Tas notika pirms kādiem desmit gadiem - tolaik, kad saule vēl spīdēja spožāk un zāle bija zaļāka, mēs bijām jauni un bezrūpīgi, un es vēl joprojām mācījos skolā, apmeklēju programmēšanas kursus un sāku nodarboties ar izpletņlēkšanas sportu.
Patiesībā tas ir skaļi teikts - Spilves lidlaukā ar izpletni es izlēcu tikai pāris reizes un man tik ļoti gribējās vēl, taču ziemā ar izpletņlēkšanu tur neviens nenodarbojās, bet par citām vietām es neko nezināju. Tas bija mans programmēšanas skolotājs, kurš toreiz uz Spilvi mani aizvilka.
Kad es atnācu uz kārtējo nodarbību kursos 1.aprīlī, skolotājs man, it kā garāmejot, saka: "Starp citu, vai tu zini, ka sestdien Spilve atklāj sezonu?". Neatceros, kāpēc, bet es kaut kā uzķēros. Man tik ļoti gribējās ticēt tam, ko es tik ilgi gaidīju!
Sestdiena, 3.aprīlis, sākās pavisam nelāgi. No agra rīta es pastaigājos ar mammu, kura pēc pastaigas man lika tīrīt dzīvokli un nevēlējās mani nekur laist, atsacījās arī dot naudu lēcienam (tā bija zīme, goda vārds!). Vispār, es gluži kā vergs tīrīju māju no septiņiem rītā līdz pusdienas laikam, es zināju, ka es jau kavēju, taču kaut kādā veidā man tomēr izdevās pierunāt mammu palaist un viņa pat iedeva arī kaut kādu naudu.
Skrēju uz transportu, nesos cauri visai Rīgai. Atskrienu uz lidlauku, bet te.... Mani sagaida piemāvušies piloti, kuri kaut ko svin. Skatās uz mani kā uz muļķi - "kāda atklāšana?!" Piedāvā man pasēdēt ar viņiem un pasvinēt. Es, protams, atsakos.
Eju mājās, joprojām vēl nesaprazdama, ka esmu izāzēta. Nu, mazums, var taču gadīties, ka kaut ko nepareizi esmu sapratusi vai sajaukusi laikus vai datumus. Zvanu pasniedzējam, bet viņš, protams, neceļ klausuli. Beigu beigās pēc kādām 20 minūtēm sazvanīju un viņš man klausulē brēc: "Hahaha, apsveicu ar pirmo aprīli!!".
-Idiot! Šodien ir trešais datums.
-Bet ceturtdien bija pirmais. Es taču pēc tam tev pilnīgi neko par izpletņiem vairs neesmu minējis, vai tad tu tiešām noticēji?? Hahahha!!!
Nekad mūžā man tā nav sāpējis. Raudāju visu ceļu, līdz nokļuvu mājās, nevarēju pat mājā ieiet, nespēju novaldīt asaras. Vēl joprojām, to visu atceroties, man acīs sariešas asaras. Izjokotājam jau nekas. Viņš taču tikai pajokojās un viņam noteikti bija jautri.
Interesanti, vai vēl ir kāds, kurš izjokots tikpat nežēlīgi? Vai varbūt jūs esat tā izrīkojušies? Dalieties ar saviem stāstiem. Pasmiesimies kopā!
Sūtiet arī savas reportāžas un saņemiet balvu - dāvanu karti 30 eiro vērtībā "Lage" restorānu - "Gan bei", "Thali" - apmeklējumam.
Foto un video gaidām epastā aculiecinieks@delfi.lv, vai arī izmantojiet nereģistrētajiem autoriem reportāžu iesniegšanai paredzēto formu!
