Latvietis Pēteris Jansons, kurš četrdesmitajos gados Zviedrijā īstenoja 30 braucienus ar laivu, izglābjot vairāk nekā 2000 tautiešu, kuri bēga no Vācijas un PSRS karaspēka Latvijā, nu Zviedrijas lielākajā salā Gotlandē ar savu sievu Ingu gatavojas atzīmēt laulības 70.gadadienu, vēsta ANO Bēgļu aģentūru (UNHCR).
Pirms vairāk nekā 70 gadiem Pēteris un Inga iepazinās Gotlandē, kad 1943.gadā vīrietis tur nokļuva laivā, bēgot no Latvijas, lai izvairītos no iesaukšanas Vācijas armijā, kas tolaik bija okupējusi Latviju. Jansons Latviju pameta savā 21.dzimšanas dienā, tagad viņš ir 92 gadus vecs, savukārt viņa sieva ir 89 gadus veca.
Jansons atklāj, ka glābis cilvēkus, kalpojot Latvijai. "Viens no bīstamākajiem ceļojumiem, ko es atceros, ir tas, kurā mēs izglābām 273 cilvēkus. Es atminos, tur bija tikko piedzimusi meitenīte, daži bērni un arī cilvēki jau gados. 46 stundu laikā neviens nepakustējās pat par milimetru. Laivas malas bija labi ja piecus centimetrus virs ūdens, tāpēc es pavēlēju pasažieriem izmest lielāko daļu drēbju un mantu pāri bortam," kungs stāsta Zviedrijas žurnālistam.
Atmiņā viņam vēl joprojām iespiedies "ir šis saulriets, ūdenī peldošo mantu aste aiz mums un cilvēki, kuri sēdēja pilnīgā klusumā, neizdvešot ne vārdu".
Lai gan vairākus Jansona palīgus notvēra un nogalināja padomju karavīri, kungs pārtraucis savus braucienus tikai tad, kad viņa sieva – Inga palika stāvoklī.
Tikai 1957.gadā Pēteris saņēma vēstuli no Latvijas, kurā bija rakstīts, ka vīrieša vecāki ir dzīvi. Tolaik noskaidrojās, ka 1944.gadā viņa vecāki bija gaidījuši jūras krastā dēlu, kurš aizvedīs uz Zviedriju, bet tā arī nesagaidīja. Kopš vīra aizbēgšanas vecākiem ar dēlu satikties nebija lemts.
No 40 000 igauņu, latviešu un lietuviešu, kuri bēga uz Zviedriju Otrā pasaules kara laikā, vairāk nekā 2000 noslīka Baltijas jūrā.
"Es to neplānoju, tas tā vienkārši notika. Es to darīju, kalpojot Latvijai," par piedzīvoto stāsta Jansons.