diriģenta atvadīties bija ieradies arī Valsts prezidents Andris Bērziņš, kā arī bijušie prezidenti Vaira Vīķe-Freiberga un Valdis Zatlers.

"Pasaule vairs nebūs tāda kā agrāk," sēru dievkalpojumā teica luterāņu baznīcas arhibīskaps Jānis Vanags, uzsverot, ka vārds Imants Kokars nozīmē Latvijas kora mūzikas kultūru tās visaugstākajā pakāpē.

"Katrs bērns nāk pasaulē ar savu aicinājumu un Dieva dotu talantu. Imants Kokars savam laikam deva daudz vairāk par dziedāšanu. Viņš ir parādījis, cik daudz var sasniegt zemnieku bērns, kurš neiznieko savu laiku un seko savam aicinājumam," pieminot izcilā diriģenta devumu teica Vanags.

Pēc dievkalpojuma sēru procesija ar visiem Imanta Kokara vadīto koru karogiem pūtēju orķestra pavadībā no Doma baznīcas devās uz Brīvības pieminekli, kur bija pulcējušies tūkstošiem cilvēku, lai ar kopīgu dziesmu pieminētu izcilo diriģentu.

Maestro "vadībā" ar video starpniecību sanākušie izpildīja Jāzepa Vītola skaņdarbu "Gaismas pils", pēc kuras izskanēja arī Raimonda Paula dziesma "Manai dzimtenei" diriģenta Inta Teterovska vadībā.

Pēc diriģenta tuvinieku lūguma, Imanta Kokara piemiņai veltītos ziedus sanākušie nolika pie Brīvības pieminekļa.


Jau ziņots, ka maestro Imants Kokars 90 gadu vecumā mūžībā aizgāja 24. novembrī.

Kokars dzimis 1921.gada 16. augustā Gulbenē, absolvējis Cēsu Skolotāju institūtu, bet vēlāk Latvijas Valsts konservatoriju, iegūstot kordiriģenta grādu. Kokars kļuva par pēckara Latvijas "dziesmu karu" pirmo laureātu ar Cēsu Skolotāju institūta jaukto kori 1948.gadā, un arī turpmākajās sacensībās viņš ieguvis visvairāk augstāko godalgu ar vīru kori "Dziedonis", jaukto kori "Beverina".

Kokars izcīnījis daudzu starptautisko koru konkursu uzvaras gan ar "Dziedoni", gan paša un brāļa Gido Kokara 1969.gadā nodibināto, līdz šim brīdim mākslinieciskajā vadībā augstā līmenī noturēto Rīgas kamerkori "Ave Sol".

Kopš 1965.gada Kokars bija Latvijas Dziesmu svētku kopkora virsdiriģents. Viņš ir Rīgas Starptautiskā kamerkoru festivāla "Rīga Dimd" iniciators un mākslinieciskais vadītājs, viens no Starptautiskā koru festivāla "Nordic Baltic" idejas autoriem.

Kokars bija daudzu starptautisku koru konkursu žūrijas loceklis, sniedzis meistarklases Kanādā, Vācijā, Nīderlandē, Beļģijā, Norvēģijā un Izraēlā.

Diriģents bija arī fundamentālā projekta "Latviešu kormūzikas antoloģija 12 sējumos" iniciators un vadītājs.

Kokars ir Latvijas Zinātņu akadēmijas Goda loceklis, apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni.

Pēdējo reizi Imants Kokars Dziesmu svētku kopkora priekšā stājās 2011. gada vasarā, Rīgas 810. jubilejas koncertā "Meistars.Dziesma.Leģenda".

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!