Foto: DELFI Aculiecinieks
Lai izvairītos no iespējamām provokācijām un sabiedriskās drošības apdraudējuma, Rīgas pilsētas izpilddirektora pienākumu izpildītājs Māris Kalve nesaskaņoja nevienu no leģionāru piemiņas dienā, 16. martā pilsētā pieteiktajiem pasākumiem, portālu "Delfi" informēja pašvaldībā.

Saskaņā ar likumu "Par sapulcēm, gājieniem un piketiem" Kalve, izskatot pieteiktos pasākumus, uzklausīja pieteicējus, konsultējās ar tiesībsargājošo struktūru pārstāvjiem. Viņš ņēma vērā arī Drošības policijas atzinumu, kurā norādīts uz iespējamiem būtiskiem sabiedriskās kārtības un drošības apdraudējumiem plānoto pasākumu laikā.

Aizliegumus rīkot gājienus, sapulces un piketus pie Brīvības pieminekļa un tā tuvumā saņems biedrība "Daugavas vanagi Latvijā," biedrība "Daugavas vanagi Latvijā Limbažu nodaļa," biedrība "Autonoma darbība", biedrība "Apvienība pret nacismu", biedrība "Gustava Celmiņa centrs" un privātpersona Uldis Freimanis.

Drošības policijas pārstāve Kristīne Apse-Krūmiņa, jautāta vai likumsargi aicinājuši domi neļaut pieteiktos gājienus, portālam "Delfi" atbildēja, ka DP ieteikusi vien pieņemt "tiesisku un atbildīgu lēmumu". DP dalījusies ar domi informācijā par iespējamajiem pārkāpumiem un nekārtībām. Plašāk Apse - Krūmiņa to nekomentēja, sakot, ka tā ir ierobežotas pieejamības informācija.

Jau vēstīts, ka Rīgas dome jau janvāra vidū saņēmusi pirmos pietikumus 16. marta Latviešu leģiona atceres pasākumiem - gājienus pieteikuši "Daugavas Vanagi" un šīs organizācijas Limbažu novada nodaļa, kā arī Gustava Celmiņa centra vadītājs Igors Šiškins.

16.marts ir "karsts" datums, ap kuru katru gadu izceļas asas diskusijas par to, vai masu pasākumi piemiņas dienā ir jāatļauj vai nav. Iepriekšējos gados dome vairākkārt aizliedza pieteiktos pasākumus, taču tiesa šos liegumus atcēla.

Pērnais gads bijis viens no retajiem, kad 16.marta pasākumos Rīgā netika aizturēts neviens nemiera cēlājs.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!