Vasaras nobeigšanos pa savam centās paātrināt arī deputāti, sanākot uz Saeimas ārkārtas sēdi. Tomēr vairāk par budžeta grozījumiem 1. lasījumā sabalsot nespēja. Trūka kvoruma, jo daudzi vēl turpināja meklēt sauli. Tāpēc arī pozīcijai izdevās pavisam vienkārši iedzīt Ķīli valdības, Vilka un Viņķeles, kas gan vairs nebija Dombrovskis, starpā. Nauda seko "Vienotībai", ne bērnam. Mācīties vajag, nevis visu laiku mēģināt ko reformēt no tribīnes skanēja deputātu, kas vēl kājas mērcēja Rāznas ezerā un Cote d'Azur, videouzrunas.
Vagīnas sašķeļ valsti
Visa valsts šajā lietainajā augustā bija sadalījusies trijās nometnēs – vieni rīkoja demonstrācijas "Pussy Riot" atbalstam. Vāca parakstus, dziedāja koncertus, zāģēja krustus un demolēja baznīcas. Sava artava tika arī Aglonai. Līdz beidzot Ārlietu Rinkevičs sūtīja notu Krievijai, draudot ar masveida mobilizāciju Dagdā, Zilupē un Biķernieku pagastā. Otra grupa, kuras priekšgalā bija visa SC un "Jaunās paaudzes" vadība, atbalstīja Putinu un prasīja trakajām meičām vēl bargāku sodu – mūža ieslodzījumu, mantas konfiskāciju, visu iepriekšējo viņu ierakstu sadedzināšanu. Galu galā visas darbības tikušas veiktas grupā, un tas ir vainu pastiprinošs apstāklis. Vēl tālāk gāja eksministre Rozentāle, kas piedāvāja izsmalcinātu eksekūciju – lēnā garā ar pinceti pa vienai spalviņai izplēst anarhistēm visu kaunuma apmatojumu. Ja līdz viņām no Rīgas tālu, tad to tikpat labi varēja izdarīt ar "Pussy" atbalstītājām Daugavas krastos, ar Rinkeviču vai Hermani. "Tad jau var teikt, ka mans sekretariāts nepārtraukti dumpojas," dziļdomīgi vēl nomurmināja Sekretariāta virspārraugs Nils. Tikmēr trešais spārns nelikās traucēts vai traumēts no meiteņu izdarībām, toties centās tikt skaidrībā, ko īsti nozīmē grupas nosaukums. "Riot" skaidrs – dumpis vai sacelšanās, tās jau ir nianses. Bet "pussy"? Variācijas visdažādākās – no incīša un vagīnas līdz kaut kam strutojošam. Varbūt pat venēriskam. Pārējais jau likās pavisam nesvarīgs un labāk tālāk no grēka!
Gada notikums SC un Ushak-off dzīvē vēl nebija sācies, kad viņiem jau nācās ar uzrotītām piedurknēm izmēzt Augeja un Kleistu staļļus. Noārdīt "Vienotības" telti, aizsūtīt Pulku tālāk no brīvostas spēlēt futbolu, bet Skuju deleģēt pie Dalailamas. Tad vēl aizkrāsot RP krustus, slēgt visus Parādnieka bērnudārzus. Vienīgā partija, ar kuru tika pieļauta kaut kāda sadarbība svētku ietvaros, bija Muļķu partija. Kāpēc tieši tā, atbilde joprojām tiek meklēta. Pareizas atbildes autoru Domē pie austrumu ieejas gaidot 20% balva. Citus 20% procentus aizveda troļļi. Ne jau tie, ko savulaik buldozerā atveda Ļeščinskis, bet tie, kas Rīgu dimdināja. Skujas ideja par Madonnas vai vismaz U2 vai UB40 koncertu tika nozāģēta Gaterī pašā saknē. "Uz tādiem koncertiem šurp sabraukušie lietuvieši vai igauņi, pat Maskavas intelektuāļi par mums tak nebalsos tik un tā. Kāda jēga," gandrīz ar Ļeva & Alekseja Tolstoju sentenci visu paskaidroja Maksims Tolstojs, kam šoreiz SC boss pat ļāva uzrakstīt ēdienkarti krodziņā "Slāvu mēriņš".
Savu atrakciju no BB Brokastīm uz Rīgas ielām bija iznesis arī Radio SWH. "Davaj maināmies" kļuva par mīšanos pie Pulvertorņa. Laipni tika lūgti arī domnieki. Kā jau visos citos pasākumos, arī šajā opozīcija netika laista klāt. Savukārt pozicionāri Kameņeckis, Ivanovs un Petrovs, līdz galam neizprotot latviešu valodas nianses, kaut ko sajauca un mīšanos sajauca ar mīšanos. Tāpēc arī nedēļu cītīgi trenējās, kā dabūt pēc iespējas jaudīgāku strūklu. To vislabāk sekmēja "Aldara" dzira, kas krāsas un arī garšas ziņā tikpat kā neatšķīrās no strūklā laižamā šķidruma. Jauca arī tālāk un aizgāja pie Brīvības pieminekļa, kur izmeta cimdu pieciem angļu tūristiem. Tomēr olimpiādes nomocītie briti nebija konkurenti vīriem, kas nedēļu bija rūdījušies Rīgas satiksmes sponsorētā treniņnometnē.
Varavīksne Jūrmalā
Tikmēr Cēsis nelielā šokā iedzina ne viens ceļa vidū augošs elektrības stabs, bet viens moskvičs ar uzrakstu kirilicā "Milicija". Pieci miliču formās tērpti braukāja pa pilsētu un lepni dziedāja "Alu dzēra tikai pieci, sestais drāza bufetnieci!". Un vēl vairāk par lietu draudēja pat izjaukt Cēsu Mākslas festivāla noslēgumu. Tomēr beigas bija labākas nekā varēja gaidīt pat Kultūras Gremde.
Jo tieši Cēsīs tika piefiksēts nebijis gadījums – valsts prezidents, premjerministrs, visu spēka struktūru ministri, Kultūras ministre, visu sieviešu žurnālu redaktores vienā balsī iesniedza lūgumu visu Latvijā pieejamo ordeņu kapituliem un padomēm ar lūgumu piešķirt dažāda svara, izmēra un vērtības ordeņus Jurim Žagaram. Šo Žagaru nevajag jaukt ar Žagaru, kas šaudījās pie Jēkabpils. Šis dažreiz šaudās tikai krievu bojevikos. Taču ordeņi ne par to, bet par iespēju visiem tajā sestdienas vakarā aizmukt no Ushak-off piesārņotās Rīgas un patverties Cēsu mākslas festivālā. Tur, kā sarunājušiem, bārdu vienlaicīgi a'la Sevilla skuva gan Bērziņam, gan Dombrovskim. Arī viņi bija pamukuši no Ushak-off. Gandrīz tikpat liela vienprātība pēc dažām dienām valdīja Zigi Liepiņa koncertā. Atkal krēslos bija visa varas spice. Tikai šoreiz galdā lika nevis ordeņu sarakstu, bet premjers, tērpies Rūķīša biksēs ar zemajām staklēm, uz skatuves nodragāja Kangara āriju, pagrūda nost Brīzi un pasniedza Zigim MK Atzinības rakstu un II pakāpes GDA nozīmīti. Tas esot gandrīz tas pats, kas personālā pensija Brežņeva laikos. Neko vairāk ne viņš, ne Vilks, ne Viņķele, kuras pārraudzībā drīz arī šis Liepiņš nonākšot, atļauties nevarot. Prezidentbērziņš ieteica uzrakstīt operu "Iļja Muromec", tad varbūt pensiju piešķirtu Putins.
To visu redzot un dzirdot, Zigis, Mirdza un ZIG, kas tad vēl nebija dzimušas, no prieka apraudājās, un raudāja arī visa Dzintaru koncertzāle. Un pietika Liepiņam ieminēties, ka visu šo platību, lai attīrītu no "Jaunā viļņa" smakas un Zad-Ornova gara, derētu izkvēpināt ar kadiķiem, kad no visiem Latvijas stūriem uz Jūrmalu plūda baļķvedēji ar kadiķiem. Pieteicās arī netālu dzīvojošais Šlesers, piedāvājot priedes, un tās pašas jau bija bez skujām. Zigim sliktu zāģmateriālu nevajadzēja. To 23. augusta vakarā varēja sūtīt uz Lielo estrādi, kur Lēdi Gaga vienoja kopā "frīkus un urļikus".
Bet koncerta kulminācija bija dziesma par zilajiem buļļiem, kas skatās viens uz otru. Skatuve par godu vienā smokingā tērptajam Milleram izgaismojās visās varavīksnes krāsās. To ieraugot, savu pateicības rakstu jubilāram jau grasījās sūtīt arī Cihanoviča. Taču aptrūkās tinte un zilie nemaz nebija tik zili. Tad viņai palīgā devās arī Millers, kas varēja paciest visu, taču Freža nežēlīgo Ziemassvētku visnežēlīgākais meldiņš "Iespraud svecīti..." jau pārkāpa visas robežas. Sen ar viņu nekas tik skaists nav noticis. Tomēr, ja viss šis pūlis sadomātu to darīt, pat viņš vairs neizturētu.
Vairāksolīšanas trakumu neizturēja arī "Dinamo" Savickis un par apaļu summu nosolīja pēdējā "Lācplēša" pēdējo disku. Jurim ļoti patika Kangara ārija. Un arī Ārija. Toties tas viss nepatika Ivanānam, kam tagad mēnesi būs jāiztiek bez algas. "Visam un visiem nepietiek", – tā "Dinamo" boss.
Tikmēr Izglītības ministrija lauzīja galvu, kuru grāmatu šogad skolās noteikt par obligāto. Ķīmiju un fiziku negribēja skolēni, pret latviešu un krievu valodu iebilda viņu vecāki. "Pastariņa dienasgrāmatu" Kilbloha Knobloha līdz 1. septembrim nevarēja paspēt nodrukāt. Bet tik daudz planšetdatorus uzreiz pat Geitss nespēja piegādāt. Skolas bija frustrācijā – tā pārkrāsoja sienas un solus, un nu viss pa tukšo! Tad valdības uzmestais Ķīlis uzmeta visu izglītības sistēmu un aizbrauca papildināties uz Oksfordu, kur vēl ne reizi nebija bijis. "Labi, ka tā viss beidzās," komentējot olimpisko spēļu noslēgumu, pabeidza Rīmenis.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
