Tā kā šogad Lieldienu svētkus jau iepriekš solīja lietainus, tad mūsu domas var mierināt kāds ticējums par šādiem laikapstākļiem. Ja Lieldienās līst - būs laba un ražīga vasara. Tātad nav ne mazākā iemesla bēdāties par lietaino un drūmo laiku, jo vasarā varēsim baudīt bagātīgu dārza ražu.
Ja radusies vēlme drūmo laiku radīt patīkamāku ar kamīna vai krāsns iekurināšanu, tad zini, ka kurināšana jāatliek uz vēlāku laiku, jo kāds teiciens vēsta - Lieldienu rītā nedrīkst istabā uguni kurt, lai mājā neiespertu pērkons.
Lieldienu agrajam cīrulim jeb pirmajam, kas pamodies, noteikti jāiziet laukā. Teiciens vēsta, ka Pirmajās Lieldienās tam, kurš pirmais izies laukā, gaidāma liela laime šajā gadā.
Lieldienu rīta maltītei ir jābūt greznai un svinīgai. Galdam noteikti jābūt klātam ar kādu pavasara krāsas galdautu, piemēram, dzeltenu vai zaļu, uz tā noteikti jābūt vāzei ar pūpoliem, izplaucētiem bērzu zariem vai pirmajām pavasara puķēm. Kas attiecas uz ēdienu, tad svētku galdam piestāvēs jebkas apaļš un ar saules simboliku attēlojošs, piemēram, vārītas olas, zirņi, plāceņi, rauši un pankūkas. Svētku galdā var servēt zirņus jebkādā izpildījumā, jo tie tradicionāli tika pasniegti, lai ēdāji iegūtu bagātību.
Tradicionālā olu ēšana saistīta ar to, lai saimniecībā esošie lopi un dzīvnieki augtu apaļi kā olas, taču arī olu krāsošanā ir atstāti interesanti ticējumi. Piemēram, ja olu vārīšanas laikā kāds smiesies vai skaļi runās, tās pārsprāgs, bet pēc vārīšanas tās nedrīkst skrāpēt, citādi katra skramba nozīmēs slimību. Ja brokastīs jau tiek tiesātas pirmās olas, tad saimes tēvam ola jāsagriež tik daļās, cik mājā ir cilvēku, jo tas sola saticīgu dzīvu šajā saimē.
Lieldienu rīta cēlienu var turpināt ar nelieliem uzkopšanas darbiem, jo arī tie sola labus apstākļus turpmākajam laikam. Rīta pusē jāsalasa skaidas, malkas gruži un citiem neredzot, tie jānoglabā kādā vietā, jo vēlāk tie nesīs naudu mājas saimniekiem.
Ja prāts nesas uz vēl kādu darbu, tad var doties ārā un meklēt skaidas, jo to lasīšana Lieldienās sola atrasties pazudušajām mantām. Svarīgi šajās svētku dienās nedarīt nekādus darbus, kas rada lielu troksni, lai vētras un pērkona negaisi nenodarītu postu mājai.
Neatņemama Lieldienu sastāvdaļa ir šūpošanās un tas ir ne tikai maģisks rituāls, kas atdarina saules šūpošanos un dancošanu, bet arī process, kas jāveic, ja gribam labu ražu uz lauka. Tāpat šūpošanās ļaus izvairīties no odu kodumiem. Pirmajiem vienmēr jāšūpojas mājas saimniekiem.
