Foto: Shutterstock
Lielā piektdiena jeb Lielā piekta laikam gan ir bijusi visrosīgākā diena pavasarī, jo tik daudz ticējumu un priekšrakstu šajā dienā darāmajam (un nedarāmajam) par citām dienām vis neatrast. Kristīgā tradīcija, sajaucoties ar senču ieražām, šo dienu padarījusi arī drusku bīstamu – daudzi rituāli saistās ar mirušo valstību un ieriebšanu kaimiņiem. Šajā rakstā pieminam vien nelielu daļiņu no Lielās piektas dienaskārtības.

Kā jau latviešiem pierasts, liela daļa aktivitāšu jāpagūst pirms saullēkta (šogad – līdz plkst. 6:11). Ja līst lietus, nevajag sapīkt – tas uz labu ražu.

Pirmkārt, jāizslauka istaba un mēsli jāaiznes uz krustceļa, tad mājā nebūs blusu. Pašvaldībām noderētu šāds ticējums – saslaucītie mēsli jāiznes ārpus novada un vēl ar plinti jāizšauj, tad viss sliktums aizies (cerams, ne kaimiņiem). Pār robežu pārmestas saslaukas kaimiņpusē noturot arī odus, dundurus un citus kukaiņmošķus.

Atpakaļceļā jāsalasa skaidiņas (tad tai gadā pacels daudz naudas un arvien būs laime) un saullēkta brīdī jānomazgā seja tekošā ūdenī, lai visu gadu nemāktu slinkums. Ja vēl pa ceļam gadās apiņi, tad zem tiem jāizķemmē mati – augšot gari un vijīgi kā apiņi. Otrs variants – liepa. Pa dienu matus sukāt vairs nedrīkstēs – lai ātri nenosirmotu.

Lielās piektas rītā priekš saules burvis saliek nešļavu vīzē un velk to pie auklas pa kaimiņa tīrumu sacīdams: "Lai zaļo purvi, meži! lai dzelto tīrumiņi!"
F. Brīvzemnieks, 1881. VI, 205.

Senāk Lielā piektdiena acīmredzot bijusi diena, kad burvji, ļaunās raganas un citi neganteņi plosās, tāpēc – virkne drošības pasākumu: no zemes neko nedrīkst pacelt, uz kūts durvīs ar darvu jāuzvelk krusts, lai laumas neiet iekšā, un mežā ar deviņiem griezieniem jānogriež pīlādzis, jāatvelk ačgārni uz māju un jānoliek tajās vietās, kur raganas nāk.

Pirms mežā iešanas kaut kas jāapēd, jo Piektas rītā burvji kāpjot kokos un kliedzot – kurš neēdis dzird burvja balsi, tam visu gadu jāslimojot un jāvaidot.

Dižo piektrītu vajaga tekošā vietā priekš saules mazgāties, lai visu gadu ir jautrs.
I. Upenieks, Skrunda

Lielajā piektdienā nav jāguļ – tad mugura nesāpot. Un nav jau arī laika gulēt, daudz kas jāpagūst.

Medībās ejot, šajā dienā varot ieraudzīt pašu Nelabo. Ja plintes lietas neuzrunā, mājās jāatnes dadzis, tas arī aizsargās pret ļaunajām raganām. Arī par personisko dzīvi jāparūpējas – no meža jāatnes skudras un jāieliek gultā, tad ciemos daudz puišu nākšot. Brrr, uz ko tik nav bijušas gatavas vecvecvecmāmiņas!

Ja Lielās piektdienas rītu priekš saules lēkta speķi ēd, tad tai gadā neredz čūskas.
L. Berkholcs, Vaive

Ļoti daudz Lielās piektas ticējumu un rituālu saistās ar veselību. Piemēram, vakarā jāaiziet pie kāda ūdeņa, kas tek uz vakariem, un tajā ūdenī jānomazgā slimā vieta. Pēc tam jāatstāj ziedojums un, atpakaļ neskatoties, jāiet uz mājām, – tad slimā vieta kļūšot vesela.

Ar kārpām šajā dienā varot aši tikt galā, ja paberzē tās baznīcā pie sola. Otra versija – Lielās piektas vakarā kārpas apsmērē mēnessgaismā, tad tās noiet.

Uzskatīts, ka Lielajā piektdienā dzimstot īpaši cilvēki, kuri var redzēt garus, miroņus un visu, kas cilvēku acīm apslēpts, turklāt viņi prot burt. Ar tādu cilvēku esot jāuzmanās, jo viņa novēlējumi piepildoties – gan labie, gan ļaunie. Drošs paliek drošs – apsveicam visu Lielajā piektā dzimušos!

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!