Foto: Arhīva foto
Kopš 1965. gada 11. septembra, kad Rīgā Raiņa 100. dzimšanas dienā pie dzejnieka pieminekļa norisinājās Dzejas dienu sarīkojums, tas kļuvis par ikgadēju publisku dzejas lasījumu tradīciju. Raiņa 152. dzimšanas dienā Latvijas Nacionālā arhīva Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīvs piedāvā ielūkoties foto dokumentos, kas atspoguļo Dzejas dienu pasākumus dažādās Latvijas vietās 20. gadsimta otrajā pusē.

Kopš Dzejas dienu tradīcijas dibināšanas, pasākumi ar dzejnieku, rakstnieku, mūziķu piedalīšanos norisinājušies ne tikai Rīgā, pie Raiņa pieminekļa, bet daudzviet citur Latvijā – bibliotēkās, kultūras namos, uzņēmumos un mācību iestādēs, literātu dzimtajās, darbības vai piemiņu vietās. Dzejas dienās piedalījās ne tikai latviešu literāti, bet arī dzejnieki no ārzemēm un citām PSRS republikām. Šie pasākumi bija veids, kā popularizēt dzeju, stiprināt literāros kontaktus, bet lauku novados arī godināt sava novada rakstniekus un sakopt viņu piemiņas vietas. Īpaši plaši apmeklētas Dzejas dienas bija Padomju okupācijas laikā, kad šāds pasākums radīja tautas kopības sajūtu, bet savu aktualitāti tās nav zaudējušas arī pēc Latvijas neatkarības atgūšanas, lai veicinātu sabiedrības interesi par dzeju un aktuālākajām tendencēm tajā.

Dzejas dienas, kas šobrīd tiek dēvētas par starptautisku dzejas un mākslas festivālu, Rīgā un visā Latvijā šogad norisinās jau 52 reizi, laikā no 7. līdz 17. septembrim un piedāvā plašu un interesantu programmu.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!