Pārskatāmā nākotnē iekšlietu struktūrās topošo darbinieku uzņemšanā vajadzēs vēl vairāk samazināt fiziskās sagatavotības prasības, kam par iemeslu kalpo jauniešu zemā sportiskā forma, uzskata Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes priekšnieks Artis Velšs.
Gandrīz puse jauniešu nav spējuši nokārtot fiziskās sagatavotības pārbaudi dienestam Valsts policijā, turklāt galvenā veselības problēma, kas liedz iespēju Latvijas jauniešiem veidot karjeru policijā, ir slikta redze, norāda Velšs.
Kampaņa "Es atbalstu sportu!" aktualizējusi vairākas būtiskas problēmas, kas saistās arī ar sabiedrības vispārējo veselības stāvokli.
Pavasarī Ministru kabinets grozīja noteikumus, kas samazināja iekšlietu dienestu darbinieku fiziskās sagatavotības normatīvus. Iekšlietu nozares koledžas secinājušas, ka ar katru gadu aizvien mazāk jauniešu var nokārtot fiziskās pārbaudes, kas rada būtiskas personāla atjaunošanas problēmas.
90% Valsts policijas koledžas reflektantu ir vidusskolu absolventi, taču realitātē reflektantu fiziskās sagatavotības līmenis ar katru gadu pasliktinās. Pēdējos piecos gados no 3122 jauniešiem, kuri pieteikušies uzņemšanas pārbaudījumu kārtošanai VP koledžā, sporta ieskaitei tika pielaisti 2853, kuru veselības stāvoklis atzīts par pietiekami labu. Galvenā jauno cilvēku veselības problēma, kas liedz iespēju strādāt policijā, ir slikta redze un atbilstoši speciālistu secinātajam tam par iemeslu ir pārmērīgas datoru un mobilo telefonu lietošanas sekas.
No 2853 reflektantiem, kuri tomēr kārtoja fiziskās sagatavotības pārbaudi, 42% jauniešu tā izrādījās pārāk grūta.
Lai risinātu arvien pieaugošo resursu trūkumu iekšlietu struktūrās, Ministru kabinets pavasarī grozīja noteikumus un padarīja tos reflektantiem labvēlīgākus, proti, tagad, piemēram, Policijas koledžā, uzņemot jaunos audzēkņus, var lemt par uzņemšanu arī tad, ja persona nespēj nokārtot ieskaiti un pārbaudījumu rezultātos pietrūkst ne vairāk par trim punktiem.
Tas gan nenozīmē, ka šiem jauniešiem arī mācību un treniņu process ir vieglāks. Šādiem reflektantiem tiek dots sešu mēnešu pārbaudes laiks, kurā viņiem pēc koledžas sagatavota individuāla plāna patstāvīgi jāuzlabo sava fiziskā sagatavotība un jāizpilda likumā noteiktie kritēriji, lai varētu turpināt mācības.
"Mums ir vajadzīgi fiziski labi sagatavoti cilvēki, tādēļ valsts līmenī ir nopietni jādomā, kā panākt, lai jaunieši Latvijā kļūtu daudz sportiskāki, jo no tā nākotnē būs atkarīga mūsu valsts iekšējā un ārējā drošība. Ja esošā situācija neuzlabosies, visticamāk, pārskatāmā nākotnē Latvijai iekšlietu struktūrās vajadzēs īstenot citās valstīs praktizētu krīzes pieeju - fiziskās sagatavotības prasības pazemināt tiktāl, ka par kārtībnieku var kļūt jebkurš kandidāts, kurš spēj pārdesmit reizes pietupties vai uzkāpt pa kāpnēm. Tā, protams, var rīkoties, tomēr šāda rīcība ietver zināmu risku, jo mēs nevaram uzlikt par pienākumu zagļiem skriet lēnāk vai ugunsgrēkiem izcelties tikai viegli pieejamās telpās vienstāvu ēkās," norāda Velšs.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
