Uz skatuves "DaGamba" uzvedas un izskatās kā rokzvaigznes, bet nopietnas klasiskās mūzikas virsotnes šo puišu interpreācijās izkonkurē daudzus mūsdienu popmūzikas hitus. Tomēr bez pamatīgas akadēmiskās bāzes tas nebūtu iespējams, vienbalsīgi uzsver abi portāla "Delfi" uzrunātie mūziķi. Vispār grupas sastāvā šobrīd viņi ir četri – čella pavēlnieki Valters Pūce un Antons Trocjuks, pianists Dainis Tenis, bet eksotisku dimensiju "DaGamba" skanējumam piešķir irāņu perkusionists Hamidreza Rahbaralams.
"Pirmkārt, mums tikko iznāca jauns Blue-Ray koncertieraksts "Bach Goes to Iran" – pagājušās turnejas noslēguma koncerts "Palladium" koncertzālē. Tas tiek izdots sadarbībā ar Latvijas Televīziju," grupas nopietnās aktualitātes sāk uzskaitīt Valters Pūce. "Otrkārt, galvenais jaunums – Latvijas turneja rudenī. Būs arī koncerti Lietuvā un Igaunijā. Koncertprogrammas nosaukums – "Vivaldi Rocks"."
Šoreiz viņi pieķērušies klasiskās mūzikas hitam – Antonio Vivaldi visslavenākajam darbam "Četri gadalaiki" (Le quattro stagioni, 1723), kas ir ārkārtīgi populārs un bieži interpretēts skaņdarbs. Tomēr "DaGamba" dalībnieki atraduši jaunu šķautni kā runāt par to.
"Vivaldi ir pirmais rokstārs pasaulē. "Gadalaiki" nenoliedzami ir klasiskās mūzikas grāvējs, bet arī pats komponists bija spilgta personība, izcils vijolnieks, kurš savos koncertos pulcēja savam laikam milzīgu apmeklētāju skaitu. Tie bija kā rokkoncerti, cilvēki ģība. Vivaldi taisīja arī šovu, nevis vienkārši tikai spēlēja vijoli. Tādēļ arī "Vivaldi Rocks", " skaidro mūziķi.
Šī programma jau spēlēta Itālijā – Vivaldi dzimtenē, – kur izpelnījusies vislielākās ovācijas.
Rudens turneja tiks atklāta Dzintaru koncertzālē, 2. septembrī, kas vienlaikus būs arī koncertzāles sezonas slēgšanas pasākums. Tālāk sekos uzstāšanās Rēzeknē, Cēsīs, Liepājā, Ventspilī, Jelgavā un noslēguma koncerts koncertzālē "Palladium", Rīgā, 12. novembrī. Pa vidu Latvijas koncertiem plānotas četras uzstāšanās Lietuvas un Igaunijas lielākajās pilsētās, bet decembrī grupu gaida 10 koncertu turneja Krievijā.
Trešais lielais jaunums ir iecerētais albums, kas vēl tikai taps. Taču par to "DaGamba" dalībnieki pagaidām izsakās visai aptuveni: "Tas nebūs tikai Vivaldi, bet arī citu baroka laikmeta komponistu skaņdarbi, kas mums šķita visforšākie un aktuālākie. Būs arī sadarbības ar zināmiem māksliniekiem, bet tas pagaidām lai paliek neatklāts."
Šovasar "DaGamba" jau otro reizi dosies uz vienu no vecākajiem un tradīcijām bagātākajiem Eiropas festivāliem – leģendāro Glastonberiju, savukārt tiem, kuri atceras neapšaubāmi grandiozo "Dagamba" uzstāšanos "Positivus" kopā ar kori "Juventus" un "Sinfonietta Rīga" pērn, arī šogad gaida tikšanās festivāla gaisotnē, tikai šoreiz uz "Palladium" skatuves. Tāpat grupa uzstāsies arī Liepājas festivālā "Summer Sound". Nupat grupa ir atgriezusies no Itālijas, kur spēlējuši festivālā "Artisti in Piazza" Pennabilli pilsētiņā.
"Tas bija mūsdienu mūzikas un mākslas festivāls. Pārsvarā tur uzstājās mūziķi no Anglijas. Festivāls koncentrējas uz jaunām grupām, to apmeklē aptuveni 40 000 cilvēku. Tas ilga piecas dienas, un visas piecas arī "DaGamba" tur spēlēja," stāsta Valters Pūce. Festivāla dienās ar to pārņemta ir visa mazā pilsētiņa, bet neaudz ārpus tās – teritorija, kas lielā mērā atgādina Glastonberiju. Tieši Lielbritānijā grupu "DaGamba" noskatījis "Artisti in Piazza" rīkotājs un uzaicinājis spēlēt pie sevis uz Itāliju. Savukārt arī viesošanās tur nav palikusi bez sekām – Pennabilli viņus ievērojis "Italia's Got Talent" pārstāvis un "DaGamba" uzaicināta piedalīties populārajā šovā.
Grupas konceru režīms gan "Artisti in Piazza", gan Glastonberijas festivālā ir neapskaužami pārpildīts. Maldīgi domāt, ka, nospēlējuši vienu koncertu, pārējo laiku puiši pavada baudot festivāla bohēmu.
"Pirmās divas dienas pa vienam, un tad jau tālāk pa diviem koncertiem dienā. Pēdējā dienā, paldies Dievam, tikai viens. Septiņi koncerti vienā festivālā, tas ir nogurdinoši gan fiziski, gan morāli," piebilst Dainis Tenis, tomēr uzsver – šis nogurums ir patīkams.
Grupa pirmo reizi Glastonberijā nokļuva, pateicoties savai versijai par Karla Orfa skaņdarbu "Carmina Burana" – pēc tā publikācijas "Youtube" sekojis uzaicinājums no Eiropas festivālu flagmaņa. Taču, ja ielūgums nāk atkārtoti, tas ir liels kompliments grupai, kas savu daiļradi balsta akadēmiskajā mūzikā.
Jauni žanri un mūzika – arī festivālu rīkotāji paplašina robežas un veidus, kā izklaidēt apmeklētājus. Šajā ziņā "Dagamba" trāpa mērķi – akadēmiski izglītoti mūziķi ar rokenrolu dvēselē.
"Kāpēc mūs aicina otro reizi? Varbūt tāpēc, ka pasaulē ir vajadzīga šāda veida mūzika. Klasiska nekad nemirs, mēs to tikai atdzīvinām mūsdienās. Mēs arī esam atšķirīgs kvartets, nekā pierasts. Čelli, klavieres, mūsu skanējumu bagātina irāniešu mūziķis, tas ir kaut kas jauns un nebijis," saka Dainis.
"Crossover žanra grupas pasaulē nav nekāds jaunums, bet, iespējams, tieši šāds savienojums kā mums, nav tik bieži sastopams. Glastonberijā priekšroka ir mūzikai un šajā ziņā mums viss sakrīt – vispirms mūzika un pēc tam vizuālais iespaids un šovs. Mūsdienās bieži vien šīs lietas ir apgrieztā secībā," pievienojas Valters.
"Mēs ņemam skaņdarbus, kas ir sevi pierādījuši pirms gadu simtiem un vienkārši pārveidojam to mūsdienu cilvēkam vieglāk uztveramā veidā. Tā, kā kādu skaņdarbu spēlēja pirms 300 gadiem…, nē, cilvēks vairs nav tāds, viņš vairs neraksta vēstules ar spalvu un tinti, tad mēnesi gaida atbildi. Tagad vienkārši aizsūta īsziņu,"
Tomēr, vai tas tiešām ir tik vienkārši – radīt no jauna vismaz 300 gadus senas kompozīcijas, iespējams, ir kāds komponists, kurš tam vienkārši nepakļaujas?
"Neteiksim, ka nepakļaujas, bet ar vienu bija ļoooti grūti! Tas nebija neviens cits kā komponists, kurš ir uz mūsu diska vāka – Volfgangs Amadejs Mocarts. Lai gan sākumā varētu šķist, ka ar šo jau nu problēmām nevajadzētu būt, tas bija patiešām grūti. Mums bija n-tie variant un n-tās dienas, ko pavadījām pie šī skaņdarba, bet netikām, un netikām uz priekšu. Beigās Valters saņēmās…," stāsta Dainis.
Valters Pūce piekrīt: "Nu, mēs jau arī izvēlējāmies attiecīgu skaņdarbu! "Lacrimosa", – kas ir pats par sevi ir pilnīgs. Tikko tu sāc jaukties tajā iekšā, viss paliek tikai sliktāk. Iespējams, ja mēs ņemtu kādu citu Mocarta darbu, varbūt būtu vieglāk. Tieši šim oriģināls ir tik spēcīgs, ka to ir ļoti grūti pielāgot mūsdienu mūzikai, nesabojājot."
Liktenīga sakritība vai varbūt nejaušība, bet atklāsme nākusi tieši Lieldienās – savienot to ar "Radiohead" "Paranoid Android".
"Tās bija vienīgās mūsdienas, kas sagāja kopā ar "Lacrimosa". Turklāt "Radiohead" ir kā mūsdienu Mocarts. Tieši, ja skatāmies, ko šī grupa dod, kā iedvesmo citus mūziķus. Līdzības vairāk ir emocinālas, nevis muzikālas," skaidro Valters.
Savienojot nesavienojamo un nojaucot žanru tradicionālās robežas, "DaGamba" dalībnieki koķetē arī ar grupas nosaukumu, kas cēlies no instrumenta viola da gamba, bet atmetot vārdu viola, paliek da gamba – itāļu valodā – pie kājas. Tas iemieso arī grupas attieksmi – dari, ko un kā vēlies, pārējais – pie kājas.
Tomēr nav noslēpums, ka akadēmiskās mūzikas vide ir diezgan piesardzīga pret šādiem robežpārkāpējiem.
"Es domāju, viss ir ļoti vienkārši – 50 pret 50. Ir tādi, kuriem tas, ko mēs darām, ārkārtīgi patīk un ir, kam nepatīk," uzskata Dainis.
"Mēs spēlējam nopietno mūziku nenopietni. Bet, lai kaut ko darītu nenopietni, ir jābūt nopietnam pamatam. No "Youtube" čellu neiemācīsies, to es apsolu. Vijoli arī ne," piebilst Valters.
"Apsolu, ka klavieres arī no video nevar iemācīties. Vismaz normālā līmenī, lai varētu klasisko mūziku spēlēt, orientēties savā instrumentā. Neko jau nevar iemācīties bez smaga darba. Ir jābūt pamatiem, un tad tu izvēlies savu ceļu. Līdz ar to nav jautājumu, vai tu patiksi citiem, tu vienkārši ej uz priekšu," pievienojas grupas pianists.
"Mēs paši esam nākuši un vēl joprojām esam akadēmiskās mūzikas vidē. Protams, ka kādam nepatīk mūsu piegājiens, jo mēs ļoti laužam tradīciju. Bet mēs par to diži nedomājam un darām to, ko gribam darīt. Iespējams, tā iedvesmojam arī kādu citu," sarunu noslēdz Valters.
