Satiksmes ministrijas (SM) valsts sekretārs Anrijs Matīss otrdien pēc valdības sēdes informēja, ka no 57,6 miljoniem latu valdība jau ir aizdevusi lidsabiedrībai 16 miljonus latu, vēl kompānijā tiks ieguldīti 41,6 miljoni latu, un kopējais valsts ieguldījums tiks kapitalizēts jeb attiecīgi palielināts pamatkapitāls.
Ja līdzšinējais "airBaltic" lielākais privātais akcionārs BAS nepiedalīsies aviokompānijas pamatkapitāla palielināšanā, ko paredz šī gada 3.oktobrī panāktā akcionāru vienošanās, tad valsts "airBaltic" aizdos arī atlikušo BAS daļu - 25,4 miljonus latu. Novembra sākumā BAS pārskaitīja lidsabiedrībai 14 miljonus latu.
Matīss sacīja - izredzes, ka BAS varētu piedalīties "airBaltic" pamatkapitāla palielināšanā ir nelielas, bet tas nav izslēgts. "22.decembrī, kad paredzēta "airBaltic" akcionāru sapulce, visi šie jautājumi izšķirsies," teica SM valsts sekretārs.
3.oktobrī pēc vairāku mēnešu neskaidrības par "airBaltic" turpmāko attīstību un akcionāru savstarpējām nesaskaņām tika parakstīta vienošanās par nosacījumiem "airBaltic" pamatkapitāla palielināšanai, Latvijas valstij un "Baltijas Aviācijas sistēmām" lidsabiedrībā ieguldot 153 miljonus eiro (107,1 miljonu latu). "airBaltic" akcionāru vienošanās līgumu parakstīja arī kreditori, tai skaitā banka "Snoras" un "Latvijas Krājbanka".
Taču Krājbankas kraha dēļ valsts SM personā 30.novembrī ieguvusi pirms tam Krājbankai piederošo ķīlu - BAS ieķīlāto 47,2 % "airBaltic" akciju par nominālvērtību 224 453 lati, tādējādi valstij kļūstot par 99,8% "airBaltic" akciju īpašnieku. Līdz ar to BAS vairs nav lidsabiedrības akcionārs, tomēr saskaņā ar oktobra sākumā panākto vienošanos, šim uzņēmumam ir iespēja piedalīties jaunajā "airBaltic" akciju emisijā, par kuru akcionāru sapulce lems 22.decembrī.
"airBaltic" padomes priekšsēdētājs, Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks Andris Liepiņš pēc valdības sēdes sacīja, ka otrdienas valdības lēmums ļaus stabilizēt un restrukturizēt lidsabiedrību, lai vairotu kompānijas klientu uzticību. Viņš arī teica, ka "airBaltic" valdei divu trīs mēnešu laikā uzdots izstrādāt lidsabiedrības darbības plānu atbilstoši valdības otrdien atbalstītajai aviokompānijas attīstības stratēģijai.
Jaunais "airBaltic" prezidents Martins Gauss pauda prieku par valdības lēmumu, kas ļaus lidsabiedrību attīstīt. Viņš sacīja, ka jau februāra beigās valdībai tiks iesniegts konkrēts plāns par lidsabiedrības darbības efektivizēšanu. Viņš atklāja, ka ir iecerēts atjaunot floti, vienlaikus to samazinot - no 34 līdz 24 lidmašīnām. Lidmašīnu būs mazāk, taču tās būšot ietilpīgākas.
Tāpat plānots samazināt kā lidojumu skaitu, tā arī maršrutu skaitu, taču Gauss neatklāja, no kuriem maršrutiem lidsabiedrība varētu atteikties. To aviokompānija izklāstīs attīstības plānā, ko iesniegs valdībai februārī. Gauss arī stāstīja, ka atsevišķos maršrutos lidojumu skaitu plānots palielināt, piemēram, maršrutā Rīga - Brisele, savukārt mazāk rentablos maršrutos lidojumu skaitu samazinās. Apkalpoto pasažieru skaitu lidsabiedrība cer saglabāt vismaz šī gada līmenī. Šīs izmaiņas nelikšot lidsabiedrībai atlaist darbiniekus, sacīja Gauss, piebilstot, ka šoziem jau ir samazināts pilotu skaits.
Savukārt valdības konsultanta "airBaltic" lietā "Prudentia" pārstāvis Kārlis Krastiņš žurnālistiem sacīja, ka lidsabiedrība ir Latvijas lepnums, tam ir jāturpina strādāt par spīti sarežģītajai situācijai nozarē visā pasaulē. Valdības līdzšinējie soļi "airBaltic" situācijas stabilizēšanai, pēc Krastiņa teiktā, bijuši pareizi, un turpmāk valdībai jāturpina darbs, lai atrastu stratēģisko partneri, kas varētu iegādāties daļu kompānijas akciju, jo "valdībai nav pašmērķis turēt 99,8% akciju tikai tāpēc, ka tas ir patīkami".
Jau ziņots, ka valsts un privātais akcionārs pēc aptuveni mēnesi ilgiem strīdiem šā gada oktobrī vienojās par papildu finansējuma piesaisti "airBaltic". Abi lielākie lidsabiedrības akcionāri apņēmās aviokompānijā ieguldīt kopumā 107 miljonus latu, tostarp valsts daļa bija 57,6 miljoni latu. Šo naudu valsts plānoja aizdot, paredzot iespēju šo ieguldījumu kapitalizēt pie nosacījuma, ja "airBaltic" būs izpildījusi visas tam izvirzītās prasības. Valsts un privātais akcionārs līdz šim aviokompānijā ir ieguldījuši 30 miljonus latu no plānotajiem kopumā 107 miljoniem latu.
Novembra sākumā Latvijas nacionālās lidsabiedrības AS "Air Baltic Corporation" ("airBaltic") privātais akcionārs SIA "Baltijas Aviācijas sistēmas" (BAS) aviokompānijas kontā ieskaitīja visus aizdevumam paredzētos līdzekļus 14 miljonu latu apjomā. Iepriekš "airBaltic" valsts akcionārs ieskaitīja lidsabiedrības kontā 5,2 miljonus latu. Līdz ar to vienošanās paredz, ka valstij "airBaltic" kontā kā aizdevums jāieskaita vēl 10,8 miljoni latu. Finanšu līdzekļi "airBaltic" nepieciešami, lai segtu degvielas un rezerves daļu iegādes, lidmašīnu līzinga, darbinieku atalgojuma, kā arī tehnikas uzturēšanas izdevumus.
Oktobrī ilggadējais kompānijas vadītājs Bertolts Fliks pameta amatu, jo to paredzēja akcionāru vienošanās. Jaunais "airBaltic" prezidents Martins Gauss, kurš darbu sāka 1.novembrī, plānu kompānijas turpmākajai darbībai sola trīs mēnešu laikā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
