Šorīt pamodos ar domu, ka negribu nekur ne ar ko neko. Vācietim kaut kā līdzīgi bija - "Un atkal rīts ir klāt, pie joda, es labāk nemostos nemaz. Klajš lauks. Neviena don Kihota, un, cik tik uziet,- dzirnavas". Bet, paldies, Ērikam, kurš sākotnēji izvilka uz Dienas balvas fotogrāfiju Rīgas Mākslas telpā. Lielisks pasākums (saku, kā foto neprofesionālis), jo te bija Diskusija par fotogrāfiju ar lielo sākumburtu. Pēc tam, sekojot plūsmai, nokļuvām izstāžu zālē "Arsenāls", kur no š.g. 16.februāra līdz 14.aprīlim apskatāmi Purvīša balvas 2013 nominantu darbi. Kopumā astoņi, kā paredz konkursa nolikums. Norvēģu rakstnieka un literatūrkritiķa Pēra Pētersona (Per Petterson, 1952) romānā "Prom ārā zirgus zagt" (R.: Zvaigzne ABC, 2012) stāstītājs ir Trunds Sanders – sešdesmit septiņus gadus vecs vīrietis, kurš apmeties vientuļā mājiņā netālu no upes. Šķiet, viņš aizbēdzis no pasaules, no dzīves, kas pamatīgi nogurdinājusi, un tagad bauda vientulību un paļaujas tikai uz paša spēkiem, lai savestu šo nopirkto lauku māju kārtībā. Aiz muguras veiksmīga karjera, divi izaudzināti bērni no pirmās laulības, tuvo cilvēku - otrās sievas un māsas nāve. Grāmatas autore – Sāra Vinmane (Sarah Winman), par kuru internetā atrodami visnotaļ skopi fakti, ir dzimusi 1964. gadā, Lielbritānijā. Pēc nodarbošanās – aktrise, un 2011. gadā sarakstīja (pagaidām) vienīgo grāmatu – "Kad dievs bija trusis", kura brīnumainā kārtā kļuva populāra 16 valstīs un ieguvusi vairākas prestižas balvas. Grāmatu tulkoja Silvija Brice un tulkojums sanāca patiesi baudāms. Gatavojot šo rakstu iemetu aci arī angļu versijā un sev par prieku atpazinu to pašu sajūtu un emocijas, ko lasot latviešu valodā."Kad dievs bija trusis" ir stāsts par kādu Lielbritānijā dzīvojošu ģimeni. Par māsas un brāļa attiecībām, par māti un tēvu, par tēva māsu un par gadījuma cilvēkiem, daži no kuriem kļuva par ģimenes draugiem, par cilvēku vājībām un tieksmi dzīvot labāk. Stāsts sākas sešdesmitajos gados un turpinās līdz stāsta varone Ella kļūst apmēram 30 gadus veca.
