Saskaņā ar aculiecinieces stāstīto čūska viņas auto par mājvietu izvēlējusies, kad sieviete atstājusi automašīnu Mangaļsalas krūmos, netālu no mola.
Vēlāk viņa kopā ar draugu devusies uz Mērsragu. Gaidot sastrēgumā uz Lielupes tilta, čūska pirmo reizi no motora pārsega apakšas pabāzusi savu galvu. "Ar draugu smejoties filmējām, jo kaut kas tāds nebija redzēts. Īpaši nepievērsām uzmanību, jo domājām, ka čūska izkritīs pati, vai arī vējš to aizpūtīs. Piestājām Kauguros pie "Rimi", atvērām motora vāku, lai apskatītos. Neko neredzējām. Nospriedām, ka čūska nokritusi," satraucošos notikumus atminas Guna.
Turpinot ceļu uz Mērsragu, čūska parādījās otro reizi. Guna sākusi filmēt, jo čūska demonstrējusi visus savus dotumus, izlienot laukā visā garumā. "Stājos malā, jo gribēju to ar koku nomest, bet, kad taisījos kāpt laukā, tā jau līda atpakaļ. Izdomāju ieslēgt vējstikla tīrītāju, bet neizdevās čūsku aizķert. Vēru vaļā vāku otro reizi – atkal nekur nevarēja čūsku atrast. Bija aizdomas, ka tā slēpjas zem motora, vai sildās kaut kur vēl dziļāk," klāsta Guna.
Apšuciemā Guna ar draugu apturējusi automašīnu. Ar iedarbinātu motoru, turot 4000-6000 apgriezienus, viņa cerēja čūsku izbaidīt ārā. Taču tas nav izdevies. Degvielu abi "dedzinājuši" 15 minūtes, bet no čūskas nav bijis ne miņas.
Atsākot braucienu, čūska atkal izbāzusi galvu. "Stājāmies malā. Ceļot vāku augšā, draudzene jau paspēja paslēpties. Diezgan komiska situācija. It kā viņa tur ir, bet nekur nevar atrast," savas pārdomas raksturo Guna.
"Ievērojām, ka čūska bāž galvu laukā lielā ātrumā – kad auto traucas ar ātrumu virs 110 kilometriem stundā. Laikam čūskai nepatika vibrācijas," vērtē aculieciniece.
"Īsti nezinādami, ko darīt šajā komiskajā situācijā, zvanījām autoservisiem. Taču četri no pieciem atteicās palīdzēt un jaukt plastmasas daļas. Piektajā servisā norādīja, ka mūsu likstai varēs pievērsties vien pirmdien," atceras Guna. "Izdomājām uzzvanīt uz 112, kur atbildēja, ka ugunsdzēsēji var mēģināt palīdzēt, bet pieredzes šādos gadījumos viņiem neesot."
Mērsragā Gunu sagaidījusi ugunsdzēsēju brigāde. Glābēji izjaukuši visas plastmasas detaļas, arī riepu dubļu sargus, taču čūsku nav atraduši, un pēc teju stundu ilgas darbošanās secināts, ka čūska noteikti sen izkritusi.
Izjauktās detaļas Guna sakrāvusi atpakaļ mašīnā un devusies uz Rīgu. "Braucot atpakaļ, mašīnai vāks nebija kārtīgi aiztaisīts. Piestājām pirms Apšuciema, lai aiztaisītu kārtīgi vāku. Bet tur jau tā atkal gulēja uz motora. Skrēju pēc kāda koka, bet čūska jau atkal bija palīdusi zem motora, tā, ka to atkal nevar atrast. Ar kailām rokām gluži ķert negribējās," pārsteigumu neslēpj lasītāja.
Čūskai joprojām esot automašīnā, abi devušies uz Rīgu. Guna zvanījusi uz Iļģuciema ugunsdzēsēju depo, sarunājot vēl vienu apskati. Čūska pa ceļam vēl trīs reizes izbāzusi savu galvu, kad automašīnas ātrums pārsniedzis 100 kilometrus stundā. Gunai gan esot bijis gana, tāpēc uz čūskas izdarībām vairs nereaģējusi: "Braucām uz depo ar domu, ka glābēji atvērs pārsegu un to izvilkts, lai čūska nepaspēj aizmukt zem motora."
Iebraucot Rīgā, čūska gan atkal noslēpās zem motora, jo auto brauca ar nelielu ātrumu. "Iļģuciema depo ugunsdzēsēji bija ļoti atsaucīgi. Laikam tāpēc, ka viņiem bija interesanti noskaidrot, kur čūska slēpjas," spriež Guna.
Čūsku Iļģuciemā meklēja 40 minūtes. Noņemot automašīnas detaļas un apakšējo motora pārsegu, glābēji pamanījuši čūsku. Tad sākušies mēģinājumi to izvilkt. Talkā ņemts gan ūdens, gan gaisa spiediens, gan metāla stieple. "Par nelaimi čūska paslēpās atkal tā, ka to nevar ieraudzīt. Beigās nolēmām mest mieru un mašīnu vairs laukā nejaukt," bezcerību ieskicē Guna. "Vismaz tika piefiksēts fakts, ka tā tur ir. Vakarā vedu mašīnu uz stāvvietu, domājot, ka tā pa nakti pati izlīdīs."
"Nākamajā rītā Iļģuciemā brālis izdomāja apskatīt automašīnu. Ap pulksten 11, aizejot uz auto, izskatot atkal visus iespējamos stūrus, nekur čūsku neredzējām. Nodomāju, ka tā būs aizrāpojusi," klāsta Guna.
"Pēc pulksten 15 devāmies uz veikalu. Ejot uz stāvvietu, brālis zem miglas lukturiem pamanīja karājamies čūskas galvu. No zemes paķerot koku, brālis veiksmīgi čūsku izvilka. Taču tā atkal centās tikt uz automašīnu. Mums gan padevās to novirzīt uz krūmiem," fināla mirkļus atceras Guna.
"Nezinu, kāpēc čūskai tik ļoti patika mašīnā," rezumē Guna.
Čūsku uz automašīnas kāds varētu būt uzlicis, vērtē eksperti
Mangaļsalas čūsku, kas, izlīdusi no motora pārsega, izaicinoši skatījusies aculiecinieces Gunas acīs, uz automašīnas kāds ir uzlicis, vai arī čūska meklējusi, kur sasildīties, vērtē portāla "Delfi" aptaujātie dzīvnieku eksperti.
Gan AS "Latvijas valsts meži", gan Latvijas Universitātes Zooloģijas un dzīvnieku katedras lektors Andris Čeirāns portālam "Delfi" apstiprina, ka video redzamā čūska ir zalktis.
Čeirāns vērtē, ka, iespējams, čūsku uz lasītājas Gunas automašīnas motora pārsega kāds ir uzlicis, jo zalkšiem kāpelēšana nav raksturīga. Turklāt čūskai uzrāpot uz automašīnas pašas spēkiem neesot nemaz tik vienkārši.
Savukārt sertificēta abinieku un rāpuļu eksperte Margita Deičmane portālam "Delfi" stāsta, ka smējusies skatoties video, kā arī neko biedējošu tajā nesaskata. "Pat ja tā būtu odze, čūska bija aiz vējstikla. Taču tas ir kāds nabaga nobijies zalktis, ceru, ka viņš netika ievainots," pauž Deičmane.
Arī Deičmane piekrīt tam, ka zalktim uzrāpties uz mašīnas ir sarežģīti, taču, iespējams, čūska līdusi sildīties. "Ir ļoti parasta parādība, ka zalkši lien sildīties uz dažādām siltām virsmām – celmiem, ciņiem, dēļu krāvumiem. Šoreiz zalktis izvēlējās neparastāku silto virsmu," lēš Deičmane.
Arī dzīvnieku eksperts Valts Vilnītis vērtē, ka zalktis, iespējams, meklējis kādu siltāku vietiņu, kas šajā vasarā nav pārsteigums.
Bioloģijas doktore Aija Pupiņa skaidro, ka zalkšu populācija Latvijā aug. Tāpēc tie sāk apdzīvot jaunas teritorijas, tostarp pilsētas. "Šis talantīgais īpatnis izmanto auto. Tie var ielīst zem auto pārsega, kad tur vēl ir silts un motors nav atdzisis. Zem pārsega ir daudz "aliņu" un ērtu vietu, kur pagulēt. Čūskām siltums ir vajadzīgs kā ēdiens," skaidro Pupiņa.
"Dienvidu un tropu zemēs ir gadījumi, kad zem pārsega ielien pitons. Kā redzams, viņiem patīk sēdēt zem silta metāla. Biologi izmanto, piemēram, čūsku uzskaitei skārda plāksnes, kuras izliek vietās, kur tās mīt, un čūskas labprāt lien sildīties zem sakarsuša skārda. Visdrīzāk vietā, kur mitinājās šis zalktis, pietrūka zalkšiem labu strukturētu vietu, kur sildīties, šis zalktis atrada alternatīvu celmam, krūmam, vai siekstai," stāsta Pupiņa.
Eksperte Deičmane norāda, ka speciālu čūsku medību vai atbaidīšanas līdzekļu nav. Nonākot līdzīgās situācijās, drosmīgie var mēģināt čūsku izvilt paši. Ja negribas dzīvniekam pieskarties, var uzvilkt biezus saimniecības cimdus. Ja čūsku negribas aiztikt, var atvērt automašīnas dzinēja pārsegu un čūsku pabaidīt ar koku, apliet ar ūdeni. "Ja čūska redzēs, ka drošais jumts ir nocelts, noteikti meklēs drošāku vietu. Pašiem gan būtu vēlams paiet nost un netaisīt traci, citādi čūska neuzdrošināsies līst ārā," stāsta Deičmane, iesakot turpmāk automašīnu neatstāt tuvu krūmiem vai garā zālē.
Vilnītis saka, ka čūskas meklēšanas uzticēšana ugunsdzēsējiem arī nav slikta doma, taču "tiem var būt arī svarīgākas lietas risināmas". "Noteikti čūska jau būtu devusies projām pati – viņai situācija noteikti nelikās patīkama, taču, jo vairāk šo mēģina noķert, jo dziļāk šī slēpjas," zalkša domu gājienu skaidro Vilnītis.
Bioloģijas doktore Pupiņa brīdina, ka automašīnas motors var pārkarst un čūska var aiziet bojā. Viņa iesaka ļaut čūskai prom aizrāpot pašai, iztiekot bez tās kaitināšanas un ķircināšanas. "Šāda čūsku uzvedība nav bieža. Savvaļas dzīvnieki tomēr baidās no cilvēka un izvairās no tā. Bet arī starp zalkšiem ir pētnieki, kuri meklē kaut ko jaunu. Un atrod," secina Pupiņa.
"Latvijas valsts mežu" vides eksperti atgādina, ka zalktis ir cilvēkam nekaitīgs.
