Foto: Publicitātes foto
Janvārī apritējuši 20 gadi, kopš Skrunda ieguvusi pilsētas statusu, kļūstot par jaunāko pilsētu Latvijā. Tomēr tās vēsture ir vairākus gadsimtus sena un tās apkārtnē ir vairākas izcilas muižas, dabas retumi un arī neparastā armijas pilsētiņa. No 5. līdz 8. maijam Skrunda svin svētkus.


Kopš pagājušā gada par Skrundas vizītkarti kļuvis Rīgas-Liepājas šosejas rekonstruētais posms pilsētā. No tā nogriežoties pie Skrundas pilskalna, apmeklētājus sagaida Estrādes parks, kur izvietoti koktēlnieka Ģirta Burvja veidotie pirmo Skrundas kuršu ķoniņu krēsli. Tie tapuši par godu Skrundas 750. gadadienai. Tieši pirms tik ilga laika tā pirmo reizi minēta vēstures avotos. No parka skatu laukuma paveras gleznaina ainava uz Ventas upi – ne viens vien pāris jāvārdu teicis tieši šai skaistajā vietā, stāsta Skrundas novada pašvaldības pārstāvis Didzis Strazdiņš.

Attālums no Rīgas līdz Skrundai ir 150 kilometri.

Skrundas muiža

Gleznainā Ventas upes krastā atrodas viena no skaistākajām Latvijas muižām – 19. gadsimta arhitektūras pērle Skrundas muiža.

Laika gaitā muiža bijusi gan cietums, gan nabagmāja, kā arī aptieka, skola un kopmītnes, bet nu tā atkal lepni stāv Ventas krastā pilnīgi atguvusi savu iepriekšējo daili.

Foto: Publicitātes foto

Saglabājot savu vēsturisko eleganci, pilnībā renovētais, gaišais muižas nams atbilst arī mūsdienu aristokrātu standartiem. Ar plašu skatu uz skaisto Ventu un Kurzemes laukiem muiža viesiem nodrošina lauku mieru.

Interesanti, ka muižu pamatoti dēvē arī par Mežotnes pils miniatūrkopiju – tās arhitektūras un vizuālo aprišu dēļ. Tas Latvijas vēsturnieka Artura Heniņa pētījumos skaidrots ar muižas celtniecībā izmantoto Johana Georga Ādama Berlica Mežotnes pils projektu.

Skrundas muižas lepnums noteikti ir arī skaistais parks. Tajā ir sastopami agrākos laikos stādīti koki, turklāt vairāki no tiem var pretendēt uz dižkoka statusu. Visievērojamākie koki ir muižas priekšā augošie lielie ozoli.

Skrundas muižā ir arī viesnīca ar 12 plašiem un elegantiem numuriem. Tā ir pievilcīgs galamērķis kultūrvēsturiskajā Kurzemes novadā, piemērots atpūtai kopā ar ģimeni, skaistu svinību un kāzu organizēšanai, konferencēm un semināriem.

Bet nogurušie ceļotāji mierīgā atmosfērā Skrundas muižas restorānā var nobaudīt gardu maltīti. Siltajā sezonā ēdienus pasniedz arī muižas terasē, kur paveras gleznains skats uz Ventu un muižas parku. Restorāns sadarbojas ar pieredzējušiem un visā Latvijā atzītiem pavāriem un ēdienu gatavošanā tiek izmantoti vietējie produkti.

Kultūrvēsturiski apskates objekti un dabas retumi

Par satikšanās vietu pilsētas centrā kļuvis pulkstenis "Laika upe", kas atklāts 2012. gada maijā, Skrundas svētkos.

Turpat apskatāms arī piemineklis pulkveža Oskara Kalpaka vadītā karaspēka uzvarai pār lieliniekiem Skrundas kaujā 1919. gada 29. janvārī.

1998. gadā, atceroties gan 1941. gada jūnija, gan 1949. gada marta traģiskos notikumus, pie Skrundas dzelzceļa stacijas vietā, no kuras deportēja 2916 nevainīgus iedzīvotājus, tika uzstādīts piemiņas akmens un četrasu vagons – deportāciju atceres muzejs.

Tas ir Latvijā pirmais vagons – muzejs, kurā izvietota pastāvīga ekspozīcija – no Skrundas stacijas izvesto fotogrāfijas, vēstules, atmiņu stāsti, dokumenti un dažādas izsūtīto pašu darinātas lietas. Vagona atslēgas var saņemt stacijā un paši visu kārtīgi izpētīt.

Par Skrundas Evaņģēliski luteriskās baznīcas dibināšanas gadu tiek uzskatīts 1567., jo šajā gadā tā pirmoreiz minēta vēstures dokumentos. Skrundas baznīcas ērģeles 1868. gadā būvējis K.A.Hermanis Liepājā, bet 1999. gadā tās restaurēja Ugāles ērģeļbūvniecības darbnīcas meistari. Mācītāja Frīdriha fon Boningena laikā, 1899. gadā, baznīcas tornī uzvilkts zvans, kas kalpo vēl tagad. Pirmā pasaules kara laikā baznīca stipri izpostīta, vēlāk tajā ierīkots pat zirgu stallis. 1944. gadā vācieši uzspridzinājuši baznīcas torni, jo uzskatīja, ka tas esot kā orientieris krievu armijai. 1995. gadā Skrundas luterāņu baznīcu pilnībā restaurēta. Baznīcā apskatāma F. Frīdriha Špēra altārglezna "Kristus pie krusta".

Skrundas novadā atrodas arī Latvijas gada ģeovieta 2016 – Ketleru atsegumi. Ne tikai Latvijai, bet visai pasaulei Ketleru atsegumi ir nozīmīgi ar to, ka tajos atrodamas liecības par tādu būtisku notikumu mūsu tālo senču evolūcijā, kā četrkājaino mugurkaulnieku izcelšanās un iznākšana no jūras sauszemē. Vairāk lasiet šeit.

Tāpat ainaviskas ir Gobdziņu klintis un Zoslēnu atsegumi.

Armijas pilsētiņa

Foto: Reuters/Scanpix

Neparasta vieta ir arī bijusī padomju armijas pilsētiņa "Skrunda-1" – Skrundas novada pašvaldības nekustamais īpašums "Mežaine".

Pilsētiņa pie Skrundas savulaik tika izveidota PSRS militāristu vajadzībām. Slēgta tipa PSRS armijas dzīvojamo un administratīvo ēku komplekss no 70 ēkām un būvēm to skaitā desmit dzīvojamās ēkas, viesnīca, klubs, poliklīnika, bērnudārzs, noliktavas, siltumnīcas, kazarmas, veikals, darbnīcas u.c.

Tagad tā kļuvusi par vietējo un arī ārvalstu apmeklētāju iecienītu apskates objektu, kā arī par vietu dažādām sacensībām, orientēšanās spēlēm un militārām mācībām.

Sākot ar februāri par ieiešanu tajā ir jāmaksā. Ieejas maksa pilsētiņā vienai personai noteikta četru eiro apmērā. Grupai, kurā ir no 10 līdz 20 cilvēkiem, par ieeju katrai personai jāmaksā trīs eiro, bet lielākām grupām - divi eiro. Par atrašanos šajā teritorijā bez ieejas biļetes pārkāpēji tiks sodīti pēc Administratīvo pārkāpumu kodeksa 176.panta, kas paredz naudas sodu līdz 350 eiro.

Vairāk lasiet šeit.

Citas interesantas vietas Skrundas apkaimē

Gunas Rubežas keramika "Vilkos" – te iespējams ne vien apskatīt procesu, kā top keramikas darbi, bet arī pašiem iemēģināt roku, iegādāties dažādus keramikas izstrādājumus un veikt individuālus pasūtījumus. Vairāk informācijas.

"Piena muiža – Berghof" – viesnīca, telpas svinīgu un lietišķu pasākumu rīkošanai, Rožu krodziņš, Piena SPA un pirtis, kempings treileriem, tenisa korti, briežu dārzs, aitu aploks, un, protams, Piena muzejs ar Baltijā vienīgo runājošo gotiņu Ventu un viņas teliņu Druvi. Te katram interesentam ir iespēja arī iemēģināt roku piena slaukšanā un atkrejošanā, kā arī sviesta kulšanā (www.pienamuiza.lv).

Viesu māja "Garīkas" – senajā lauku muižā tiek piedāvāta ekskursiju šitaki sēņu audzētavā un šitaki sēņu degustācija, telpas svinīgu un lietišķu pasākumu rīkošanai ar ēdināšanas un nakšņošanas iespējām, kā arī pastaigu taka, piknika vieta, telšu vietas, pirts, sporta laukums, makšķerēšana, saules un ūdens peldes (www.garikas.lv).

Atpūtas vieta "Kamenes" – atpūtai no ikdienas steigas, piknika vietas, telšu vietas, peldvieta, iespēja braukt ar katamarānu un makšķerēt, sporta laukumi, šūpoles, gaisa trose un prāta spēles brīvā dabā, "Kameņu auto izstāde", ir arī iespēja uzklāt līdz 50 guļvietām, pirts ar virtuves zonu un baļļu, kā arī āra telts pasākumu rīkošanai (www.atputakamenes.lv).

Viesu nami "Lapsas" un "Ventas" – piedāvā ne vien viesu namu tradicionālo pakalpojumu klāstu, t.i., atpūtas, sporta un izklaides iespējas Ventas krastā pieaugušajiem un bērniem, naktsmājas, pirti, baļļu, viesību zāli, telšu vietas, bet arī laivu nomu un transportēšanu laivošanai ne tikai pa Ventu (www.laivubaze.lv, www.ventas.lv).

Brīvdienu māja "Vecvanagi" – koka namiņš lauku miera un klusuma, pirts rituālu un masāžu baudīšanai, kā arī viesību rīkošanai un nakšņošanai (www.vecvanagi.lv).

Kempings "Varkaļi" – auto stāvlaukums un kempinga namiņi atrodas 80 metru attālumā no Ventas, kur viesi var nodoties makšķerēšanai – turpat netālu var arī aplūkot ainaviskās Gobdziņu klintis un Ātrokalnu. Vairāk lasiet šeit.

Atpūtas vieta "Ventmalas" – tūristu vajadzībām Ventas krastā ir izveidotas telšu vietas, ugunskuru vietas un kemperu pieslēgumi, savukārt aktīvās atpūtas cienītājiem ir pieejama laivu noma (www.ventmalas.lv).

Ar Skrundas novada apskates objektiem, nakšņošanas, izklaides un aktīvās atpūtas iespējām un ēdināšanas iestādēm var iepazīties Skrundas novada pašvaldības mājaslapas sadaļā "Tūrisms".

Skrundas novada pašvaldības mājaslapa.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!