Katrs krievs ir draugs!
Talkas jau bija beigušās, Gapoņenko un Lindermans, Osipovam, Kravcovam, Girsam cītīgi piepalīdzot, sāka mēslot pa jaunam lāgam, bet Ushak-off ar savu uzticamo satelītu joprojām laida dīķos zivis, mainīja tramvaju sliedes un maršrutus, stādīja kokus. Tas nekas, ka visi reģistri un pat "OVIR" ne par ko negribēja reģistrēt "Par labu Latviju" mutāciju "Gods kalpot 20%", jo zelta kārts tik un tā bija īstajā Amerikā. Jā, savulaik tā bija pie Bubkas, viņš uz mirkli iedeva paturēt Obižajevam, bet atkal ātri paņēma atpakaļ un nodeva pareizajās rokās. Isinbajevai ir cita kārts.
Un, ejot pa Rātslaukumu, lepni paceltu galvu Misters 20% skaitīja pantu:
"Kādu koku stādīsim?
Kāds te labāk augs?
Visus kokus stādīsim,
Katrs krievs mums draugs!"
Tikai tūristu gan bija kļuvis mazāk nevis vairāk, ko biji solījuši "live Riga" un citi, tāpēc Vecrīgas krogiem nekas cits neatlika, ka benzīna inflācijas iespaidā uzviļņot cenas līdz "Jaunā viļņa" līmenim. Lai var noslaukt vismaz tos dažus, kas vēl atbrauc. Bet vecie Viļņi, tjipa Baltiņš dzīvoja mierīgas vecumdienas.
Tikmēr Urlanovičs nebeidza lamāt J.S.Gaujmalieti par nepārtrauktu viņa mocīšanu publiskajā telpā. Viņš tāds un šitāds un vēl šis Urlanovičs. Bet patiesībā tieši viņš esot daudz tuvāk Kārlim Ulmanim kā, teiksim, Parādnieks. Saliekat kopā kaut vai šo triju bildes un tad būs viss uzskatamāk par acīmredzamo. Labi, 9.maiju vēl nosvinēšot, bet pēc tam parādīšot, ka ir īstais nacionālists. Ja 15.maija saulainā rītā pa Jēkaba ielu redzat kādu Kārlim Ulmanim līdzīgu vīru, kas nav Jānis Skanis, tad tas būs Urbanovičs. Un viņam uz krūtīm liels uzraksts "Ich bin Wafen SS". Vēl lielāks kā toreiz bija plikajam Dzintaram. Jo tagad viņš ir lielāks nacionālists! Urlanovičs. Paraksts. Zīmogs!
Rindas pie Čana un Deniņa
Jelgavnieki jau nedēļu spiedās rindā, kuras gals bija vēl aiz Ozolniekiem. Stāvētāji tā nemaz īsti nezināja, kāpēc, pēc kā, cik gara rinda. Vieni bija dzirdējuši par Hercoga Jēkaba dārgumiem, kas izstādīti "Academia Petrina", ko neviens rafietis gan nezināja, kur tā atrodas. Citi, ka "mordobojkā" dziedās Kaupers un Ko. Vēl kādam licies, ka Rāviņš rādīšot Repšem, kā lidot ar jauno "Volvo". Bet īstenībā lidoja Džekijs Čans. Vēja tunelī, kas pēc Reiznieces Ozola stāstītā, it kā bija uzbūvēts, it kā nebija, it kā Šanhajā, it kā China town. Čans smaidīja, spieda roku, rakstīja autogrāfus un pat nemanīja, ka viņa lidmašīna bija gabalā. Labi, kā tā lidoja pāri Jelgavai un Čanu tunelis tā iepūta, ka tas pielipa pie "AirBaltic" un laimīgi nokļuva galā.
Šobrīd galvenais NAPa jautājums laikā līdz 2200.gadam, ko darīt ar zīmi "Made in Latvia". Katrs taču zina, ka Made vairs nav ir Latvia. Tā mānīt pasauli pat Buldozers neuzdrošinājās. Tāpēc, kamēr šis jautājums nav atrisināts, arī plāns ir tupikā.
Toties Purvāvedim Vājprātiņam atgadījums ar Madi izrādījās kā medusmaize. Visi pīār jau bija izmēģināti. Un pēkšņi tā kā medusmaize lācim. Ar piedāvājumiem gan pašam samisējās, jo gribējās tos dzīvi palikušos puikas sūtīt uz Baltkrieviju. Tomēr tikmēr vāca informāciju un pīāroja, ka Sprūdžs pieņēma lēmumu jaunekļus izkastrēt. Kad to noskaidroja arī Batjka, asi paziņoja, ka viņam valstī der tikai normāli vaislas eksemplāri. Šos varot nodot Rīgas mēram, kam kabinetā jau vairāki kastrāti staigājot. Un vēl Baraņniks.
Kamēr KNABā meklēja nopludinātāju, kamēr nezinīši un Deniņš ar Lipmanu rakstīja katrs savu NAPu, radio NABA jau kuro nedēļu cītīgi pārlasīja Dimanta, Dzintara, Sudraba un Izraēlas vēstnieces vēstules. Katrā bija kas savs un, ja visas centos izpildīt, tad pa kluso būtu jāaizbrauc pie Ahmadinedžada un jātiek klāt pie sarkanās pogas. Tāpēc šo vēstuļu lasīšana kļuva tikai par sava veida "rīta rosmi" pirms lielās runāšanas ēterā. Arī Apele šo metodi atzina par labu esam dikcijas un intonācijai slīpēšanai.
Ne čiekurs, bet bumbiers
Kamēr vieni rakstīja, bet citi lasīja vēstules, visi 17 Sabiedriskās domas pētniecības institūti netika skaidrībā, kas Latvijā ir tas galvenais čiekurs. Pēc Freža (Freda?) versijas, lācis, lai arī cik šobrīd mums mīļš, tas nebija. Prezidents Bērziņš, lai cik izplatīts Latvijā, toties viens pats turīgs pensionārs, arī ne. Premjers Dombrovskis, kuru pēdējo minušu laikā pēc parādīšanās publiskajā telpā un ziņām rakstiem, atsauksmēm vienos vārtos sasit Labklājības ministre, arī laikam ne. Un arī ne-Labklājības ministre, kas pati sev gatavo karātavas Doma laukumā, tomēr ne. Atbildi pavisam klusi pateica Izglītības Gruškevičs. Pirmkārt, nevis čiekurs, bet bumbiers mūsu valstī ir ietekmīguma simbols! Otrkārt, tikai galīgs nesapraša, nu tāds ne-deniņš var nezināt, ka tas ir ministrijas valsts sekretārs. Prezidentu zoodārzā var arī neievēlēt. Deputātu saniknots vēlētājs var arī izsvītrot. Cits deputāts nozīmēs Citklājības ministri un ne-Dombrovski. Toties valsts sekretāru ne cunami, ne Mades, ne korupcija neķer. Nu labi Bumbiers Gruškevičs, tāpat kā Krastiņa Zvidriņa bija vienā amatā, biezā slānī sviestu salaida ziepēs, bet aizrotēja nevis pie Puķītes, bet uz citu tikpat labi apmaksātu un svarīgu amatu un, lai laba sastrādāšanās, no padotajiem vēl dabūja puķītes. Kompetence jau nav svarīga. Svarīgi, ka neviena cita svarīgāka šajā paralēļu un meridiānu krustpunktā nav! Bumbiers! Paraksts, zīmogs. Bet par biedinājumu citiem Kultūras Gremde savai Zvidriņai izteica drāzienu. Ministres daudzpakāpju bezštata padomniece bija nedaudz sarūgtināta, ka šajā jautājumā padoms nav prasīts, jo šādu sodu labprāt saņemtu arī viņa.
AA 66... zelta pirksts
Lipmanam bija apnicis sekot kā Bārtulis šurputurpu uz Ameriku braukā un Federācijas piķi tērē. Kirovs domāja domāja un izdomāja. Lai būtu prom no hokeja, sarīkoja dēlam kāzas. Turklāt tādas pēc senās Latgales tradīcijām - riktīgu nedēļnieku. Kamēr ēda, dzēra, lāpījās un atkal ēda, dzēra, hokeja izlase jau bija gabalā. Kirovs pat nepaspēja indiāņu virsaitim virsuzdevumu paziņot. Par ko bārdainais Znaroks, apkrāvies ar KHL medaļām un Gagarina kausiem, saškrobījās, jo viņu gan esot ar tiem uzdevumiem dušījuši. Es gan godīgi teikšu - kāzās nebiju, bet devu priekšroku mierīgam izbraucienam ar ērenpreisu. Var teikt tā - iecerēts bija mierīgs, bija tā īsti nesanāca. Sākumā likās, ka jaunais vecais Bērziņš, atsakoties no vienām privilēģijām, būs izdomājis sev jaunu un uztaisījis baigo eskortu. Rīga bija nobloķēta, ka pusdienu nekur ne aiziet, ne aizbraukt nevarēja. Taču izrādījās, ka tas ir kaut kāds ekscibicionistu uz rūcošiem divriteņiem praids vai kaut kas tāds. Korķī pat prezidents ar svītu sēdēja. Lipmana kāzu viesi gan jau bija uz cita korķa.
Tomēr arī praidisti uz mirkli bija uz pakaļas. Tieši uz gājēju pārejas stāvēja mašīna ar kruto AA 66... numuru un šoferisvisiem rādīja vidējo zeltīto pirkstu un, ņirdzīgi rēcot, arī zelta zobus. Visiem bija skaidrs kā naftas un benzīna cenu korelācija, ka tik izaicinoši var izturēties vienīgi Valdības autobāzes mašīna. Lai likvidētu nesmukumu, Saeimas ārkārtas sēdē tika nolemts likvidēt Saeimas, Valdības un visas citas autobāzes. Taču nākamajā dienā noskaidrojās, ka tas bijis SIA "Vasja un Ko" apakšuzņēmuma "LVA Autobāze" vāģis un viņi paši jau sen drukājot gan numurus, gan tiesības un pa retam pat sev uzrakstot soda kvītis.
Bet tikmēr pasauli pārsteidza šausmīga vēsts. Austrieši esot sadūšojušies un izlēmuši mainīt savas pilsētas Fakingas nosaukumu. Referendumā, kurā gan piedalījušies tikai 17 tās iedzīvotāji vinnējis priekšlikums to tagad saukt par Peningu. Toties Krievijas futbola komanda "Fakel" gan palika pie sava. Vēsturi un tagadni nevar tik vienkārši izmainīt. Piedevām pret to iebilduši visi pretinieki, jo šiem vairs nebūšot kā drāzt. Kamēr ir "Fakel", kamēr tas pēdējā vietā, visi ir laimīgi. Arī latvieši pagaidām ir stingri kā Rudzutaka pārliecība - ne Muļķu ciemu, ne Diršus citā vārdā nav gatavi saukt. "A kuo - mes tagad Pautūs dzeivuosim?" pārprasīja Muļķu Boļuss. Un lai arī kā igauņi sāk smieties pirms Kokneses, arī Pērse še citādi netiks saukta! Terviseks!