"Skapja pārvešana uz līgavas mājām kā simbolisks žests kopīgas dzīves uzsākšanai, jaunam, laimīgākam sākumam tomēr var liecināt vēl par kaut ko citu - par kopīgas mājsaimniecības izveidi pirms oficiālām laulībām (bet varbūt jau atkal mēs neko par to vienkārši neesam dzirdējuši). Tieši pret šādām kopdzīves formām – nereģistrētām, nesakārtotām attiecībām, īpaši, ja tās skar valsts amatpersonas, tātad personas ar daudz augstākiem ētikas un morāles principiem, gan vārdos, gan darbos līdz šim iestājušās kristīgās konfesijas," norāda lasītājs.
"Atceros, ka tieši ar Latvijas kristīgajiem garīgajiem līderiem Rasnačs un viņa pārstāvētais politiskais spēks vēlas uzturēt labas attiecības, kā to atklāja gan tā dēvētās Stambulas konvencijas, gan arī "tikumības grozījumu" Izglītības likumā gadījumi. Tieši garīgie līderi līdz šim Latvijā ir visnotaļ kvēli iestājušies par tiklību un šķīstību, uzsverot, cik kaitīgas un cilvēkam postošas var būt attiecības ārpus sabiedrības pamatšūniņas – ģimenes, ko veido vīrietis un sieviete".
"Juridiski šķirtās Latvijas valsts un baznīcas sadarbība gan risinās starp amatpersonām, ārpus uzmanības loka atstājot šo amatpersonu privāto dzīvi, taču, ja tas skar morāli un tikumību – jomu, uz kuras regulēšanu "īpašuma tiesības" jau gadsimtiem ilgi pieteikušas baznīcas? Kā uz to raudzīties tad?" taujā lasītājs.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
