Neticiet Krievijas specdienestiem, kas visu laiku apgalvo, ka Latvija ir maza, ekonomiski vāja valsts ar mazu kapacitāti, un to tālāk par 22 km aiz robežām neviens nezina!

Nepagāja ne pusgads pēc Elīnas E. Un Samantas T. slavenajām fotosesijām, kad ziņas par to aizgāja arī līdz britu karaliskajai ģimenei. Lūk, atpūtā Itālijā arī Keita gribēja pamēģināt, cik garas viņai rokas, jo, kā par nelaimi, Viljams tobrīd spēlēja bocca. Nofotografējās i tā, i šitā. Gan peldkostīmā, gan kažokā, gan bez nekā. Pēc tam iPhone nejauši aizmirsa bibliotēkā, kur to nejauši atrada Berluskoni frizieris. Tālākais jau labi zināms. Ļoti iespējams, ka ar Īrijas latviešu starpniecību dažas bildītes nonāks arī "Princeses" rīcībā. Gaidām ar nepacietību. Kaut gan – mums pašiem tādu stāvu kā Midltonei, cik uziet! Ar "Princesēm", Žirafēm" un "FHM" par maz, lai visu bildes laikā saliktu.

13 somālieši ministra dzīvoklī

Lai normalizētu situāciju koalīcijā un atrisinātu dažas problēmas starp VARAM un Latvijas lielajām pilsētām, uz Mengalvju nama paklāja tika izsaukts Sprūdžs. Prezidents ar jauniem spēkiem bija atgriezies no Bilbao, kur garā dialogā ar Bindemani izdevās ļoti labi uzlādēt baterijas. Saruna nebeidzās ar vienkāršu pirksta pakratīšanu ministra virzienā. Beigās Bērziņš Sprūdžu, kas ik pa brīdi teica ne-VARAM, nevaram, lika uz ceļa un uz vaigiem atstāja septiņus "Versace" siksnas nospiedumus. "Tev būs ņemt vērā cienījamo mēru, ne tikai Kukules viedokli!" Ministrs aizgāja mājās un, sanervozējies un bez saskaņošanas ar valdi (Valdi?) savā dzīvoklī pierakstīja ne vien septiņus žurnālistus, 24 Kultūras akadēmijas pirmkursniekus, 13 somāliešus, bet arī visu septiņu lielpilsētu mērus. Tā, ka pat Puzes hūte to nepamanīja. Un viņam pirmajam radās problēmas ar to, jo ikmēneša atskaitē Lielbritānijas tiesai pareizi nebija norādījis deklarēto dzīvesvietu.

Dziļā tumsā, kad kauc tikai Bāskervilu suņi, bet Nils vēl neguļ, vīri maskās ielauzās RD Dzīvokļu pārvaldē. Mērs cītīgi nofotografēja visus slepenos aģentus un bildes salika tviterī. Slepenajā kratīšanā tika izņemtas lūpu krāsas, daži prezervatīvi, blociņi un, kā par brīnumu, vienā atvilktnē atrada arī 1121 latu. Departamenta direktors sākumā skaidroja, ka naudas glabāšanai tā ir daudz drošāka vieta par "Krājbanku". Trīslitru burka dārzā arī laba, bet reizēm aizmirstas, kur tā ierakta. Slepenie aģenti neticībā grozīja galvas. Un tad pēkšņi visi izkratītie atcerējās, ka vienlaikus saņēmuši e-pastu: "Nil, Andri... 1000 eiro guļ uz ielas. Tikai pieliecies un paņem!" Paņēmuši arī! Tomēr Strēlnieka rota arī šai pasaciņai nenoticēja, jo tad jau tur vajadzēja būt vismaz 5000! Un, no kurienes ir tas 121 lats? Vēl pirms nagu maukšanas viss tika izstāstīts no sirds. Kur piķi ņēma Stabiņa? Aleksejenko iedeva. Kur šis ņēma? Ameriks iedeva. Kur Mr.20% ņēma? Ušakovs iedeva. Kur viņš ņēma? Stabiņas apkopēja iedeva. Kur viņa ņēma? Paņēma no Stabiņas atvilktnes... Līdz ar to viss kļuva skaidrs, jo process bija datorizēts pēc augstākajiem IT standartiem, un pat santīms nevarēja pazust.

"Aqua Riga" pirmā partija

Valsts bija lielā neziņā, ko darīt ar Rīgas skolotāju Rafaļski. Nupat viņš no TV ekrāna bija izpļāpājies, ka nemīl šo valsti, nemīl šo zemi, nemīl šo valdību. Nemīl premjeru, prezidentu, Štrombergu... Un uzreiz sastostījās, kad viņam uzprasīja: "Ko tu īsti mīli?" Valsts valodā uzdoto jautājumu Rafaļskis līdz galam nesaprata, jo tikai vienreiz nedēļā mēģina parunāt latviski. "Kas par Kotu?" LTV viņš neskatoties un nevienu, pat Volmāru nepazīstot. Pašam esot kots. Tāds dvorņjaška. Pie Saeimas kādreiz atrasts. Rijīgs pēc velna, kā jau visi, kas pa Jēkaba ielu staigā. Jā, jā, viņš arī skolniekiem stāstot, cik šī valsts ir briesmīga, cik latvieši neaptēsta tauta - pat labākais šahists ir bijis Tāls un nevis Bērziņš vai Liepiņš! Lai tikai pamēģinot viņu atlaist! Aiz viņa Nils un Staļingrada! Pēc tam Ķīlis maksāšot tādu kompensāciju, ko pat visa RP aploksnēs nekad nesalasīs! Ministrs nomierinājās un izlikās nedzirdam. Galu galā, drīz tāpat vairs nebūs ko mācīt, bet Īrijā šo Rafaļski gan neielaidīs! Tikmēr par drosmīgo Rīgas skolotāju jau bija padzirdējis Krievijas vēstnieks Slivočkins, un pēc viņa kvēlas rekomendācijas pavisam drīz Rafaļskis kļuva par IMEMO, GIMO, GCOLIFK un Lumumbas universitātes profesoru. Šepat Rīgas Gapons viņam piešķīra Eiropas pētījumu institūta Goda doktora titulu. Akadēmiķis gan ir tikai viņš viens pats.

Ja Mazās Miesnieku ielas Juzikam vēlēšanas vēl aiz kalniem, tā nedomā politiķi. Kauliņi jau ir mesti, un sāk brāzties viesuļi. Skaidrs, ka galvenais cīņu placdarms būs Latvijas metropole megapole Rīga. Jau labi sen visas pastkastes un miskastes piebāztas ar "Nasha Riga krasivij gorod, v kotorom slishkom mnogo latishei..." Nupat pie Domes uzvilkts liels plakāts - "Ušakovs mūsu mēris!" Neviens krievs, pat viņa mīļā Anna nebija pamanījusi šādu misēkli. Galvenais, ka bilde skaista! Un tad vēl visur tika aprakstīts un izrādīts vai katrs mēra solis - Ushak off iepazīstas ar garo tramvaju, kritizē valdību un "Vienotību", sola tikt galā ar bezpreģelu "Rīgas namos", nebrauks ar elektrovelosipēdu, bet brauks ar elektromobili... Tad vēl tvīto, skatās TV. Tad vēl iegāja superdārgajā Raiņa ķemertiņā... Un tavu neražu - pērnā pusmaratona iespaidā aizmirsa noraut ūdeni. Labi, ka turpat trāpījās Mr.20%, kas pie blakus pisuāra mēģināja trāpīt pudelēs "Aqua Riga" pirmo partiju. Abiem labi un Rīgas budžetam arī!

Katrs gribēs būt paraolimpietis!

Nedēļas nogalē "Dinamo" Savickis sev raksturīgā manierē bija nikns uz visu pasauli. "Kurš mudaks salika vienā dienā "Dinamo" spēli Rīgā un Deivisa kausa maču Liepājā!" Viņš ir boss gan "Dinamo", gan tenisam, bet nav Figaro, lai vienlaicīgi būtu abās vietās! KHL Medvedevu Savickis gānīt neuzdrošinājās, tāpēc visu lamu vācelīti izgāza uz Starptautiskās tenisa federācijas galvas. Un vēl pašās beigās izstāstīja anekdoti, kā sesks saskrējās ar zaķīti, un kas bija pēc tam. Viņš nekādi nevarēja saprast un nomierināties, kā Liepāja uz tik superīgu tenisu bija tik tukšas tribīnes. Kā jau Savickim raksturīgi, viņš vainoja visus citus - prezidentu, valdību. Šoreiz pirmais pa rokai trāpījās Sesks. Šim tika arī par to, ka tiesneši mūsējiem svilpoja par sliktu. Bet Sesks Savicki sūtīja pie Rāviņa uz Jelgavu, kur tiesneši cītīgi svilpoja tā, lai Latvija volejbolā vinnētu. Bet to anekdoti gan palūdza nevienam citam nestāstīt. Arī Daugaviņam un Ivanānam ne.

Kopš otrdienas gateros un traumpunktos bija nepieredzēts cilvēku pieplūdums. Darba bija tik daudz, ka no fotografēšanas tika atsaukts "zelta roka" Auders, politiķa karjerai uz brīdi punktu lika Zatlers. Ar to vēl nepietika un tika mobilizēti arī visi Centrāltirgus miesnieki. Veseli cilvēki pēkšņi bija sagribējuši, lai viņiem amputē pirkstus, pat rokas un kājas, jo visi ļoti vēlējās kļūt par paraolimpiešiem un pat paraolimpiskajiem čempioniem. Pēc apgaismotās un iejūtīgās Labklājības ministres ieteikuma pārējie viedie ministri lēma, ka visiem paraolimpiešiem un olimpiešiem būs vienādi lielas prēmijas. Līdz ar to tad no valsts kases varētu pakampt uzreiz 100 000 lašus. Bet, ja izdotos vinnēt divus zeltus, nu kaut vai zeltu un sudrabu, būtu 200 000 vai vismaz 160 000. Vesels būdams, tādu piķi 10 gados nesasmelsi. Bet te vienā rāvienā! Rīgas un mazpilsētu ielas bija pilnas ar ratiņkrēslos braucošiem, un Latvija bija kļuvusi par trešo paraolimpisko lielvalsti aiz Ķīnas un Krievijas. Tagad mūs zināja ne tikai ASV un Kanādā, bet arī Nauru salās un pat Kiribati. Jā, jā arī Kiribati, kam gandrīz tāds pats karogs kā Latvijas PSR!

Pie viena LM nosūtīja Skujiņas vīzētu vēstuli ANO, UNESCO, OPEC un IOC, lai izbeidz diskriminēt cilvēkus ar īpašām vajadzībām un arī angļu valodā spēles no Paralympic pārdēvē par Paraolympic Megagames.

Nakts vēl nebija pagājusi, kad pie MK durvīm jau stāvēja rindā Pasaules geju spēļu čempioni, Bērnu Eirovīzijas laureāti, Starptautisko koru karu uzvarētāji, Vispasaules malkas skaldīšanas olimpiādes medaļnieki un visi skandēja: "Viens likums, viena taisnība visiem!" Vēlēšanas tuvojās un Labklājības ministre teica: "Pareiza prasība. Atbalstīsim! Ne jau no sava maka maksājam."

Uzreiz zeltaina rudens saule dāsni apspīdēja Latviju no Rucavas līdz Vientuļiem, no Ainažiem līdz Silenei. Tik spoža, ka pēdējo kviešu graudu uz lauka varēja saskatīt. Jāceļ augā, jo tiem šogad Čikāgas biržā augsta cena. Būs nauda katrā makā!

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!