Foto: Publicitātes foto
"Pekinas opera" - ierasts, bet ne precīzs nosaukums vienai no daudzajām muzikālās drāmas tradīcijām, kas gadsimtiem attīstījušās Ķīnas teritorijā. Eksistēja "operas", kuras pilsētas ielās skatījās zemākās kārtas cilvēki. Tajā pašā laikā pastāvēja izsmalcinātas, stilistiski ļoti sarežģītas muzikāli-dramatiskās tradīcijas, kuru uztvere prasīja plašas zināšanas un attīstītu estētisko gaumi.

"Pekinas opera", kas tika izveidota 19. gadsimta beigās, pateicoties četru dažādu tradīciju mijiedarbībai, apvienojusi labākos un visspilgtākos šo tradīciju elementus un metodes. Tā ir ļoti interesanta, tajā pašā laikā dinamiska un izsmalcināta.

"Pekinas operas" uzvedumi apvieno dziedāšanu un pantomīmu, sarunvalodu, ekspresīvo deklamēšanu un akrobātikas trikus, un pat cīņas mākslu. Darbība norisinās muzikālo instrumentu pavadībā - stīgu, pūšamo un sitaminstrumentu – kas ir ļoti eksotiska skaņa eiropiešu ausīm.

Visi izrādes aspekti - akustiskais, vizuālais un verbālais - atspoguļo daudzslāņu simbolisko nozīmi. Personāži ir tipāži, kuri atšķiras ar dzimumu, vecumu, morālām vērtībām un raksturu. Viņu kustībām, apģērbiem un pat grimam ir jāatbilst tēla būtībai. Krāsām arī tiek piešķirta liela loma: sārti toņi personāža sejas krāsojumā apzīmē uzticamu un krietnu raksturu, melna krāsa – tiešu un drosmīgu raksturu, zila un zaļa – apņēmīgu un varonīgu cilvēku, dzeltena un balta – nežēlīgu un viltīgu.

Tāpat ir arī ar skaņas parametriem – toņa augstums, tembrs, intonācija, melodijas struktūra nes konkrētu informāciju, kuru "lasīt" spēj tikai sagatavots klausītājs. Pēc tradīcijas visas lomas izpilda vīrieši. Visi aktieri, kas dzied un kustās saskaņā ar visstingrākajiem standartiem un principiem – ir augstākās klases profesionāļi. Viņu izglītība sākas agrā bērnībā un prasa vismaz 15 līdz 20 gadus smaga darba.

Rīgas skatītājiem piedāvātās drāmas saknes meklējamas 10-11. gadsimta vēsturiskajos notikumos. Šos laikus Ķīnā sauc par ķildu un juku laikiem. Stāsti par izcilo pulkvežu dinastiju apauga ar leģendām. Tos spēlēja stāstītāji. Vēlāk parādijās daudzi literatūras un dramaturģijas darbi, veltīti šiem notikumiem un to varoņiem.

Sarežģītas kolīzijas, dažādi raksturi, varonība un pašaizliedzība, nodevība un gļēvulība bija simtiem muzikālo izrāžu satura pamatā.

Rīgā mēs skatīsimies un klausīsimies muzikālo drāmu, kuras nosaukumu pārtulkoja - “Jan ģimenes varones”, bet angļu valodā nosaukums ir “Jan ģimenes sievietes-ģenerāles”. Pēc pēdējā dzimtas vīrieša traģiskās nāves armijas vadību pārņem savās rokās viņa simtgadīga vecmāte! Viņai palīdz arī citas Jan ģimenes sievietes, kas kļuva par atraitnēm.

Jauno šīs drāmas muzikālo versiju pilnībā atbilstoši tradīcijai radījis komponists Du Minsins (Du Mingxin) 1960. gadā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!