Latvijā maizi iedzīvotāji visbiežāk ēd brokastīs (74 procenti aptaujāto), bet jauni cilvēki visbiežāk izvēlas rudzu un kviešu maizi ar dažādām piedevām (sēklām, klijām, graudiem), liecina "Fazer Latvija" un SKDS veiktais pētījums par maizes lietošanas paradumiem Latvijā. Turklāt Latvijas iedzīvotājiem būtiskas ir maizes cenu akcijas, reizē gan neaizmirstot par maizes kvalitāti, izvēloties kviešu maizes un saldskābmaizes veselīgākās alternatīvas – rudzu un kviešu maizes ar piedevām.
''Maizes ar pievienoto vērtību segmenti – rudzu maizes ar piedevām, kviešu maizei ar sēklām, graudiem, klijām u.c. veselīgām piedevām ar katru gadu pieaug ne tikai Latvijā, bet arī citās Baltijas valstīs. Gada griezumā redzam, ka rudzu maizes ar piedevām patēriņš varētu būt palielinājies par aptuveni pieciem procentiem, kviešu porciju maizes ar piedevām – par astoņiem procentiem. Veselīgums ir globāla tendence, kas izskaidro šīs pārmaiņas pircēju izvēlē, protams, arī ir ātrais dzīves ritms, kad nereti mierīgai pusdienu maltītei nav laika, un gribam kaut ko apēst pa ceļam, mācību iestādē vai darba vietā. Pozitīvi ir tas, ka par veselīgumu visvairāk domā jauni cilvēki,'' komentē Baiba Gulbe, "Fazer Bakery Baltic" komunikāciju direktore.
Vienlaikus Latvijas iedzīvotājiem būtisks faktors ir arī maizes cena. Saskaņā ar SKDS veikto pētījumu, maizi ar akcijas cenu izvēlas 35 procenti aptaujāto iedzīvotāju. Akcijas cena ir nozīmīgāks izvēles faktors tiem iedzīvotājiem, kuriem ir zemi un vidēji zemi ienākumi. Cenu, kā būtisku kritēriju maizes izvēlē, nosaka arī izglītības līmenis – 62 procenti iedzīvotāju ar pamatizglītību, kā primāro faktoru maizes izvēlē norādījuši akcijas cenu. Savukārt, akcijas cenu kā būtiskāko izvēles faktoru, atzīmējuši vien 34 procenti iedzīvotāju ar augstāko izglītību. Interesanti, ka tie cilvēki, kam ir svarīga akcijas cena, arī visvairāk patērē maizi ikdienā.
"Salīdzinot ar kaimiņvalstīm Igauniju un Lietuvu, Latvijā cenu akciju ir vairāk. Esam pieraduši, ka maizei visu laiku ir cenu akcijas un tādējādi mēs faktiski devalvējam maizes vērtību. Vienlaikus pētījums rāda, ka Latvijas iedzīvotājiem galvenais faktors maizes izvēlē ir tās garša, kā to apgalvoja 76 procenti aptaujāto – mūsu pircēji ir prasīgi pret kvalitāti. Taču maizes ceļš no rudzu un kviešu lauka līdz pircējam ir garš un sarežģīts, un tiek ieguldīts daudzu cilvēku darbs. Mūsuprāt, maizes kukulītis nevar maksāt mazāk nekā pudele ūdens, jo ieguldītie resursi un darbs ir nesalīdzināmi lielāks," komentē Gulbe.
"Maize ir viens no veidiem, kā ēdienkartē iekļaut graudaugus. Protams, maizes atšķiras – rupjmaizei un kviešu maizei no augstākā labuma miltiem jeb baltmaizei enerģētiskā vērtība ir apmēram vienāda, bet atšķirības vērojamas šķiedrvielu, vitamīnu un citu bioloģiski aktīvu vielu daudzumā. Tās nosaka grauda apstrādes pakāpe, protams, arī pievienotie komponenti, piemēram, klijas, sēklas, veseli vai šķelti graudi," komentē diētas ārsts Dr. Andis Brēmanis.
Pētījums arī rāda – jo vairāk pieaug vecums, jo vairāk iedzīvotāju ēd maizi pusdienās un vakariņās. Teju puse iedzīvotāju vecumā no 55 līdz 74 gadiem ēd maizi pusdienās un vakariņās, bet vecumā no 18 līdz 24 gadiem attiecīgi 35 procenti iedzīvotāju. Savukārt jaunāki cilvēki biežāk nekā cilvēki gados izvēlas maizi kā uzkodu starp ēdienreizēm, to atzīst 25 procenti aptaujāto vecumā no 18 līdz 24 gadiem. Skaidrojums ir aktīvāks dzīvesveids jaunībā un nepieciešamība pēc lielāka kaloriju patēriņa, turklāt maize ir ērts ēdiens, ko paņemt līdzi ikdienas skrējienā.
Ikdienā brokastīs maizi ēd teju trīs ceturtdaļas jeb 74 procenti Latvijas iedzīvotāju, pusdienās maizi ēd gandrīz puse iedzīvotāju – 42 procenti, bet vakariņās 39 procenti iedzīvotāju. Kā komentē dietologs Brēmanis, ja vēlas, maizi var ēst katrā ēdienreizē – īpaši, ja ir kārtīga fiziska slodze, jo tajā esošā ciete būs lielisks enerģijas avots fiziskajām, arī garīgajām aktivitātēm. "Ja slodze lielāka var atļauties arī sviestu vai margarīnu; ja mazāka – var iztikt bez. Pārējais, ko liek uz maizes, katra paša ziņā – olas, biezpienu, gaļu, kaņepju pavalgu utt., bet dārzeņus vai zaļumus gan vajadzētu obligāti, lai palielinātu ieturētās maltītes bioloģisko vērtību. Ikdienā ieteicamāka būtu rudzu maize vai kviešu pilngraudu miltu maize, un tad svētkos godam būs nopelnīta baltmaize – kliņģera, plātsmaizes vai smalkmaizītes veidā," stāsta Brēmanis.
Fazer Latvija un SKDS pētījums "Maizes ēšanas paradumi" norisinājās no 2016. gada 3. līdz 6. augustam un tajā aptaujāti 1005 respondenti visā Latvijā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
