Tad, nu, ja rodas izdevība, pastāviet un papētiet. Neklātnieki var pasavērties no putna lidojuma vai pagrozīties ikurāt kā autobraucējs. Ja nu slinkums, tad pavei zemāk. Piebraucot pie krustojuma neveiksmīgi, situācija attēlota zemāk.
Tātad, vēlos nogriezties pa labi. Luksofors mūs žilbinoši informē, ka braukt liegts. Nu, vismaz nedrīkst. Ne mirkli nešauboties, apstājos un gaidu sarkanās gaismas beigas, zaļās iedegšanos, nu un visu pārējo. Diemžēl, ik pa brīdim mani apsteidz (vienvirziena iela, kā nekā) kāds autovadītājs ar savu kumeliņu un nogriežas pa labi. Bez sevišķas šaubīšanās vai kompleksiem.
Redz, te nu es mulstu un sarkstu. Krustojums, kurā mijās visas trīs ielas, tehniski skaitās viens. Ja krustojumā ir luksofors, kurš ir bez gaismiņām, kas ļautu braukt noteiktos virzienos, tad tas nevar regulēt tikai daļu no krustojuma, ne?
Teorētiski varētu vēl izbraukt uz to, ka Šarlotes iela krustojas ar Miera ielu, nevis Brīvības, taču tas ļautu uzbraukt uz Miera ielas, bet ne griezties pa labi uz Brīvības, ne tā?
Jautājums, attiecīgi, ir sekojošs. Kuram ir taisnība? Kusli stāvošajam un zaļo gaidošajam man, vai arī autovadītājam, kurš nogriežas uz Brīvības ielu, neņemot vērā luksoforu?
Ja nu tomēr man nav taisnība, varbūt būtu vērts uzlikt luksoforu arī Šarlotes ielas galā?
P.S. Dārgais komentāra autor. Pirms rakstīt "luksafors", padomā divreiz. Divreiz.
Ja arī Tev ir blogs un Tu vēlies dalīties savā saturā ar "Delfi" lasītājiem, pievieno savu blogu www.delfi.lv/blogi arī Tu!
