Visi laimīgi un paliek vietās
Cik maz reizēm cilvēkam vajag. Mazs mirklis var visu pagriezt ar kājām gaisā. Tā piemēram, Latvijas tautu no masveida pašiznīcināšanās no kauna un sporta vadību no emigrācijas uz kādu ļoti neaizsniedzamu zemeslodes punktu, jo olimpiskajās spēlēs mums joprojām trūka medaļu skaņas, paglāba Aleksandra Samoilova bijušā partnera un Mārtiņa Pļaviņa māsas vīra bronzas medaļa bīčvolejbolā un Inetas Radevičas bildinātāja Māra Štromberga zelts Londonā. Līdz ar to atkal varēja tostu "Par lielu Latviju!", jo mums bija tikpat zelta, cik Kanādai Zviedrijai vai Meksikai un pat vairāk kā Somijai, Bulgārijai vai Beļģijai. Un, ja vēl pieskaita mūsu senču pēcteča Krišjāņa Vilkata-Valkota no Tobago zeltu šķēpa mešanā! Un, ja vēl pārmērīs daiļās Inetas lēcienus, jo ir bažas, kas tas collu un mārciņu mērs nav bijis precīzi saskaņots ar metrisko sistēmu tieši uz to brīdi, kad viņa lēca. Tad vēl daži trīsdurvju skapjiem ar antresolēm līdzīgi tipi esot stāvējuši celiņa galā, lai mazinātu viņai pavēju. Ja tas viss nāks gaismā, tad medaļu būs vēl vairāk. Par šķēpa metējiem un viņu cīņu ar sevi būtu īpašs stāsts, tāpēc jāpagaida, kamēr Eiduka kājām atnāks no Londonas. Pensionārei jau tas solis nav tik raits. Bet gan jau līdz Rio tiksim skaidrā.
Tauta jutās tik laimīga, ka bija gatava atdot pēdējos kreklus, lai pateiktos saviem varoņiem. Valdības Štrombergam ieteiktie 100 000 lati bija daudz par maz. Vajadzēja vismaz miljonu, 50 pūrvietas Latgalē, Dikļu pili Vidzemē, Zvirgzdu ezeru Kurzemē. Rīga gan neko negribēja dot. Štrombergs un Šmēdiņš nav viņējie. Bet Pļaviņš pats precējies ar kuldīdznieci, savu māsu atdevis kuldīdzniekam, tad lai arī prasot Zalānam naudu vai Eglītim gultasvietu. Un vēl vienu miljonu Ozo Golf Štrombergam ļāva dabūt ar sitienu hole in one 421,3 m attālumā no Mangaļu dzelzceļa stacijas. Māris šobrīd trenējas.
Visi ceļi ved uz Latgolu
Par pasaules nabu šajās dienās kļuva Latgale. Visi katoļi pa dažādiem ceļiem plūda uz Aglonu, bet pirms tam vēl daudzi paspēja pabūt Riezekņie. Uz pasaules latgaliešu saietu. Bija daudzi. Arī Boņuks un šmakovka. Vienīgi Mopasāns ar Miterānu tehnisku iemeslu dēļ ierasties nevarēja. Daži teica atbalstu arī kustībai par neatkarīgu latgaliešu valodu. Visu līmeņu deputātiem tika izdalīts pīcu lopu ļementars, lai visi apgūst un nevienam nav jautājumu, kad nākamreiz no Saeimas skanēs runa. Tur cita starpā bija arī ierakstīts. Tāvs nūkava vucynu, mōte sataisieja kvašaļini, dāli i mjaitys jieda ar ļižeikom i videlcom, a cyts i ar pierstim. Tod goldā lyka tarkavuotu buļvu bļīnus ir vēļ ar poričku i agrostu zapti. Vyss beja tik cīši gords, i baiguos baba rūkys snuotiņie nūslaucieja....
Byvsit vasali!
To izlasījušam pat Viļumam ne visu izdevās saprast, bet Blinkenai, Druvietei un Baltiņai kopā ņemtām nācās atzīt, ka tā tomēr ir valoda, ne dialekts. Ne latviešu valodā tādu burtu - y, ō, ne tādu vārdu kā porička, ļižeika, snuotiņa vai snōtiņa. Tikai pašiem latgaliešiem tagad nu jātiek skaidrībā, kuri ir tie vispareizākie - kalupieši vai rēzeknieši.... Ja kas - mītu pēc egļu ciršanas Rīgas mežos un kārtējās vētras ir gana. Pie reizes arī vilkus pabiedēs, kas kvašaļiņei domātās vuškys sparīgi ēd nost...
Vai nu šī vai citu iemeslu dēļ, bet Debesīsuzbraukšana Aglonā notika Viduslatvijas dialektā. Latgales patriotu sirdīs tas iededza niknu naida liesmu un jau brieda Krusta karš pret čivļiem. Karstgalvjus gan ātri izdevās nomierināt, jo izrādījās, ka vienlaicīgi notiek arī Ministru kabineta un Saeimas ārkārtas sēde, ko šoreiz vada nevis Dombrovskis un Āboltiņa, arī ne Viņķele vai Pabriks, bet Stankevičs.
Citādi nevarēja nopamatot ministru un deputātu masveidīgo reliģiozitāti un prombūtni no viņiem Rīgā piešķirtajiem kabinetiem. Lai izmuktu no ieraksta "Progul" vēl PSRS laikā izsniegtajā darba grāmatiņās, lūk, arī tika pieņemts visām pusēm izdevīgs lēmums - valdība bija kopā ar tautu, un tai par to nekas nebija.
Svētki nāk ar velorikšu!
Uz Aglonu aizbraukušajiem Rīgas domniekiem gan nācās rakstīt paskaidrojumu Ushak-off, jo tuvojās Rīgas svētki un "Mumij Troll" koncerts. Kā var tādā brīdī atstāt posteni! Un ar patosu sāka citēt uz nodzeltējušām lapām saglabājušos Bušmaņa ateistisko lekciju pierakstus. "Dieva nav. Arī stāsti par Jaunavu Mariju ir mīts. Labāk mēģiniet saskaitīt, cik dzimumlocekļu ir uz Ģertrūdes baznīcas mūriem! Tā no jauna aspekta iepazīsiet mīļo Rīgu."
Tagad jaunā krāsā Rīgu iepazīs arī tie, kas gribēs no punkta A līdz punktam B tikt ar velorikšām. Deputāts Baraņniks bija izbraukājis visas valstis, kur ir šis transporta līdzeklis un radījis noteikumus: visiem pasažieriem ir jāpiesprādzējas, kājas jāieliek speciālos klučos un jāsaslēdz, rokām jābūt plati ieplēstām un ar dzelžiem pieslēgtām pie stieņiem. Katram pasažierim jābūt suspensoram, lai svarīgas ķermeņa daļas nesavainotu pa priekšu braucošās rikšas pasažiera izspļauts persika (firziķa?) kauliņš. Bet brīvi pārvietoties tām tika ļauts par Rumbulu, Šampēteri, Uzvaras parku un gar Mārupītes krastu līdz Bīriņiem. Pilsētas centru turpinās kontrolēt melni taksometri, kas ārzemnieku par 100 eiro spēj aizvest "aizej tur, nezin kur". Tikmēr velorikšotāji tvēra pēc Zooloģijas enciklopēdijas sāka meklēt labāko apzīmējumu tiem domniekiem, kas balsoja par šo augšminēto priekšlikumu. "Barans" pats par sevi skaidrs, jo tepat blakus, "ēzelis" tāds nodrāzts apzīmējums... Process ir procesā. Sekojiet reklāmai uz rikšām!
Neparasts miers bija iestājies uz Vanšu tilta. Kad lēma apsargu skaitu vēlreiz samazināt, U2,G4S, UB40 sāka perināt plānu, kā "jumtā uzdzīt" kādu savējo. Tā arī bez darba ne tikai viņi, bet pat viss olimpisko spēļu security dienests var palikt. Ushak-off tikai māja ar galvu, jo atkal bija kaut kur pazudusi viņa Kononova. Bez viņas viņš pat Baraņņikam vairs neko nespēja pateikt. Kur nu vēl vēlētājiem, kas principā jau ir tādi kā dembeļa kerzenieki.
Rīgas domē pašu svētku priekšvakarā pie Amerika ieradās japāņu biznesmenis Akamutahujevata un piedāvāja 25%, lai smilšu kaudzes vietā būvētu Sony Fukushima II. Nu pat 28% un Misteram acis vien iespīdējās... Uzreiz tiktu atrisinātas vairākas problēmas - smilšu kaudzes neskaidrais jautājums, pilsētai būt enerģijas papilnam un varētu to pat pārdot Latvijas valstij, nevajadzētu iesaistīties arī Visvaginas projektā. Bet galvenais - viņam būtu nebijuši procenti.
Raimonda Paula kārtējais fuktuks, ka viņš parādā Krājbankai 100 latus, nevis Krājbanka viņam 700 000, bija īss. Pa ES kabinetiem un gaiteņiem jau ceļoja saskaņojuma līgumi un tiem pievienotie protokoli par masveida cietumu būvi Latvijā. Steidzamā kārtā tika meklētāji uzņēmēji, apakšuzņēmēji un apakšapakšuzņēmēji, jo pašu celtnieku rokas bija pa īsām. Paula precedents izrādījās pietiekams, lai gandrīz visu Latviju satupinātu cietumos, jo ikvienam savulaik bijuši noguldījumi Bankā Baltija, Depozītu bankā, Tautas bankā. Tāpēc pret visiem būs ierosinātas lietas un visdrīzāk gandrīz visi tiks satupināti čokā. Jo lielāks noguldījums, kas nozīmē, ka bijusi lielāka alkatība tikt pie lielākiem procentiem, jo kamerā nāksies pavadīt kopā ar lielākiem recidīvistiem. Uz brīvām kājām paliks tikai Kargins, Krasovickis, Lavents, Kuļiks. Pēc nāves arī Krēmers, Gailis, ne jau Māris, bet Raitis. Vēl arī Ārgalis, ne jau Andris, bet Māris! Savukārt, "Latgalītes" Krisbergam tiks izsniegta Ls 1,21 milj. liela kompensācija, jo viņš izrādījās pavisam nepamatoti tiesāts un pat atsēdēja sroku.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
