Kristaps Skutelis @krizdabz Latvijas drukātie mediji, lūdzu, izveidojiet sev digitālās (iPad/Android) versijas - gribu jūs lasīt sev ērtā formā.
Kuru es papildināju ar:
Precizēšu - ja jūs plānojat izdzīvot RT @krizdabz Latvijas drukātie mediji, lūdzu, izveidojiet digitālās versijas-gribu jūs lasīt ērtā formā
Un tad izvērsās viegli vētraina diskusija par to, vai papīra prese mirst un vai nākotne ir elektroniskajos žurnālos un avīzēs.
Es uzstāju, ka jā - papīrs mirst. Un ja drukātie mediji grib izdzīvot, viņiem jau TAGAD ir jāsāk pārorientēties uz elektronisko versiju. Protams, šobrīd nav daudz klientu, kas lasa elektroniski, taču tendence ir strauja un neizbēgama. Tiklīdz tiks sasniegta kritiskā masa - būs sprādziens. Un ja tikai tad sāks domāt par e-versiju, būs krietni par vēlu. Pārorientēt formātu, domāšanu un biznesu uz žurnāla-aplikāciju ir grūti, dārgi un lēni. Un jo ātrāk to sāks, jo vieglāk būs. Un nē, drukātā žurnāla PDF izplatīšana neskaitās. To neviens nekad nelietos. Ekrāns nav avīze.
Divi fakti, ko minēju šīsnedēļas "Mobilajā nedēļā":
Amazon ziņo, ka pirmo reizi vēsturē elektroniskās grāmatas Lielbritānijā pērk vairāk nekā drukātās. 2012. gada sākumā drukāto un elektronisko grāmatu attiecība sasniedza 100:114.
Aprēķināts, ka 2012. gada beigās mobilo pieslēgumu skaits pārsniegs planētas iedzīvotāju skaitu. Šobrīd aktīvo mobilo pieslēgumu skaits pasaulē ir apmēram 6.5 miljardi un līdz gada beigām šis skaits izaugs vismaz līdz 7.1 miljardam. Uzskaitīti tiek visa veida mobilie pieslēgumi - tālruņi, mobilie modemi, utt. Daudzi izmanto vairāk kā vienu telefonu, telefonu un planšetdatoru un mobilo telefonu ar vairākām SIM kartēm (Āzijā šobrīd ir populāri telefoni ar 4 pieslēgumiem). Šis ir vēsturisks brīdis, tiesa, mobilie telefoni jau tagad ir populārākā tehnoloģija pasaules vēsturē. Nekad, nekas nav bijis tik populārs kā mobilie telefoni (un mobilie pieslēgumi). Ne pildspalvas, ne rokaspulksteņi, ne radio, ne televīzija, ne automobiļi, ne mūzikas pleijeri - nekas nav bijis tik populārs un izplatīts kā mobilie telefoni. Pat zobu birstes zaudē mobilajiem - ir miljoniem cilvēku, kas lieto mobilos telefonus, bet netīra zobus.
Elektroniskās grāmatas JAU ŠODIEN ir populārākas par drukātajām. Atkārtošu vēlreiz - ŠODIEN! Savukārt mobilās ierīces ir visiem un visur.
Vienkāršs piemērs par efektivitāti - cik dārgi, lēni un neefektīvi ir aizvest papīra žurnālu uz tādu Zilupi. Tiek darbināta milzu tipogrāfija, triekta mašīna, tērēta degviela, piesārņots gaiss, tramdīti krāvēji un šoferi un pastnieki un suņi aiz sētas… Turpretim to pašu žurnālu ielādēt savā mobilajā telefonā (planšetē, datorā) nemaksā teju neko. Un tas ir pieejams uzreiz. Tagad. Agri vai vēlu biznesa modelis mainīsies un papīra žurnāls būs bagātu aristokrātu izprieca. Mēs proletārieši savas Krēslas, Irus un Neatkarīgās lasīsim savās mobilajās ierīcēs.
Un tas notiks daudz ātrāk nekā mums šķiet.
Jau šobrīd vairāki žurnāli atsakās paņemt manu naudu. Es neiešu uz kiosku. Es nerakšos pa plauktiem lielveikalā. Ja žurnāls nav divu pieskārienu attālumā manā mobilajā ierīcē, man viņš neinteresē. Un tā nav mana problēma, tā ir izdevēja problēma.
Nepārprotiet, man nav nekas pret drukāto presi. Grāmatas, piemēram, es joprojām labāk lasu drukātās. Galvenokārt tādēļ, ka es lasu maz, un man tas vairāk ir piedzīvojums pats par sevi. Bet drukātā grāmata nevar izdzīvot kā [salīdzinoši lēts] plaša patēriņa produkts.
Izdevēji - algojiet programmētājus, izpētiet labākos piemērus. Nesasteidziet, bet neguliet. Ciparu laikmets vairs nav tikai gīku hobijs. Tas diktē biznesu. Un tas ir nežēlīgs. Neesiet dinozauri.
Ja arī Tev ir blogs un Tu vēlies dalīties savā saturā ar "Delfi" lasītājiem, pievieno savu blogu www.delfi.lv/blogi arī Tu!
