Solokoncertā Žvikovs atklās pianista domāšanas veidu, daloties tehniskajos novērojumos par 19., 20. un 21. gadsimta klaviermūzikas eklektisko dabu, portālu "Delfi" informēja koncerta rīkotāju pārstāve Rinta Bružēvica.
Koncertā līdzās Spīķeru "Steinway&Sons" uz skatuves būs arī mutes ermoņikas, rotaļpīkšķis, rotaļklavierītes un vēl citi klavierēm ne visai radniecīgi skaņurīki, kas laika gaitā, iespējams, atvasināti tieši no iecienītā melnbaltā taustiņinstrumenta. Gaismu partitūru pārraudzīs video mākslinieks Roberts Rubīns, savukārt par skaņu rūpēsies skaņu operators Dmitrijs Tarasovs.
Ludvigs van Bēthovens dzimis Bonnā. Viņa tēvs bijis Ķelnes kapelmeistara dziedonis, savukārt, vectēvs – arhibīskapa kapelmeistars. Septiņpadsmit gadu vecumā Bēthovens Vīnē iepazinās ar Mocartu, kurš, noklausījies Ludviga spēli, klātesošajiem lika pie sirds: "Sargājiet viņu, reiz par viņu runās visa pasaule."
Tikām Ludviga van Bēthovena skolotājs, Vīnes klasiķu tēvs Jozefs Haidns, savam audzēknim sacīja: "Jums ir milzīgs talants un jūs sasniegsiet vēl vairāk; jūsu skaņdarbos vienmēr būs kas neparasts. Jūs esat visai drūms un dīvains, bet mūzikas stils vienmēr norāda uz iekšējo pasauli!" Kompozīcijas stundas pie Haidna gan nedeva gaidīto rezultātu, un Bēthovens pievērsās klavierspēlei, īsā laikā kļūdams par spilgtu, virtuozu koncertpianistu. Par Bēthovena daiļrades skaņu laboratoriju kļuva klaviersonātes (to kopskaitā ir 32), bet sonātēs pārbaudītie jauninājumi un atklājumi pēcāk tika pārcelti citos žanros, to skaitā deviņās nozīmīgās simfonijās, septiņos klavierkoncertos, sešpadsmit stīgu kvartetos, un vairākos citos kamermūzikas ansambļos.
Koncertā skanēs arī Sergeja Prokofjeva, Džordža Krama, Morica Egerta kompozīcijas.
Biļetes uz šo un citiem festivāla "Vīnes klasika" koncertiem nopērkamas "Biļešu paradīzes" kasēs.
