Tad arī citi sāka dziļāk pētīt un atrada, ka "Parex" joprojām sponsorē Barinovas tenisa karjeru, Tautas banka - Šlāgerfestivālu Pampāļos, Depozītu un Zemes banka - Dridža padziļināšanu. Vienīgi par "Banku Baltija" neko nevarēja atrast. Viss apstājās pie "SIA Invest Rīga Ltd.&Co"
Šaušanu novērsa Doks
Šoreiz nebija agrāko urravu, orķestru, braukšanas cauri visai izrotātajai galvaspilsētai un pēc tam vēl līdz Zilupei, kā arī Lipmana runas no bruņumašīnas. Hokeja izlasi no Stokholmas, lidostā rēni velkot akordeonu, sagaidīja tikai "Brāļi cietumnieki". Suminājumus saņēma vienīgi Daugaviņš, un dažs nodomāja, ka tas ir tikai uzvārda dēļ, tāpēc drīz vien Pujacs gribēja kļūt par Ventiņu, brāļi Rēdlihi par Lielupiešiem, bet Sprukts vēlējās pārdēvēties par Gaujmalieti. Pats J.S.Gaujmalietis par to kļuva pavisam domīgs. CSKA viņš savu uzvārdu negribot redzēt... Cits piegājiens bija Cipulim un Štālam, kam nu uz krekla bija rakstīts Ķēniņš. Tomēr 10.vieta bija gana labs iemesls, lai hokejistus pieņemtu Saeimas spīkere. Jēkaba ielā katram piešķīra pa zemes strēlei bijušajā Zvārdes poligonā. Nolans apsolīja tur ierīkot odžibvu indiāņu apmetni.
Kamēr hokejisti, indiāņu virsaiša vadīti, līkumoja pa Saeimas gaiteņiem, bailīgi ieskatījās karcerī, kur turēts Kravcovs un gandrīz pliks Dzintars, kur slepenās veco kareivju sanāksmes rīkoja Birkavs, ar skaudību ielūkojās bufetē, kur pirms 35 gadiem viņu Doks kaviāru varēja ēst ar lielajām karotēm, aizkulisēs sāka vārīties īsta drāma Monteki - Kapuleti stilā. Lipmana mesto cimdo ar dimedrol tableti Savickis bija pacēlis un pretī pūta "Iteras" gāzes strūklu. Kirovs bija nokritizējis "Dinamo" un Savicka miljonārus, kas vairs negrib skriet viņa sarūpētajos kreklos. KGB virsnieks atbildi ilgi pagrabā nemeklēja: "Tu te tik raus miljonus par tabļetkām un visus tos liec tumbočkā savai Annai. Es tenisam nolieku vairāk nekā sulainis uz paplātes aiznes manai sievai. Vai varbūt, Kirov, Tev tas zutenis galīgi tukšs?"
Tas nu gan Kirovam bija par daudz un brieda kaut kas no Puškina un Dantesa konflikta. Tik ne rapiera, ne musketes nebija pa rokai. Ar kļuškām vai tenisa raketēm mēs, latvieši, nekaujas, nodomāja Kirovs. Visu viegli atrisināja garām ejošais Doks, iesakot samērīties krāniņiem, ar ko abi arī bija mierā. Vēl tik tiek diskutēts, kādās mērvienībās rezultāts tiks paziņot presei - mm, cm vai collās.
Eiropai būs jauni svētki!
Rīga vairs nav Mazā Parīze. Droši. Tagad tā ir Lielā Maskava, jo te daudz skaļāk tika svinēta Krievijas hokejistu uzvara. Lija šampis un vodka, bija feijerverķi un pat Carj Pushka šāva, skanēja "Sojuz ņerušimi"j un" Vstavaj Strana ogromnaja". Pienāca rīts, Malkins un Ovečkins ar pohainām acīm nolaidās Sheremetjevā, bet tur to neviens pat īsti nepamanīja. Maskava netic ne asarām, ne smiekliem. Zinetulam vienīgajam bija atripināts apsveikuma telefaks no Tatarstānas. Un tad turpat stojankā visi vienojās, ka nākamreiz atgriezīsies nevis Maskavā, bet Rīgā, kas īpaši iepriecināja Ushak-off, Urlanoviču un Ko. Viņiem pat radās ideja izveidot mazo Krievijas izlasi. Lūk, trenerim Krikunovam māja Pierīgā - Jūrmala tak tāda ir! Ņikuļinam, nu ne jau mirušajam klaunam, - arī, Tihonovam saknes tāpat še. Ovečkina mamma ar TTT meitenēm kopā grēkojusi, vēl klāt Malkinu un... Gan jau šim projektam atdzīvosies Ņiživijs, varbūt arī Panteļejevs. Nē, - ne jau eksdeputāts, bet Griša, kas Gastello dzimis un izlase būs labu labā!
Jūrmalas velomaratons un Rīgas maratons šoreiz pagāja nervozā gaisotnē. Labi, ka daiļā Rozīšu Anna ne mazāk daiļi nopedālēja. Toties Nils skriet nevarēja, nedrīkstēja, negribēja. Tas pats par riteņbraukšanu - braukt nevarēja, bet, cik ilgi stāvēsi, atspiedies pret vellapēdu. Tomēr gribējās būt redzamam visā pilsētā. Sākumā bija doma Vērmanītī ar večiem uzraut šahu. Tomēr tas tika atzīts par riskantu, jo pretinieks ar laidni varēja ne tikai aci vien izdurt. Beigās apstājās pie klasiskā domino. Vēl arī Ameriks, Baraņņiks, Kameņeckis. Šefam "kārts" negāja un visu laiku nācās līst zem galda. Pēc pēdējās partijas draugi bija tik aizgrābti, ka par Ushak-off aizmirsa un šo galīgi pārsalušu un pārbijušos atrada parka celiņu slaucītājs. Nilam rokās bija maza avīzes strēmelīte, kurā aprakstīts, kā deputāts Meļņikovs piekāvis un sašāvis kaimiņu. "Ja jau tā izrīkojās ar kaimiņu, ko redz katru dienu, kas es viņam, kas es viņam...", ar šausmu izteiksmi sejā, ejot uz silto kabinetu, atkārtoja mērs.
Pa to laiku citos domes kabinetos tika zīmēti maketi, krāsoti vatmani, rakstīti teksti un panti, jo Rīga jau pavisam drīz būs Eiropas kultūras galvaspilsēta. Pasauli vajadzēja pārsteigt ar līdz šim nepiedzīvotām emocijām. Ar Rīgas kanālu neiepletīsi acis tiem, kas gondolējuši pa Venēciju, ar mūsu muzejiem tiem, kas staigājuši pa Luvru, ar Brīvības pieminekli tiem, kas kāpuši Eifelī... Un tad tika nolemts pasākumu programmā ielikt 9.maija manifestāciju ar visām piedevām - častuškām, novītušām tulpēm un vodku no gorliškas. Lai šādi pasākumi iestieptos visa gada garumā, Rīgas viesiem tika ieteikts svinēt arī Sieviešu dienu, Ždanokk dzimšanas dienu, Ushak-off kreisās rokas Kononovas debesīs nevainīgās ieņemšanas dienu, kā arī Desantnieku dienu, kad visa Eiropa varēs ietērpties teļņaškās un zilās beretkās. Viedajai ekspertu komisijai šāds piedāvājums pat ļoti patika. Vienīgā, kas iebilda, bija Kultūras Gremde, kas nāca ar Platona rakstiem rokās. Kas cits viņai atlika, ja pašu rakstnieki neko cienīgu arī pēdējās nedēļas laikā nav sarakstījuši. Kaut kas pa reizei tak arī jānocitē!
Atkal pa špalām!
Igaunis no RVR, protestējot pret bardaku Eiropas vilcienbūvē, paziņoja, ka visu zavodu pārcelšot pie leišiem vai poļiem. Kādi stulbi iebildumi no visām pusēm te birst. Nu un kas, ka nolikumā ierakstīt 7 vagoni, bet viņu vilcienā būs 2, ka vajadzēja būt zemajai grīdai, bet viņi uztaisīs augstos griestus un vēl peronus, ka biznesa klasē vajadzēja būt ādas krēsliem, bet būs dermatīna un nevienā no diviem vagoniem nekādas biznesa klases nebūs. Tie biznesmeņi, kam 16 SIA Maršalu salās, bet paši dzīvo Biķernieku mežā zem liepas, ar vilcienu nebrauc. Biļetei nesanāk. Interesanti vai tagad sanāks Freivaldam? Lai nenākas lieki taisnoties, viņš strikti paziņoja, ka šajā smilšu kastē nespēlēsies un viņa vilciens no blakus sliedēm aties citā virzienā. Bye bye, Kalnmeijer, un visi pārējie. Meklējiet mani rakstos, bet nemeklējiet manu parakstu uz dokumentiem! Pēc tam, kad visi bija izēduši pa šķīvim aukstās zupas līdz ar Freivaldu atkāpās arī pārējā PV valde, līdzi paņemot sliedes, špalas, biļešu kontrolieru formas un Anniņmuižas dzelzceļa staciju, kas bija palikusi tikai Ulmaņlaika slepenajās kartēs.
Lai glābtu situāciju, un Eiropas dzelzceļš nebeigtos pie Meitenes, tika izveidota PV GKČP, kuras vadību uzticēja Štokhauzenam Minhauzenam Špalenloham. Visa jaunā valde bija ar lielu pieredzi nozarē - neatkarības rītausmā ņēmuši nost sliedes Rīgas - Ērgļu un Liepājas - Ventspils dzelzceļos, vēlāk bija biļešu kontrolieri Stāmerienas stacijā, bet patriotisko noti apliecinājuši, raujot porolonu no krēsliem vilciena vagonā pēc "Pērkona" koncerta Ogrē. Jau nākamajā dienā visas Latvijas ieslodzītie bija uz uzbēruma un taisīja sliežu ceļu uz Šlokenbeku. Latvijas dzelzceļa attīstībā bija sācies jauns posms. Vēl vairāk - etaps, pat pjatiļetka trijos gados!
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
