Foto: Shutterstock
Šarpeju "nodod" viņa īpatnējais izskats, ko klāj neskaitāmas ādas krunciņas. Liecības par šīs šķirnes dzīvnieciņiem rodamas jau gadsimtiem senā pagātnē, taču tās pārstāvjus var satikt joprojām. Savulaik uzskatīts par priviliģēto cilvēku simbolu un tāpēc gandrīz izskausts, šarpejs popularitāti un izplatību ir pelnīti atguvis.

Skaidrojot šarpeja izcelsmi, daudzviet lasāms, ka tā nav visai skaidra, taču zināms, ka atrastās vēsturiskās liecības vēsta par šarpejam līdzīgiem suņiem jau pirms mūsu ēras, Haņu dinastijas laikā. Tas padara šo šķirni par vienu no senākajām pasaulē. Taču, kā jau tas noticis ar daudzām suņu šķirnēm, arī senajiem mīluļiem reiz pienācis laiks, kad to izplatība apdraudēta. Ja citām suņu šķirnēm ietekmi radīja pasaules kari, tad šarpejs cieta savā dzimtenē Ķīnā, kur tos centās izskaust. Savulaik šarpejs uzskatīts par tādu kā luksusa preci, uz ko attiecās atsevišķas prasības un likumi, līdz visbeidzot noteikts, ka patiesībā suns ir priviliģēto cilvēku simbols. Savukārt šāds apzīmējums neatbilda tobrīd pastāvošās iekārtas vērtībām, tāpēc suņu skaits ar laiku kļuva arvien mazāks.

Foto: Shutterstock

Taču šarpejs ar īpatnējo izskatu un interesanto raksturu izdzīvoja cauri laikiem, kļūdams par itin populāru suni ASV. Mīlulis prasa saimnieka rūpes un pacietību, kā arī laiku, kas jāvelta dzīvnieciņam. Taču tas senās suņu šķirnes pārstāvja saimniekam ir pa spēkam, citādi suņu popularitāte pēdējo desmitu gadu laikā nebūtu augusi un aizvien atzīta dažādās suņu organizācijās.

Novērtēts gadsimtiem ilgi

Foto: Shutterstock

Tiek pieļauts, ka šarpejam ir radniecīgas saites ar čau čau šķirnes suņiem. Abus gan vieno visai neparasta pazīme – zilganīgi violetā mēle. Starp citu, leģenda vēsta, ka čau čau šķirnes sunītis šādas krāsas mēli ieguvis, jo uzlaizījis gabaliņu zilganās debess.

Interesanti, ka šarpeja šķirnes nosaukums gan izklausās neparasti, gan arī tulkojumā ir zīmīgs, jo vārdu savienojums "shar pei" apzīmē smilšu kažoku, kāds, saprotams, raksturīgs šiem sunīšiem.

Šarpeji jau izsenis zināmi kā lieliski darba suņi, kuri labi darbojas dažādās sfērās – medībās, ganībās, mājas sargāšanā, protams, arī būšanā par cilvēka kompanjonu. Tiek pat vēstīts, ka viņi savulaik piedalījušies suņu cīņās, bet ādas krokas esot pasargājušas šarpejus no citu suņu kodiena, kas savā veidā ļāvis tieši šarpejam būt prasmīgākam.

Runājot par šarpeja dzimteni, jāmin Ķīna un tās dienvidu provinces. Tiesa, lai arī gadsimtiem ilgi suņi kalpojuši iepriekšminētajās darbības sfērās, arī šiem ķīniešu mīluļiem nācies saskarties ar grūtībām. Līdz ar Ķīnas Tautas Republikas izveidošanu un komunistu nākšanu pie varas pagājušā gadsimta sākumā, šarpeju izplatība Ķīnā samazinājusies. Tiesa, par šīs šķirnes popularizēšanu pēc vairākiem desmitiem gadu jāpateicas kādam biznesmenim, Matgo Lavam. Viņš, publicējoties kādā amerikāņu izdevumā 1973. gadā, pratis piesaistīt gana lielu uzmanību šai šķirnei. Likumsakarīgi, ka laika gaitā šarpejs kļuvis par vienu no populārākajām šķirnēm ASV. To daudzums audzis arī dzimtenē Ķīnā.

Ar nīlzirga purniņu

Foto: Shutterstock

Viena no pirmajām pazīmēm, ko ievēros katrs, skatoties uz šarpeju, ir krokas. Atšķirībā no, piemēram, franču buldoga, kuram krokas manāmas galvenokārt purniņā, šarpejam šādi veidojumi manāmi teju vai uz visa ķermeņa. Tiek pat vēstīts par kādu ķīniešu ticējumi, ka krokas un melnas nokrāsas purniņā atbaida ļaunos garus.

Īpatnējā izskata dēļ šarpejs prasa arī lielu saimnieka iesaisti viņa kopšanā. Kokās mēdz sakrāties netīrumi, tāpēc tās regulāri jātīra un jāmazgā, tāpēc kārtējā vannošanās reizē noteikti nedrīkst aizmirst par ādas krunciņām. Jā, kamēr iztīrīs katru krociņu, paies laiciņš, taču tas viss ir suņa veselības labad. Īpaši tad, ka sunītis ir aktīvs un daudz laika pavada ārā, jāuzmanās, lai neveidotos ādas iekaisumi. Tiek vēstīts, ka krunciņas paliek mazākas, sunītim kļūstot vecākam.

Auguma ziņā suns ir salīdzinoši liels. Starptautiskās Kinoloģiskās federācijas atzītajā šķirnes standartā lasāms arī apzīmējums "hipopotama purniņš", kas rada asociācijas ar nīlzirga galvu. Rūpīgāk ieskatoties fotogrāfijās, kurās redzams šarpejs, līdzības tik tiešām var manīt.

Suņa kažociņš var būt vairākās krāsās, taču tam allaž jābūt vienā tonī. Baltas krāsas spalva netiek atzīta. Savukārt pati spalva pieskārienam var šķist pārāk raupja un asa, turklāt īsā spalva parasti ir nevis pieguļoša, bet pat stāva. Lūk, kāpēc šķirnes nosaukumā apslēpts "smilšu kažoks", jo tieši tādas sajūtas rada mīluļa kažociņš.

Turklāt interesantas ir arī austiņas, kuras nav stāvas, bet gan ieliektas. Tām allaž jāveido trijstūra forma.

Raksturīga saraukta piere

Foto: Shutterstock

Šarpejs ir īstens ģimenes suns, kuram ļoti patīk būt cilvēku kompānijā un par viņiem gādāt. Protams, arī saimnieki, kuri nolēmuši uzņemties rūpes par šīs šķirnes dzīvnieciņu, noteikti novērtēs ne tikai, jāatzīst, unikālo suņa izskatu, bet arī patīkamās rakstura īpašības. Suņuks pieķeras savam saimniekam, ir uzticams un paklausīgs.

Tā kā vēsturiski nācies strādāt ar lopu bariem un pašam pieņemt lēmumus, šarpejs var šķist arī kā neatkarīgs dzīvnieks. Tāpat sunītis var piesardzīgi izturēties pret svešiniekiem (kas, protams, nav pati sliktākā īpašība), taču te lieti noderēs savlaicīga un pareiza apmācība un mīluļa socializēšana. Sunītis novērtēs, ja saimnieks pret viņu izturēsies stingri, bet ar cieņu. Fiziska suņa aizskaršana nav vēlama, jo tā var veicināt lieku šarpeja agresiju. Suņa apmācība gan galvenokārt esot veiksmīga.

Šarpejs var šķist arī kā diezgan vēss un atturīgs suņuks, arī pēc tam, ja ir iepazīstināts ar kādu ģimenes draugu. Taču atkarībā no katra suņa arī draudzīgi mīluļi ir sastopami. Tiesa, te atkal jāpiemin savlaicīga socializācija un parūpēšanās par to, lai suns nav aizdomīgs pret katru garāmgājēju un lai labi saprotas kā ar pieaugušajiem, tā bērniem un citiem dzīvniekiem.

Tāpat tiek minēts, ka šarpejs var dzīvot arī šaurākā mājoklī, un nebūs jābaidās par to, ka viņš varētu būt skaļš dzīvnieks. Patiesībā jāpievērš uzmanība tam, vai un kad viņš rej, jo galvenokārt sunītis tiešām esot ļoti kluss dzīvnieciņš.

Sunīša purniņā vērojamas krunciņas, kas veido tādu kā sarauktas pieres asociāciju. Piesardzība un aizdomīgs skats varētu raksturot šīs šķirnes sunīšus, taču jāatceras, ka ne velti jau gadsimtiem ilgi šarpeji iekarojuši vietu daudzu cilvēku sirdī. Tiesa, pirmā mājdzīvnieka izvēlei šarpejs nebūs labākais variants, jo saimniekam jāspēj veltīt gana daudz laika un pacietības, un darba, lai aprūpētu un audzinātu savu dzīvnieciņu. Tāpat jārēķinās, ka aukstākie mēneši sunim nebūs paši priecīgākie, jo viņš nepanes lielu salu, savukārt karstā saulē mīlulis arī nejutīsies labi. Taču tiem, kas gatavi rūpēties par šarpeju, neskatoties ne uz kādām grūtībām, var būt droši - kā mājdzīvnieks šarpejs būs gan neparasts izskatā, gan mīļš un draudzīgs raksturā.

Raksta tapšanā izmantota informācija no portāliem "FCI", "Dogtime", "Dogbreedinfo", "Chinese Sharpei".

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!