Vainagos iededzot kārtējo sveces liesmiņu, pienācis laiks jau Trešajai adventei. Turpinot rakstu sēriju, kurā savās pirmssvētku sajūtās un Adventes laika atziņās dalās, mūsuprāt, vienas no iedvesmojošākajām un košākajām Latvijas sievietēm, šoreiz piedāvājam sarunu ar uzņēmēju Binniju Ārbergu.
Neraugoties uz nepavisam ne decembrim raksturīgajiem laikapstākļiem aiz loga, Binnijas ikdienā svētku sajūta radusies gluži dabiski. Kā atzīst uzņēmēja, patiesībā laiks šai ziņā vērtējams kā kas svētkiem pakārtots – ne jau spīdīgos eglīšu bumbuļos vai mirdzošās lampiņās rodama īpašā to gaidīšanas sajūta, bet gan - mūsos pašos.
"Šai laikā sveces jāiededz ne tikai vainagos vai uz galda, bet arī mūsos pašos. Ir nedaudz jāatgūstas no dzīves, jāpalūkojas uz to no malas. Adventes laikam raksturīga gaismas ienešana ikdienā. Ne velti tā tik plaši atspoguļota gan reliģijā, gan citviet. Šai laikā prātam jākļūst rāmākam, šīs sveces mums jāiededz sevī, jāpadara dzīve gaišāka," savās izjūtās dalās Binnija.
Taujāta par Ziemassvētku svinēšanas tradīcijām, uzņēmēja atklāj, ka šogad Binnijas ģimenē pirmo reizi neviesosies Ziemassvētku vecītis. Tā iemesls gan ir pagalam vienkāršs – arī krustdēls nu ir izaudzis gana liels, atklājot, ka nemaz nav tik naivs un lūdzot, lai neviens no mājiniekiem par Ziemassvētku vecīti vairs nepārģērbjas, smejas Binnija.
Savukārt dāvanu piemeklēšana mīļajiem, kā atklāj uzņēmēja, gan raizes nesagādā: "Dāvanu iegāde manā ikdienā nekad nav bijusi problēma. Savos mīļajos ieklausos visu gadu, piefiksējot savā blociņā un paturot atmiņā viņu vēlmes un vajadzības. Tā nu, tuvojoties svētkiem, man atliek vien doties uz veikalu ar jau skaidri zināmām vēlmēm, nevis pirkt pirmo pretimnākošo māla svečturi vai citus bezjēdzīgus niekus," smejas Binnija.
Atzīmējot Ziemassvētkus un sagaidot to brīnumaino noskaņu, uzņēmēja aicina atminēties vienkāršākās un patiesībā jau arī būtiskākās vērtības.
"Ja teikšu, lai cilvēki svētkos saviem mīļajiem piezvana trīsreiz biežāk nekā ikdienā, tas skanēs banāli, jo visi jau tāpat to darīs. Tomēr tieši to jau patiesībā arī ir jādara – jānovērtē to, kas mums dots. Noteikti nevajag triekties un dzīties pēc kā nezināma, neizprotama. Šai laikā ir jāpalūkojas apkārt, jāpalūkojas vienam uz otru un jāatceras, cik svarīgi ir saudzēt tos, kurus mīlam," teic Binnija.
