Apspriežot atklāšanu jau tika izteikta kritika, ka atšķirībā no daudziem latvieši nav vicinājuši karodziņus. Chief de mission taisnojās, ka Rīgā ir sajauktas pakas. Tā, kurā karodziņi, palikusi mājās, bet atnākušas 12 kastes "Valmiermuižas alus". Tā gadās un vai tad tur liela starpība?
Bērziņš glābj Latviju, Briedis - Sasmaku
Redz, Lietuvai jau ir zelta medaļa, un to klātienē redzēja arī viņu Gribauskaite. Mūsu Bērziņš pavēroja tikai kā Elizabete izlēca ar izpletni, kā Latvija nodefilēja gar tribīnēm un steidzās mājup. Darīšanas. Nu, kā tam lai netic. Katram darbīgam cilvēkam var gadīties blīvs grafiks nedēļas nogalē. Varbūt bija atkal govs pie buļļa jāved. Svēta lieta. Ja gribi daudz piena, nevar čammāties. Lopiņš nav sekretāre. Ja grib, jāsagādā iespēja. Bet varbūt gadījās pavisam prozaiska lieta. Piemēram, Rozīte, Grigalis vai Bricis, vai kāds laika vērotājs atsūtīja īsziņu, ka svētdien Latvijā būs orkāns Jānis, cunami brāļi Ilmāri, tornado Ilgi Gravā Gorās Kreituse. Tad ir jābūt mājās, lai visi var palikt savās vietās. Un tā arī bija – atnāca gan Jānis, gan Ilmāri, gan Ilga. Bet dzimušam vidzemniekam izdevās atvairīt neganteni no savas sētas. Lembergs to nespēja un Sabilē aizpūta debesīs veselus trīs taborus. Gribējis pacelt arī Sasmakas ezeru, taču pēdējā brīdī pagalmā izskrējis fotogrāfs Briedis ar mēslu dakšām un jau paceltajam ezeram uzmetis virsū vēl no Vāgūža laikiem saglabātu Remesa pufaiku. Vienīgais, ko prezidents ar savu ātro atgriešanos nespēja novērst, bija elektrības stabu aplaušana, par ko priecājās Latvenergo. Atkal vīriem darbs un maize!
Visi apkārt sportam stāvošie ļoti nopriecājās, ka mums ir tāda trenere kā Eiduka, kuras brigādē bija pieci šķēpa metēji. Ietaupīja vietu citiem, tāpēc delegācijā varēja iekļaut Skrudalienas trieciennieku mehanizatoru, Sakstagala slaucēju, Olijares Čeļabinskas radus un vēl arī Purmsātu skolotājus. Ķīlim tas ļoti patika. Ielūgums uz spēlēm esot atsūtīts arī pašam Ķīlim, bet viņš tā īsti nezinot, ko ar to iesākt. Varētu aizbraukt uz Kembridžas salidojumu, tomēr tur viņu neviens vairs nepazīst. Turklāt par airēšanu (nejaukt ar air ēšanu) viņam arī nav liela priekšstata. Nav jau planšetdators!
Kā izrādījās, sastādot mūsu olimpiešu sarakstu neiztika arī bez loģiskiem klekšiem – Poļinas Jeļizarovas vietā ierakstīja Jeļenu Poļizarovu. Pieccīņniece Jeļena Rubļevska tika nodēvēta par Vrubļevsku un līdz ar to dabūja VIP akreditāciju, jo tika noturēta par LOK prezidenta sievu. Jucekli radīja arī Dace Lina un Līna Muze, jo SOK domāja, ka LOK par viņiem vienkārši ņirgājas – kā lai saprot, kurš te vārds, kurš uzvārds! Kā, lai pareizo izsauc uz dopingkontroli! Labi vēl, ka nebija Muze Dace...
Ilze stāda rekordus
Tikmēr Latvijā dzīve ritēja savu gaitu. Kaut tornado tuvums ietekmēja arī Ministru kabineta darbu. Kamēr Valdis kā ezītis uz laiku bija miglā, valsti pārraudzīja Labklājības Ilze. Viņa jau ir iegājusi Latvijas vēsturē un pilnā sparā jau rit darbi, lai tas līdz 1. septembrim parādītos arī jaunākajās vēstures grāmatās. Ilze Ministru kabineta sēdi, kurā tika izskatīti 85 jautājumi novadīja 17 minūtēs. Sākumā viņa mēģināja katru to arī nolasīt, tomēr pēc trešā jau bija sapratusi, kas tas ir bezcerīgi. Tāpēc ierosināja balsot par visiem uzreiz un tad vēl varēs apspriest, ko var sagaidīt no "Jaunā viļņa" un Cēsu mākslas festivāla. Tā 17 minūtes paskrēja nemanot. Gan jau tauta sagremos arī tos 85 lēmumus, likumus, labojumus un papildinājumus. Ka tik burkāni un bietes pie kabineta labi aug un kara nav!
"Jaunā viļņa" rīkotāji ejot pie Kultūras Gremdes bija sarūgtināti, ka Dzintaru pludmalē noņemts zilais karogs. "Kak, tak! Viņu pulkā taču zilo ir gana daudz!" Turklāt, Semenoviča, bradājot pa seklo ūdeni, esot pamanījusi tajā nezināmas izcelsmes kaku. No pārsteiguma viņas krūtis kļuvušas vēl par vienu X kuplākas. Tieši tās arī kļuva par galveno diskusiju objektu visā "Novaja volna" gaitā. Dziesmām bomonda sarunās bija maza loma. Kādā tusiņā, kad Kobzons Krutojam slavējis Latvijas jaunavu krutās kājas, Semenoviča ieteikusies, ka arī viņai tās ir krutas. Kobzons visu rezumējis savā stilā: "Milaja. Uz tavām kājām neviens neskatās! Un arī pati tu tās neredzi."
Par godu "Novaja volna" Ushak off Rīgā slēdza ne vien 11.novembra krastmalu, bet arī Vienības gatvi, Brīvības ielu, Brīvības pieminekli apsedza ar baltu šķidrautu un pat palūdza Latgales Māru pagriezt ar skatu uz austrumiem, ko Bartaševičs vienā naktī arī paklausīgi izdarīja. Tauta priecājās uz nebēdu. Daugavas krastos māte dažādās versijās tik bieži nebija pieminēta nekad. Tas nekas, ka pēcdiskotēkas postījumu novēršanai nācās iztērēt trīsreiz vairāk līdzekļu nekā biznesa plānā bija iecerēts saņemt no "Novaja volna". "Družba ir svarīgāka par naudu", noteica Nilushka, sabučojot Krutoju un Galkinu, par ko ne pa jokam apvainojās Pugačova. Arī Pauls viņu nesabučoja.
Turpinājās darbi arī pie Vanšu tilta nocietināšanas. 17 apsardzes bobikiem klāt pievienoja arī neskaitāmus rituļus ar dzeloņdrāšiem. Vienīgā nelaime, ka nedaudz tika sajaukta darbu kārtība. Augstspriegumu pa vantīm palaida pirms tās tika sākts aptīt ar dzeloņdrātīm, kas speciāli tika atsūtītas no "Alcatraz", ko Rīgai atsūtīja pats Švarcenegers. Un vēl savu veco "Hammer", kā 20% dāvanu Amerikam no Amerikas.
Jauna injekcija Ežezera attīstībā
Tautas kalpi pēc garā un smagā darba ziemas mēnešos tagad centās atgūt otro elpu – peldējās, makšķerēja, ēdas ogas, bekoja – un līdz ar to bija prom no publiskās telpas, ja neskaita vienu parādīšanos "Novaja volna", bet citu – kapusvētkos. Šo laiku ar pilnu krūti centās izmantot par tautas kalponi nekļuvusī Kukule Sondore Pierinkeviča. Viņa bija gatava runāt par da jebko – ostām, minoritātēm, zobu protēzēm, silokona injekcijām. Un vēl vaļsirdīgi atzinās, ka nemaz nav bijusi pilī, kad ticis tas "Rīkojums Nr.2". Viņa esot bijusi atbildīga par Nr.1. Tāpēc, viņa jūtoties nepamatoti nenovērtēta un izkodolota. Bet tās Top 100 aprindas Sandrai gan ļoti patīkot un neesot svarīgi, vai tas Dzintars, vai Brigmanis, vai Agešins.
Visi 100 tautas kalpi, arī atbilstošie ministri Sprūdžs un Straujuma, protams, arī daudzu pašvaldību deputāti bija norūpējušies, ka Baltijā salām bagātākā ezera – Ežezera – krastos un salās vairs nav nevienas kārtīgas atpūtas bāzes. Tūristi nebrauc, darba nav pavāriem, zušu ķērājiem, buļvu audzētājiem un šmakovkas brūvētājiem. Mēģināja reklāmu likt avīzēs un tīmekļos, mēģināja aktivizēties arī Krievijā un Baltkrievijā. Nekā... Un te pēkšņi pašā diskusijas karsonī gudro vīru pulkam klāt piesteberēja mazais Boņuks un viedi teica: "Juomaina azaram nūsaukums!" ??? Gudrie vīri un viedās sievas sākumā bija neizpratnē. "Tik juopīļīk kluot vīns burts!" – paskaidroja Boņuks. Visi iepleta mutes – "Tik vienkārši? Būs Mežezers un viss? Bet Latvijā viens Mežezers pie Pļaviņām jau ir. Tur grūtas palika komjaunietes ne tikai no Rīgas, bet arī no Ivanovas un Tjumeņas..." "Es tū nazynu, bet napareizs burts," Boņuks dziļdomīgi noteica un aizgāja.
Un tad visi vēlreiz iepleta mutes: "Āāā... tas tak P ne M burts!" Nu protams! Tagad Latvijas tūristu pieplūdums patiešām būs garantēts! Vispriecīgākais par to visu bija tautas kalps Viļums, kas tagad varēs lepni teikt: "Munys sātys pogolms aizīt da pošam ...ežazara krostam..."
Latvijas tūristu asociācijas atviegloti uzelpoja arī par to, ka Jaungvinejā tika pieņemts likums, ka cilvēkēdājiem tiek piespriests nāvessods. Nu atkal varēs doties uz šo eksotisko zemi! Tomēr jūsma drīz vien noplaka, jo izrādījās, ka pēc nāvessoda izpildīšanas, upuri ar cieņu apēda Tiesnešu kolēģija. Neies tak labu gaļu postā laist! Kā Latvijā, kur kontrabandas spirtu izlej vai cigaretes sadedzina. Ja izlej vai sadedzina. Vai daudzi to ir redzējuši?