Pēc mana auto apdzinēju plūsmas secinu, ka lielākā daļa šoferu brauc apmēram ar 70 km/h. Es "varonīgi" turos zem 60. Nepārvarami aug sajūta, ka kavēju satiksmi. Lai būtiski "nestopētu" vispārējo plūsmu, sāku braukt uz 65. Esmu mierīga, mierīga...ievēroju (saprāta robežās..) ceļu satiksmes noteikumus, viss ir forši...
Visi (gandrīz burtiski!) brauc man garām ka stāvošai, pie tam agresīvā manierē, proti, atliek man attālināties no priekšā braucošā auto vairāk kā par 4 -5 m, lai kāds "krutais" džeks, neatkarīgi no tā, ar kādu braucamrīku pārvietojas, uzskatītu, ka daudz maz drošais braukšanas attālums no priekšā braucošā auto ir tikai un vienīgi viņam domāts un taupīts... Tas, ka pēc šāda "krutā" manevra nākas bremzēt, lai viņam paliktu pietiekama vieta iespraukties man priekšā...kuru tas interesē. Negadījās redzēt, ka šādus izlēcienus veiktu autobraucējas sievietes, bet nu nevar jau arī uzreiz burt drāmu - varbūt vienkārši nelaimējās..
Ap Saldus apli jau sāku ar patiesām ilgām lūkoties pēc ceļu policijas... sak, nu tak dariet kaut ko, ieviesiet kārtību...visi taču it kā zina, ka ceļu remontē, ka ir vasara...atvaļinājumu laiks vēl.. burtiski visi ir uz ceļa! AŪ, kur jūs esat, ceļu policija? A ceļu policijas nekur nav.
Aiz Saldus ātruma ierobežojums 70km/h turpinās. Braucu uz 80, lielais vairums - uz 100. Jūtos stulbi, jo esmu gandrīz lēnākā uz šosejas. Visi brauc ka tik kūp, šķembas no jaunā seguma šķīst loga stiklā...esmu mierīga...mierīga...lai skrien..gan jau uzķersies uz ceļu policijas..kaut kur tak viņiem jābūt..viss ir forši..Lai arī braucu ar visnotaļ cienījamu auto un mans šofera stāžs ir pāri 20 gadiem (bez avārijām un tml.), stoiskā mierā paciešu savā virzienā vērstus nicīgus stiprā dzimuma šoferu skatienus no sērijas "ak Kungs, kārtējā blondīne velkas pēc noteikumiem.."
Tuvojas Tukuma - Jelgavas krusts. Kļūst arvien karstāk - aiz krustojuma sākas maiņjoslu satiksme. Proti, luksofori un braukšana pa vienu joslu uz maiņām ar pretī braucošo auto plūsmu. Svaigi liets asfalts ar stāvām apmalēm - barjeru/norobežojumu nekādu...nu nekas, gan jau iztiksim...Pēkšņi satrūkstos, jo viens mazlitrāžas braucamais redzami vibrēdams apdzen vienā mierā. Uz vienjoslas brauktuves!?...nē, nu varbūt baigi jāsteidzas. Policiju joprojām nekur nemana, ko tad es varu darīt.. Lēkt laukā no auto un skaidrot attiecības? Smieklīgi! "Nočortojos" un braucu vien tālāk - nākamais brašulis apdzen pie sarkanā luksofora stāvošo auto rindu un iespraucas pirmais rindā, kā izskatās, bez jebkāda stresa..nu labi, nav jau fūre, jāpacieš, un ko tad iesākt - nu tak jau nelēksi ārā no auto un nesāksi audzināt.. Policijas kā nav tā nav.. laikam Vidzemes pusē kāds baigais festivāls notiek un visi tur...ak, beidzot zaļais - braucam! Nu nē, atkal viens jau grasās apdzīt! Viss, viss. Veltu pāris vārdu nekur nemanāmajai policijai. Pie kārtēja sarkanā luksofora apstādinu auto motoru, lecu laukā (smieklīgi!) un dodoties skaidroties pie naskā apdzinēja - "kas, neredzat, ka maiņu kustība, ceļa remonts, ātruma ierobežojums, apdzīt NEDRĪKST utt. utml., pierakstīšu jūsu numuru, ziņošu ceļu policijai utt." Kungs gados. Skatās uz mani pāri briļļu malai. Izbrīnīts, nabadziņš, palika..Ieraušos atpakaļ auto tieši uz zaļo un mierīgi turpinu ceļu. Tiešām - MIERĪGI - jo pa šiem 20 gadiem esmu iemācījusies ne tik vien vadīt auto tuvu jebkādos braukšanas apstākļos, bet, kas ir vēl svarīgāk - ātri nomierināties pēc šādiem ČP, kas neizbēgami gadās uz Latvijas ceļiem visai regulāri.
Beidzot Lielupes tilts. Skat, skat - remonts beidzas, ceļu policija tā arī kopš Liepājas nav manīta nevienā acī... visi aiznesas kā plēsti.. kuru tas interesē, ja pat ceļu policijai laikam vienalga...man jau tagad arī. Esmu dzīvāka par dzīvu, neesmu grāvī vai morgā kāda stiprā dzimuma "krutā" džeka dēļ, viss ir super!
Vēlējos pastāstīt it kā tikai par to, cik tas ir acīmredzami neadekvāti, ka vienā vasaras svētdienas vakarā, labi zinot, ka faktiski visa Liepājas šoseja tiek remontēta, visā tās garumā nav neviens pats ceļu policists, nemaz jau nerunājot par tādu greznību kā ceļu policijas ekipāža. Bet sanāca tāds kā gandrīz skumjš stāsts par "blondīni", kura, cenšoties braukt pēc ceļu satiksmes noteikumiem, uz vispārējā fona izskatās pēc satiksmes bremzētājas un beigu beigās vēl kļūst bezmaz par apsmieklu, policijas vietā audzinot kādu tipu, kurš vienā mierā apdzen pat pie maiņjoslu kustības uz remontējama ceļa.
Ko lai vēl piebilst:
1) ka šim stāstam ar radaru skaitu uz ceļiem ir visai attāls sakars, jo pie katra braucēja radaru diez vai piešūsi;
2) ka neatbildēts joprojām ir jautājums, kāpēc ceļu policijas nav tur, kur tai saprātīgā veidā būtu jābūt, bet tā toties pastāvīgi sēž drošās, visiem vietējiem zināmās vienās un tajās pašās vietās, kur uzķeras tikai kāds ne-vietējais.
3) ka vienkārši nav redzama ceļu policijas efektivitāte. Risinājums diez vai slēpjas tikai ātruma ierobežojumos (kas reizēm ir noteikti pēc ne gluži saprotamiem principiem..) un dārgās reklāmās par drošu braukšanu. Atzīsim, ka var braukt agresīvi arī ar 60 km/h un izraisīt avārijas situāciju uz līdzenas vietas. Vai, piemēram, pie sarkanā šķērsot ielas krustojumu gaišā dienas laikā nav potenciāla avārijas situācija?
Līdz ar to ceļu policijai laikam būtu jāsāk ar to, ka JĀBŪT UZ CEĻA/IELAS un ne tikai vienkārši "jāķer uz ātrumu", bet jāuzrauga ceļu satiksme ikdienā un regulāri, un tur, kur to reāli vajag.
