Es esmu tuvu stāvējis politikai, un zinu arī tās lietas, ko man gribētos ātri vien iznīdēt, intervijā portālam "Delfi" saka Ministru prezidenta amata kandidāts Māris Kučinskis (ZZS). Saeima par viņa valdības apstiprināšanu varētu lemt 11. februāri.
Ar portālu "Delfi" Kučinskis tiekas Latvijas Lielo pilsētu asociācijā, kur viņš sāka darboties 2011. gada novembrī un kuras telpās esošais kabinets viņam šķiet visērtākais.
Kādi jautājumi radīja nesaskaņas, izstrādājot deklarāciju? (Intervija notiek 5. februārī - pirms vēl koalīcija vienojusies par deklarāciju).
Mēs esam vienojušies, kā pateikt "nē" jaunām kvotām bēgļu uzņemšanas jautājumā, bet Nacionālā apvienība (NA) vēlas uzsvērt Latvijas statusu saistībā ar mūsu pagātni un skaidrot, ka mēs integrācijā jau esam sevi izsmēluši.
Tā ir mūsu liela problēma, mūsu mantojums, bet ir jāiet uz priekšu, nevis jāraud par pagātni.
Es domāju, ka tā ir mūsu iekšējā lieta, ko mums diez vai vajadzētu uzsvērt visai ārpasaulei. Tā ir mūsu liela problēma, mūsu mantojums, bet ir jāiet uz priekšu, nevis jāraud par pagātni.
Kā jūs plānojat Eiropas līmenī pamatot šo noraidošo nostāju un vai jūs nebaida iespējamā pretreakcija, sankcijas?
Man biedē tas, ka īpaši nesteidzas finansiālais atbalsts mūsu robežas sakārtošanai, kas ir viena no Latvijas drošības prioritātēm.
Pamatot valdības noraidošo nostāju pašlaik ir salīdzinoši vienkārši - patvēruma meklētāju skaits, ko iepriekšējā valdība ir piekritusi uzņemt, Latvijas līmenim ir salīdzinoši liels, turklāt atbraukušas ir vien divas ģimenes. Mēs nevaram runāt par papildu saistībām, ja nezinām, kā mums izdosies integrēt šos cilvēkus. Turklāt mūs glābj arī tas, ka neesam vilinoši, lai arī tas, protams, nav labs signāls par Latvijas ekonomiku.
Vienlaikus mums ir jāpieļauj, ka kādreiz bēgļu plūsma varētu pagriezties uz Latviju.
Ņemot vērā nelielo interesi par Latviju, vai ir racionāli jau remontēt "Muceniekus"?
Kamēr celtniecība sāksies, būs lielāka skaidrība par bēgļu skaitu. Turklāt būtu daudz sliktāk, ja mēs nebūtu gatavi, atliktu šo projektu un aizvērtu acis.
Situācija Latvijai nav droša - bēgļu plūsma neapstājas, mainās tikai tās virzieni. Drošība ir svarīgs aspekts, un šos ieguldījumus nevar skaitīt par zemē nomestiem miljoniem, pat, ja šī plūsma mums tagad nav tik aktuāla.
Nosauciet trīs konkrētus mērķus, ko jūsu valdība vēlas sasniegt tuvāko trīs gadu laikā!
Ja mēs Latvijas drošību uztveram kā neatņemu prioritāti, tad faktiski ir trīs izmērāmi darbi. Ceturtais ir demogrāfija, kas savus augļus var nest nedaudz tālākā nākotnē.
Pirmais mērķis ir valsts ieņēmumu palielināšana. Pirmo reizi tā ir noteikta kā koncentrēta prioritāte, un tas nav tikai Ekonomikas ministrijas uzdevums, jāsadarbojas visām ministrijām.
Saistībā ar nodokļu sistēmu mēs pašlaik nesolām ne mazākus, ne lielākus nodokļus. Turklāt pašlaik mūsu apņemšanās pārsniedz esošo līmeni - nodokļu politikas mērķis ir 2020. gadā sasniegt to, ka nodokļu ieņēmumi veido 33% no iekšzemes kopprodukta, bet pašlaik iekasējam tikai 28%.
Tikai pirmās četras klases var būt kā "siltumnīca" pie mājām, vairāk valsts nevar atļauties.
Tas nenozīmē nodokļu celšanu, lielas rezerves ir ēnu ekonomikā. Mums ir ambicioza apņemšanās 2018. gadā iekasēt no ēnu ekonomikas par 1% vairāk - tie ir 250 miljoni eiro.
Paredzēta arī nodokļu sistēmas inventarizācija - būs Pasaules Bankas pētījums, bet paralēli tam mēs veidosim savu komandu ar LDDK, LTRK un ceram jau šogad iegūt skaidrību par nodokļu izlietojumu.
Otrs ir veselības reforma, izstrādājot obligātās veselības apdrošināšanas sistēmu. Šogad plānots izpētīt, kur nozarē paliek nauda, bet 2017. gadā tiks strādāts pie jaunā modeļa.
Trešā ir izglītības reforma, kur trīs gadi ir pilnībā pietiekami, lai mēs nostiprinātu uz kvalitāti orientētu sistēmu.
Līdz reizei, kad mani kāds apmāna, esmu radis visiem uzticēties.
Cerības uz panākumiem nostiprina tas, ka strādās visi ministri, ne tikai Izglītības un zinātnes ministrija. Piemēram, Satiksmes ministrijai būs jāizpēta autotransporta nodrošinājums un tas, vai iespējams to pakārtot tam, lai bērni nokļūtu skolās. Vienīgi jāsaprot, ka tikai pirmās četras klases var būt kā "siltumnīca" pie mājām, vairāk valsts nevar atļauties. Tālāk ir jāskatās citi instrumenti, kā skolēni nonāk labās, kvalitatīvās skolās.
Izglītības un zinātnes ministra amata kandidāts Kārlis Šadurskis (V) bija kritisks par savām iespējām īstenot reformu. Vai kopumā izvēlētie ministri ir labākie iespējamie?
Nekad viena lieta nav tāda, kas nevarētu būt labāka. Es arī varētu būt labāks (smaida). Galvenais, vai ministri ir motivēti strādāt, tāpēc es ar viņiem tiekos. Es neslēpju, ka Šadurska pirmā polemika mani nobiedēja, taču sarunā mēs pārrunājām instrumentus un mums nebija pretrunu.
Otrs - līdz reizei, kad mani kāds apmāna, esmu radis visiem uzticēties. Tāpēc arī pašlaik nevērtēšu ministrus pēc tā, ko par viņiem saka vai pēc tā, ko viņi paši pasaka kādā brīdī.
Es vienmēr esmu strādājis tikai komandā - ja nav komandas, nav rezultāta. Tagad mums visiem dots avanss.
Vai jūs nebiedē "Vienotības" iespējamās provokācijas - viņi var palikt kā iekšējais opozicionārs, jo viņu vēlmes līdz galam valdības veidošanas laikā netika apmierinātas.
Vienmēr ir grūti, ja tu zaudē vadošo lomu. Es to pieņēmu, tāpēc pēc nominācijas kādu laiku "Vienotību" neaiztiku, zināju, ka tur ir jābūt emocijām.
Pašlaik man ir zināmas cerības, ka varēsim strādāt kā komanda, un ministrus varēsim motivēt. Jautājums, kā sapratīsies Saeimas kolektīvs, kas arī ir ārkārtīgi svarīgi, jo parlamentam jāizlemj politiskie jautājumi.
Piemēram, tagad aktualizējies jautājums par tiesībsarga kandidatūru. Man nav iebildumu, ja Juris Jansons turpina darbu, bet pašlaik es nevēlos par to diskutēt. Par Jansonu vai kādām alternatīvām ir jādiskutē politiskā līmenī, un ir jānodala valdības pienākumi no Saeimas pienākumiem.
Viena no problēmām, kas bija Laimdotas Straujumas valdībai, bija nespēja nodrošināt atsevišķu lēmumu veiksmīgu virzību Saeimā. Jūs neesat ne partijas, ne sadarbības partijas vadītājs. Vai esat pārliecināts par atbalstu Saeimā jūsu valdības lēmumiem?
Nevar gluži automātiski pateikt, ka partijas vadītājam jābūt premjeram. Jautājums - kurš šo procesu vada vai kuram uzticas. Šobrīd ZZS uzticēja man būt par zināmā mērā līderi, un es šo uzticību pieņemu un man tā ir jāattaisno. Es nemokos kompleksos, ka neesmu ZZS vadītājs.
ZZS vadītājam un visi pārējiem ir citi pienākumi. Ir daudz piemēru, ka, ja labā iestādē ieliek nejēdzīgu priekšnieku, visi sāk domāt, ka iestāde ir slikta. Un otrādi - līderis var uztaisīt labu komandu no nekā.
No frakcijas vadītāja pieredzes gan zinu, ka vadošās frakcijas vadītājs ir arī koalīcijas vadītājs un man kā premjeram jādomā par visu koalīcijas partiju atbalstu.
Ko jūs nosauktu kā savus tuvākos domubiedrus partijā, cilvēkus, kuriem jūs uzticaties?
Partijā nevar iztikt bez uzticības. Šajā procesā [valdības veidošanā] man bija ļoti viegli strādāt ar Augustu Brigmani [ZZS Saeimas frakcijas vadītājs]. Mēs varam pusvārdā saprasties. Viņš, apmēram jūtot situāciju, zina, kā jārunā ar partneriem, mums nav bijušas domstarpības.
Vēl ir Armands Krauze, kas ir ZZS valdes priekšsēdētājs un būs premjera parlamentārais sekretārus. Viņa uzdevums būs strādāt ar pārējām koalīcijas partijām. Vēl ir Ingmārs Līdaka no Zaļās partijas.
Pēc šīm vēlēšanām ZZS frakcijā ir ārkārtīgi saliedēts kolektīvs, lai gan arī nav vienkārši - ir Zaļā partija, zemnieki, Liepājas, Ventspils partija. Būdams Liepājas partijas biedrs, es jūtos kā visas ZZS biedrs.
Kā nonācāt līdz tam, ka iestājāties Liepājas partijā, ZZS? Vai nebiedēja ar partiju saistītā informācija par ZZS melno kasi, Lemberga stipendiātiem?
Es politikai esmu ļoti tuvu stāvējis, un es zinu, kas ir reālpolitika un es zinu arī tās lietas, ko man gribētos ātri vien iznīdēt. Es zinu visas melnās, sliktās lietas, ar ko politikā - gribi vai nē - nākas saskarties.
Pirms pievienojos ZZS, izvērtēju, vai man vispār atgriezties politikā, vai iet mājās. Taču sapratu - ja reiz esmu sakrājis pieredzi un nejūtos nevienam parādā, tad kāpēc man būtu sevi jānoraksta un jāiet uz laukiem Jērcēnos.
ZZS man likās pie zemes esošs spēks, kur ir praktiķi - kas saistās ar zemniekiem, laukiem, pilsētām ar labiem mēriem.
"Liepājas partijā" nonācu, ņemot vērā pēdējo gadu sadarbošanos ar lielajām pilsētām un to mēriem. Uldi Sesku es pazīstu kopš 1996. gada.
"Valmieras partijā" nevarēju stāties, jo tur pretī bija Inesis Boķis un viņam teicu, ka ar viņu nekonkurēšu.
Kas ir melnās lietas, ko jūs gribētu iznīdēt politikā?
Nav tā, ka man kā politiķim nesāpētu tāpat, kā jebkuram. Tagad man ir jāatbild uzņēmējiem par to, kā var runāt par nodokļiem, ja parādās sižeti par ārkārtīgi bagātiem kungiem, kas vairākus gadus strādājuši par 800 eiro mēnesī un sastrādājuši nez ko... Ja kādreiz varēja teikt, ka tās ir pārejas posma negācijas, objektīvs kapitāla uzkrāšanas process, taču - stop, cik gadus tas var būt.
Ja cilvēki kaut kur jūtas ļoti droši, acīmredzot kāds politikā viņiem ir kaut ko solījis
Vēl ir daudz jautājumi, kas jāuzdod iestādēm, kam bija šis jautājums jāpieskata.
Vai Finanšu policijas bijušā darbinieka radinieku izveidotās impērijas gadījums neliecina par korupciju un acu pievēršanu augstāko amatpersonu līmenī?
Zināmas pazīmes var saskatīt. Es šādus jautājumus uzdodu arī esošās valdības finanšu ministram, arī viņš ir izbrīnīts par to. Ir daudz neatbildētu jautājumu. Bet, patiesībā, ja cilvēki kaut kur jūtas ļoti droši, acīmredzot kāds politikā viņiem ir kaut ko solījis. Jautājums - kurš ko sola.
Noteikts ēnu ekonomikas līmenis ir katrā valstī, bet Latvijā tas pašlaik ir kliedzošs, un ne jau uz autoservisu rēķina.
Kurš bija pirmais, kurš jūs uzrunāja par iespēju kandidēt uz Ministru prezidenta amatu?
Ja godīgi, es atrados vienā seminārā Jelgavā ar Lielo pilsētu asociāciju, speciālistiem, ministriju cilvēkiem. Bija krietna pievakare, kad sāku saņemt apsveikumus par to, ka ZZS mani izvirzījusi kā kandidātu. Tā man bija pirmā dzirdēšana, es biju ārkārtīgi pārsteigts.
Kā pēc tam noskaidrojās, ZZS vadības prāta vētrā bija izskanējuši kādi vārdi un viens no tiem bija manējais. Nākamajā rītā, kad tika prasīts, vai es atteikšos, es teicu, ka no šādiem izaicinājumiem neatsakās. Izrādās, es gandrīz biju vienīgais, kurš neatteicās. No tā brīža kaut kāds vilnis sāka visu nest uz priekšu. Reizēm bija sajūta, ka pat ne es nesu sevi uz priekšu.
Esmu dzirdējis Saeimā kā viens otrs ļoti labi runājošs politiķis ir teicis: "Mans mērķis ir būt par premjeru, es gribu vadīt". Mans mērķis nekas nav bijis kaut kur iesēsties. Premjera amats ir tikai iespēja kaut ko izdarīt.
Ko jūsu ģimene teica par šo izvēli?
Es laikam melotu, ja teiktu, ka ģimene bija ļoti iepriecināta. Tomēr, kā mēs ar sievu pārrunājām, to vajadzēja domāt, kad precējāmies. Tas ir izaicinājums, un mēs vienmēr esam atbalstījuši komandas principu - ja kādam vajag palīdzēt, tad tu ej palīgā un otrādi.
Protams, ir žēl brīvā laika. Skaidrs, ka tas būs bez maz vai jāizcīna ar varu, atslēdzot telefonu svētdienās, ko es jau tagad esmu sācis darīt. Es negribētu pilnībā pazaudēt visu privāto dzīvi. Atdeve darbā var būt tad, ja tev ir ģimene.
Aivara Lemberga izteikumi bieži vien ir pretēji ZZS ministru vai citu pārstāvju viedoklim, piemēram, viņš izteicies, ka neredz jēgu iestāties OECD un norādījis, ka lietderīgāk būtu iestāties Vispasaules makšķernieku biedrībā. Taču deklarācijā ir ierakstīts mērķis iestāties OECD.
Lemberga kungs neapšaubāmi ir ļoti spilgta personība, un viņš ir ļoti sagatavots pilnīgi visos jautājumos, un visos jautājumos viņam ir viedoklis, kas gandrīz vienmēr ir argumentēts.
Izteikumus par OECD es uztveru kā norādījumu meklēt argumentus, lai parādītu, kāpēc tas ir nepieciešams. Viena lieta, kas mums klibo, ir gan reformu, gan citu lietu skaidrošana sabiedrībai.
Es personīgi vienmēr esmu par to, ka Latvijai jāpievienojas OECD - tā ir ārkārtīgi prestiža organizācija, kura par tiem resursiem, ko Latvija iemaksā, piesaista visgaišākos pasaules prātus, kas dodas uz jebkurām vietām, lai pētītu jebkuru jautājumu un šis materiāls ir pieejams visiem tās biedriem. Arī Latvijai būs šī priekšrocība tikt pie šādiem pētniekiem. Cita lieta - vai mēs to izmantojam. Manā skatījumā nepieciešams viens cilvēks, kas visu laiku uzraudzītu to, ko mēs varam paņemt no šīs organizācijas.
Prognozēt, ka tur gaidāms labs iznākums... es domāju labāk nemānīt cilvēkus.
Jūsu vadītājai valdībai būs jāizšķiras par "Latvijas Mobilā telefona" (LMT) un "Lattelecom" nākotni - vai šie uzņēmumi būtu jāapvieno? Vai kontrolpaketei jābūt valsts vai "TeliaSonera" īpašumā?
Pašlaik varu izteikt savas subjektīvās domas, jo šis ir viens no pirmajiem jautājumiem, kur būs jāuzklausa eksperti. Pieņemu, ka es šajā jautājumā kaut ko nezinu un mani var pārliecināt par labu tam, ka uzņēmumi ir jāapvieno, taču šobrīd man intuīcija saka, ka es neredzu iemeslus, kāpēc tas būtu nepieciešams.
Ja mums ir divi labi strādājoši uzņēmumi, kur valstij ir daļas, kas mums nes dividendes, kādi labumi būs to apvienošanas gadījumā?
Ja runā par to, ka tas būs lielāks spēlētājs globālajā tirgū, protams, par to var diskutēt. Bet globālajā tirgū lielākais aprij mazāko, šeit plānots mākslīgi apvienot divus uzņēmumus, un mani baida jebkuri mākslīgi veidojumi.
Mani baida apsargi. Es jau divreiz ar Straujumas apsargiem esmu runājis, domāju, kā es vasarā varēšu uzrakt savu dārzu un ielikt vīnu.
Vai jūs atbalstītu Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieka Jaroslava Streļčenoka pārvēlēšanu?
Pagaidām man nav pielaides, lai zinātu visu informāciju, neesmu uzklausījis arī Streļčenoku.
Šis jautājums ir jāvērtē, un pašlaik nevar pateikt, vai Streļčenoks būtu pārvēlams. Taču jebkurā gadījumā tas nenozīmē, ka tagad priekšgalā jāsēdina Jutu Strīķi. Kas ir pagājis, tas pagājis, jautājums, vai KNAB strādā pietiekami organizēti.
Arī ņemot vērā notikumus ar Finanšu policijas bijušajiem darbiniekiem, es gribētu dzirdēt KNAB paskaidrojumus.
Pie valdības pagājušajā nedēļā protestēja "KVV Liepājas metalurga" darbinieki. Vai jūs redzat, kā šim stāstam var būt laimīgas beigas?
Es nevaru būt ļoti optimistisks. Uldis Sesks mani informē par notiekošo, un par to, kas notiek ar cilvēkiem. Pašlaik izskatās, ka ir ļoti liela nīkuļošana, neskaidrība. Daļēji tas saistīts ar procesiem tirgū, produkcijas noieta tirgiem, daļēji - ar lielajām infrastruktūras izmaksām.
Prognozēt, ka tur gaidāms labs iznākums... es domāju labāk nemānīt cilvēkus. Teikt, ka valsts vēl var kaut ko ieguldīt- domāju, ka arī nē. Valsts savu jau ir izsmēlusi, ieguldījumi ir sasnieguši valstiskā saprāta robežas.
Kā jūsu valdībā mainīsies koalīcijas padomes loma?
Koalīcijas sēdes ir pārvērtušās par alternatīvām Ministru kabineta sēdēm, kur tiek aicināta ierēdniecība utt.
Tādu haosu, kā līdz šim, mēs nevaram atstāt. Koalīcijai būtu jāskata tikai atslēgas jautājumi, tur, kur nepieciešama politiska izšķiršanās. Vai man tas izdosies - redzēs. Iespējams, daudz būs manās paša rokās, kā regulēt to, ka kuri jautājumi tiek izskatīti un kuri nē.
Ko jūs redzat kā savas valdības lielākos izaicinājumus, kur partneriem ir atšķirīgi viedokļi, piemēram, par bēgļu uzņemšanu, budžeta deficītu?
Budžeta deficīta mērķi visiem ir vienādi, turklāt tos apstiprina Brisele un tur nav jautājumu. Var diskutēt tikai par to - kurš nes karogu. Par pēkšņu deficīta palielināšanu nevar būt ne runas.
Svarīgākais - lai mēs sajustu savos maciņos to, ka aug valsts ienākumi. Divi tuvākie un grūtākie izaicinājumi ir nodokļu sistēmas inventarizācija un saplānošana ilgtermiņā, kā arī tas, kā šogad uzsāks izglītības reformu- vai izdosies to darīt kompleksi, iesaistot visus partnerus.
Zinu, ka darāt vīnu. Vai ir kādi hobiji, ko tagad nāksies atlikt?
Mani baida apsargi. Es jau divreiz ar Straujumas apsargiem esmu runājis, domāju, kā es vasarā varēšu uzrakt savu dārzu un ielikt vīnu. Man ļoti nepieciešama lieta ir lauki un būšana pie dabas.
Pa ziemu es esmu pilsētā, bet, tikko sākas pavasaris, man gribas būt kaut kur citur. Vaļaspriekus droši vien mainīt es neplānoju, jautājums, kas man ir liels izaicinājums - kā kļūt par sava laika pavēlnieku. To es vairs nezinu.
