Kad, iedams gar Amatu, nonācu pretī mājām "Kurši", pamanīju, ka pa straumi lejup kādus metrus 70-100 kaut kas paliels, brūnā krāsā ņemās gar krastu, iebāzis purnu ūdenī.
Ieskatījos - redzu lācis, skatos kārtīgāk, jā - lācis, brūni pelēks. Ne mazulis, ne pieaugušais, tāds vidēja izmēra lācis.
Īsi parušinājies pa piekrasti, tas pagriezās un devās iekšā mežā, pēc strupās astes nopratu, ka neesmu pārskatījies.
Sapratu, ka jāiet atpakaļ ātri ārā uz ceļa, devos atpakaļ gar krastu pa straumi uz augšu un upes labajā krastā tiešām ieraudzīju arī viņa pēdas, kas bija dūres lielumā un ar raksturīgajiem četriem paralēliem nagu nospiedumiem.
Ņemot vērā, ka tas nebija pieaudzis lācis, domāju, ka turpat netālu jabūt arī pārējiem lāčiem.
Ja kāds netic, tad ortofoto var redzēt vietu, kur es, atpakaļ iedams, atradu pēdas smiltīs pie krasta.
Ja līmenis nepacelsies pa nakti par 20-30 cm, tad rīt vēl būs..
Atvainojiet, bet fotografēt ne lāci, ne tās pēdas ar telefonu man tajā brīdī galīgi negribējās, jo nevēlējos kļūt par malto gaļu...
Līdz ar to ogojot, sēņojot un atpūšoties Lejaslīgatnē pie Amatas un Ķūķu krācēm, esiet uzmanīgi!
