Jūsmis Skaidris Gaujmalietis: Sprūdžs un Gapoņenko atrod saknes  (27)

Katram savs Ivanovs

Ko nu par Zviedriju. Mums savu problēmu gana.

Pēc referenduma sākās divas jaunas kampaņas. Vienā daudzi mēģināja pierādīt, ka gandrīz visi latvieši cēlušies no krieviem. Žurnāls "Ģerevņa za zaborom" bija izpētījis, ka Pilsbērziņam senčos ir Ivanovi. Vēl treknāki ieraksti bija Sprūdžam - vesela "svētā trīsvienība", jo ciltskokā atradās Ivanovi, Petrovi un Sidorovi. Viņķelei - Samodurovi, Vilkam - Kabanovi (traks var palikt!), Rinkēvičam - Kruglovi, Jaunzemei-Grendei - Gizatuļabdulfaridovi. Žanete gan asi iebilda, jo varot apzvērēt pie katras lāpstas javas bibliotēkas fundamentā, ka viņai rados neesot ne krievu, ne tatāru, ne mongoļu, ne feņikiešu. Esot tīrāka latviete par Čepāņa bāreņa asaru...

Otra akcija izpletās par to, ka visiem krievvalodīgajiem senči jau no seniem laikiem minuši latvju zemi. Eiropas pētījumu institūts aizrakās līdz pat Glika Bībelei un izraka Gapoņenko saknes. Tās esot no Tirzas. Taču paša nepilnīgās latviešu valodas ortogrāfijas zināšanas radīja kļūdu, un nepilsoņa pasē tika ierakstīts, ka no Dirsas. Gapoņenko uhogorlonoss uzreiz zaudēja darbu. Bet Lindermana dzimta nākot no Kokneses, vecmāmiņas vārds bijis Laimdota, bet viņas brālim - Vairaidots. Uzvārds - Skuja. To pēc padomju okupācijas nācies nomainīt, jo krievu karavīriem tāpat jau viss esot skaidrs kas un no kurienes nācis...

Ar to jau viss vēl nebeidzās. Pie pils garā rindā stājās dažādu tautību, ādas krāsu un reliģiju bērni un katram kaut ko vajadzēja. Tatāri, azeri, uzbeki un viņu mulla gribēja, ka, ja reiz ramadans viņiem, lai ir arī citiem. Ņenci gribēja, lai trīs reizes gadā pilnmēnesī viņiem atļauj pie Brīvības pieminekļa uzsliet jurtu un tad visi iešot tundrā notupties. Ar košeru nāca ortodoksālie jūdi un teica, ka viņi grib ieviest vismaz vienu savu tradīciju un tā būtu apgraizīšana. Sākumā par to prezidents i dzirdēt negribēja. Taču viņu nomierināja, sak, vecākus par 60 mēs neapgraizīsim un īsākus par 6,23 collām arī ne.

Pareizticīgo pops pagaidām stāvēja kluss un kasīja bārdu. Bija grūti iesākt. Viscītīgāk krustus pie viņa meta tie, kas pirms 20 gadiem staigāja treniņbiksēs un sēja pie kokiem. Tad vēl tie, kas maizi pelnīja dažādās cekās, čekās un ateistiskās šūniņās. Taču Pilsbērziņš uzmundrināja; "Davaj, vikladivaj! Buģem žiķ družno!" Kas cits tobrīd atlika prezidentam? Normālu padomnieku nebija. Nē, Egle bija visādi laba, taču pēdējās nedēļās bija sākusi iet uz dažādām jocīgām vingrošanām un cerēja pastiept garākas rokas. Tad tās bildes būšot daudz labākas!

Augšāmcelšanās

Masļeņica tikai nupat bija ievadījusi gavēni. Līdz Lieldienām vēl tālu. Tomēr, jo tuvāk nāca sulu urbšanas laiks, jo vairāk sāka šķist, ka politisko līķu burciņai nokritis vāciņš, un no tās sākuši līst visādi tarakāni. Te Dakteris Slakteris sāk izpausties nothing special veidā, te Mistera 20% dubultnieks Krastiņš gudri spriedelē par tautsaimniecību. Tad arī tauta sāka spriedelēt, vai tas uz mēri, uz karu, uz pilnmēnesi, uz čoku, uz naudas izsīkumu maciņā, vai tikai uz kārtējo vēlēšanu tuvumu. Līdz ar to bija par ko izpaustiem arī Rodinam, Petropavlovskai, Ozoliņam, jo pēc referenduma uz brīdi bija iestājies verbālais tukšums.

Kā jau Dainās bija ierakstīts un kā pēc tam Finks to nostiprināja, katru mēnesi notiks divas "Ventbunkers" sanāksmes. Abas Puzes mežā, tikai viena mikroautobusā "Latvija", bet otra 1937.gada līnijdroškā, kurā diemžēl vairāk par četriem sasēsties nevarēja. Pēc Uzņēmuma reģistra noteikumiem kājās stāvēt nedrīkstēja, tāpēc savāca tikai 52,7% no akcijām. Kvalificēts vairākums nesanāca, tāpēc runāja tikai par ēdienkarti un cepa desiņas, ko pēc tam izbaroja Lielās Hūtes suņiem.

Ko nespēja Barozu, Junkers, Merkele, Sarkozī un Piebalgs, to vienā rāvienā izdarīja Indriksons. Kuldīgas "Vulkānā" nodrukājis amerikāņu obligācijas, viņš tās laida apgrozībā. Līdz ar to no Abdulmuslima Al Hamada bin Džihada varēja atgūt "Skonto", no armēņu radio - viesnīcu "Rīga", bet pats galvenais - nopirka divas grieķu salas. Līdz ar to Grieķija tika glābta no defolta, bet skaistā Natasha varēja uztaisīt vēl lielāku dekoltu. Tās salas viņam, protams, 100 gadus nebija vajadzīgas. Sākumā tās mēģināja iesmērēt Lipmanam, kas tur varētu rīkot pasaules čempionātu hokejā, taču, kamēr šis knauzerīgi tielējās, ar janičāriem pie kājām atnāca pieci turki un samaksāja pat vairāk nekā grieķiem. Kad Indriksons neizpratnē vaicāja, kāpēc šie pa tiešo nemaksā grieķiem, janičārus zibinot, viņi tikai nosmējās: "Gunča, vai Tu domā, ka mūsu interesēs ir glābt Grieķiju? Uzreiz var redzēt, ka skolā politinformācijas esi bastojis!"

Sūdzēšanās mānija

8.martā Latvijā ieradīšoties milzīga ASV advokātu, prokuroru, tiesas piesēdētāju delegācija. Tik liela, ka šie izpirkuši visas šajā datumā Rīgā ielidojošo lidmašīnu biļetes. Tik masveidīgi, ka Šlosers Ļeščinskis, kas uz Parīzi bija aizbraucis, lai iegūtu goda doktora grādu Sorbonā, nav dabūjis vietu, lai tiktu uz Rīgu pēc 2.klases liecības. Tas amerikāņu pūlis uz Rīgu vis nebrauks, lai sveiktu varavīksnes Lindu Freimani Sieviešu dienā. Brauks pieredzes apmaiņā, kā no viena sūda var izcept tik daudz maizes - tobiš par Eirovīziju ierosināt septiņus tiesas procesus! "Bad Boys Mad Max" iesūdzēja "Dziesmu par dzīvi", jo uz to nepaaicināja Vaišļu, Zagorskis - Milleru, kas solījis, bet tā arī nav pievērsies viņas meitai, bet tikai autobusa šoferim. Millers - Kotu, kura Valters nemaz neievēroja, cik seksīgi Samanta ņēma rokā mikrofonu, Pētersons - Zagorsku, aiz kuras tik slapja grīda palikusi, Anna Marija Veronika Līga Ilze Dace - Ventspils ugunsdzēsējus, kas viņu sajaukusi ar Elizabeti, pūtēju orķestris "Rīga" - Dukuri, kura lietojusi neīstos instrumentus - skeletona vietā trombonu, bet "Instrumenti", ka vispār lietojusi instrumentus. Beigās Millera piemēram sekoja arī visa latviešu tauta, kas iesniedza kolektīvo prasību pret LTV, kas jau kuro gadu tiražē tik gaumi degradējošu pasākumu.

Ko pateica Sprukts?

Rakstnieki vēl turpināja strīdu, cik un cik bieži un kādās banknotēs viņiem pienāktos, kad Margaritas Perveņeckas īsais stāsts "Pišu latviski" zibenīgi kļuva pat dižpārdokli. Turklāt abās sašķeltās sabiedrības dimensijās, jo katra tajā, jau sākot no virsraksta, varēja atrast savu paradigmu. Vai atrada un ko atrada - tas jau cits jautājums, un tas parasti rakstniekus neinteresē. Viņus process saista labākajā gadījumā līdz papīram cietos vākos, bet sliktākajā, kad pēdējam teikumam pielikts punkts. Par otru darbu "Lasu po russki" nevienam nevienas intereses nebija. Jā, rakstnieka mūžs ir kā brīnišķa dziesma - noteica Fredis un izrubīja Ufo... dziesmu par diviem Ilmāriem.

Visu Latviju, ne tikai "Dinamo" fanus, šokēja ziņa, ka Ozoliņš aizvests uz profilaktoriju. Un nevis viens, un ne kopā ar Annu, bet kopā ar Vargu. Nu, bet skaidrs - Anna pat krūšturi vairs pati negrib atpogāt, toties Vargs arī bez prasīšanas polšu atpogās. Pirms pleiofa vajag jaunas emocijas, bet Peka, kā jau soms,  tikai par darbu un Manerheima līniju vien runā.

Kamēr Ozo pa profilaktoriju, tikmēr Spruktu Jānis referenduma iespaidā bija apņēmies lēnīgajam Saimonam iemācīt dažus krievu vārdus. Kādus, to īsti nenofiksēja neviens, taču izskatījās, ka tieši tos Kriss jau zināja. Un tā uzvilkās, ka visiem četriem soģiem, kas centās turēt viņa rokas un kājas, salika fingāļus, bet vienam arī iztaisnoja ribas. Spruktam gan ne silts, ne auksts, jo viņa labā taisnā roka ir 48 collas garāka kā Saimonam, tāpēc šis arī skraidīja, kā traks bullis pie ķēdes. Toties tautai nu bija, ko minēt - ko īsti garais Jānis pateica Saimonam. Vismazākā likme 1:1,000012 bija uz frāzi: "Man ir bijušas dzimumattiecības ar visu Tavu dzimtu un tūdaļ būs arī ar Tevi." Likmes pieņem joprojām.