Par IIN samazināšanu balsoja 92 deputāti, bet viens - Andrejs Klementjevs (SC) atturējās. Līdz 2015.gadam IIN plānots samazināt līdz 20%. 2014.gada 1.janvārī IIN likmi samazinās līdz 22%, bet 2015.gada 1.janvārī nodokļa likmi samazinās līdz 20%.
Saeima neatbalstīja deputātu Danas Reiznieces-Ozolas (ZZS) un Kārļa Seržanta (ZZS) priekšlikumu no šā gada 1.jūlija IIN atvieglojumus par apgādājamajiem noteikt ne mazākus par 50% no noteiktās minimālās algas, tāpat netika atbalstīts Ivara Zariņa (SC) ierosinājums šādus nodokļa atvieglojumus noteikt no nākamā gada, bet no 2015.gada palielināt tos vēl vairāk.
Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vadītājs Jānis Reirs (V) teica, ka sarunu rezultātā pašvaldības uz katra gada budžetu vienmēr saņēmušas lielāku līdzekļu daudzumu nekā sākotnēji plānots. Apgalvojums, ka pašvaldību ienākumi līdz ar IIN samazinājumu kritīsies, esot sabiedrības maldināšana. Debatēs SC frakcijas deputāts Boriss Cilēvičs norādīja, ka, neatbalstot šo priekšlikumu, pašvaldībām būs atņemti apjomīgi līdzekļi. Viņš atgādināja, ka krīzes "pilnziedā" 2009.gadā atņemta dotācija pašvaldībām pedagogu algām, sabiedriskajam transportam un citiem mērķiem, nemaz nerunājot par antikonstitucionālu lēmumu samazināt pensijas.
Savukārt Reirs uzsvēra, ka krīzes gados visi samazinājumi bijuši proporcionāli, taču valsts budžets kopumā cietis ievērojamāk nekā pašvaldības.
Arī PVN samazināšanu tautas kalpi atbalstīja lielā vienprātībā – par to nobalsoja 89 deputāti, neviens nebalsoja pret un neviens neatturējās.
Saeimas vairākums neatbalstīja opozīcijas frakciju deputātu iesniegtos priekšlikumus, tostarp – samazināt PVN likmi pārtikas produktiem un elektroenerģijai.
Atbalstu neguva arī priekšlikums par pazeminātas PVN likmes piemērošanu medikamentiem un citām precēm. Reirs norādīja, ka atbildīgā komisija šos priekšlikumus iepriekš rūpīgi izvērtējusi un tos nolemts neatbalstīt.
Deputāts Dzintars Ābiķis (V) par PVN samazināšanas priekšlikumiem teica, ka "vēl neviens īsti nezina, kā pasaulē attīstīsies ekonomika un kas mūs vēl sagaida". Pēc viņa domām, priekšlikumu iesniedzējiem nebūtu vajadzējis nodarboties ar vairāksolīšanu vai drīzāk mazāksolīšanu attiecībā uz PVN samazināšanu un aicināja noraidīt nepārdomātos priekšlikumus.
Deputāts Jānis Ozoliņš (RP) teica, ka PVN samazināšanu gan jutīšot tieši tie, kuri pērk luksus preces nevis ikviens maznodrošinātais, tāpat tirgotājiem tehnikas pielāgošana izmaksāšot ap septiņiem miljoniem latu.
Tomēr šajā gadījumā līdz ar PVN izmaiņām būtiskāka ir inflācijas pieauguma mazināšana, un ticams, ka Finanšu ministrijas aprēķini šajā jautājumā izrādīsies precīzi.
Jau ziņots, ka Finanšu ministrija uzsver, ka darbaspēka nodokļu reformas mērķis ir Baltijas valstu konkurencē par investīcijām un darba vietām nodrošināt Igaunijai un Lietuvai izmaksu ziņā līdzvērtīgus darbaspēka nodokļus. Samazinot darbaspēka nodokļu kopējo slogu, samazināsies arī nabadzības un strukturālā bezdarba riski, kā arī "ēnu ekonomika" un motivācija izvairīties no nodokļu nemaksāšanas.
FM aprēķini liecina, ka samazinot IIN standartlikmi 2013.gadā par 1%, fiskāla ietekme būtu 30,5 miljoni latu, par 2% 2014.gadā - papildus 64,9 miljoni latu, bet 2015.gadā, samazinot par vēl 2%, fiskālā gada ietekme palielinātos vēl par 69,3 miljoniem latu.
FM valsts sekretāres vietnieks nodokļu politikas jautājumos Juris Stinka uzsvēris, ka nodokļu samazināšana arī turpmāk nodrošinās pārdomātu un ilgtspējīgu fiskālo situāciju Latvijā. Laikā, kad atsevišķas eirozonas valstis ekonomisko saasinājumu ietekmē plāno nodokļu celšanu, Latvija ir viena no retajām ES valstīm, kas iet pretēju ceļu, nodokļus pakāpeniski samazinot. Latvijas ekonomika ir augusi straujāk un šā gada nodokļu, tai skaitā, PVN ieņēmumu rezultāti un prognozes šim un turpmākajiem gadiem liecina par to, ka ieņēmumu plāns tiks pārpildīts, radot fiskālo iespēju realizēt papildu ieņēmumu vai izdevumu pasākumus.
Jau vēstīts, ka Saeima ceturtdien lems arī par pievienotās vērtības nodokļa likmes samazināšanu līdz 21% ar šā gada 1.jūliju.