Vērtējot Dagdas novada Bērziņos ieklīdušā sumbra gadījumu, Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) mierina – vientuļš dzīvnieks riesta laikā Latvijā ilgi neuzturēsies. Tomēr savvaļas sugas atgriešanās Latvijas dabā ir dabisks process, pauda DAP sabiedrisko attiecību vadītāja Elīna Ezeriņa.
"Vientuļš sumbrs ilgstoši Latvijas teritorijā neuzturēsies. Aicinām sabiedrību būt tolerantiem pret dzīvnieku, kā arī drošības nolūkos būt piesardzīgiem tā tuvumā," sacīja Ezeriņa. Līdzīgi, kā iepriekš pauduši Bērziņu pagasta iedzīvotāji un Rīgas Zooloģiskā dārza informācijas nodaļas vadītājs Māris Lielkalns, arī dabas sargi pieļauj, ka sumbrs Bērziņu pagastā ieradies no Baltkrievijas.
Skaidrojot sumbra ierašanos, DAP norāda, ka savvaļas sugu pārstāvju pārvietošanās pāri valstu robežām ir dabiska. Dzīvnieki šādi meklē piemērotas dzīvotnes. Līdzīgi rīkojas arī citu savvaļas sugu indivīdi. "Pieaugot sumbru populācijas lielumam Baltkrievijā vai kādā citā Latvijas kaimiņvalstī, sumbru vairošanās gadījumi Latvijā kļūs biežāki," sacīja Ezeriņa, piebilstot, ka, būdams bara dzīvnieks, vientuļš sumbrs citu sugas brāļu neapdzīvotā vietā ilgstoši neuzturēsies.
"Konkrētais sumbrs neizrāda lielas bailes no cilvēkiem. Var secināt, ka pirms nonākšanas savvaļā, visticamāk, audzēts nebrīvē. Pieradis pie cilvēku klātbūtnes," sacīja DAP CITES nodaļas vadītājs Jēkabs Dzenis. Vienlaikus gan DAP brīdina iedzīvotājus un aicina sumbra tuvumā ieturēt drošu distanci, vismaz 30 metrus, jo, sajūtot apdraudējumu, kā jebkurš cits savvaļas dzīvnieks, arī sumbrs var kļūt bīstams.
Dabas sargi aicina izvairīties no tieša kontakta ar dzīvnieku, aicina nepiebarot, kas tikai sekmētu tā pierašanu pie cilvēkiem un mudinātu uzturēties apdzīvotu vietu tuvumā. Sumbrs vēsturiski ir bijusi Latvijas savvaļā dabiski sastopama suga, tā atgriešanās Latvijas savvaļā ir dabisks process. Sumbrs Austrumeiropā bijis salīdzinoši bieži sastopams, līdz 20. gadsimta vidum, kad intensīvas medīšanas un dzīvotņu izzušanas dēļ tā populācija praktiski izmira.
"Pēdējās desmitgadēs vairākās Eiropas valstīs, tostarp Baltkrievijā, Polijā un Lietuvā ir veikti sekmīgi pasākumi, lai pavairotu sumbrus nebrīvē un pēc tam tos atgrieztu savvaļā. No juridiskā viedokļa sumbrs ir uzskatāms par nemedījamo dzīvnieku, kura apzinātai ieguvei ir nepieciešama iepriekšēja Dabas aizsardzības pārvaldes atļauja," pauda Ezeriņa.
DAP arī brīdina, ka saskaņā ar Dzīvnieku aizsardzības likuma prasībām jebkura dzīvnieka nogalināšana ir pieļaujama tikai gadījumos, ja dzīvnieks, uzbrūkot cilvēkam, apdraud tā veselību vai dzīvību. Šajos gadījumos atļauja nav nepieciešama. Par notikušo nekavējoties jāziņo DAP.
Jau vēstīts, ka 8. septembrī Dagdas novada Bērziņos ieradās sumbrs un gāja klāt vietējā zemnieka Andra audzētajām Šarolē šķirnes govīm. Dzīvnieks mielojās ar vietējā ābeļdārza āboliem, sumbra ierašanās raisīja ievērojamu vietējo iedzīvotāju interesi. Dienu vēlāk sumbrs tika manīts Bērziņu kaimiņpagastā – Ķepovā.
