20.janvārī, ieejot slimnīcas rehabilitācijas nodaļā, pamanīju savdabīgu vingrošanas zāli. Ja pašreiz dzīvotu pagājušā gadsimta beigās, šī zāle uzmanību, šķiet, nepiesaistītu. Kāpēc? Lasiet tālāk!
Sākumā šķita, ka tas ir muzejs, bet vietējais personāls pastāstīja, ka tā nav, jo visas tur esošās pēctraumu rehabilitācijas ierīces tiek izmantotas arī mūsdienās. Lielākā daļa no tām ir aizpagājušā gadsimta beigās un pagājušā gadsimta sākumā "G.Zander" firmas ražojumi, kas atstāja neievērotas blakus stāvošās mūsdienīgākas ierīces.
Kā izrādās, internetā ir atrodamas grāmatas, kas saistītas ar šīs firmas un rehabilitācijas metodes izstrādātāja Gustava Zandera (dz.1835 - m.1920) darbu, piemēram, "Dr.G.Zander's medico-mechanische Gymnastik" un "Dr.G.Zander's medico-mechanical gymnastics; its method, importance, and application".
Arī slimnīcas pamati meklējami aizpagājušajā gadsimtā, jo tajā laikā - Sarkankalna psihiatriskā slimnīca uzskatāma par pirmo psihiatriskās dziedniecības iestādi Latvijā (toreiz Krievijas Vidzemes guberņā Rīgā). 24.12.1862. to atvēra Rīgas ārsts Georgs Brucers (tās oficiālais nosaukums bija ''Heilanstalt Rotenberg bei Riga") 1872.g. Dr.G.Brucers pārdeva savu slimnīcu Rīgas pilsētai par 54000 rubļiem. Sarkankalna psihiatriska slimnīca tika slēgta 1942. g. un tās vietā tika ierīkots kara hospitālis. (skat.www.tos.lv)
Apskatot iekārtas, nevilšus radās salīdzinājums ar vecajām "Singer" šujmašīnām.
Šo reportāžu ir iesūtījis reģistrēts 'DELFI Aculiecinieka' autors, kurš par katru publikāciju saņem noteiktu skaitu DELFI dālderus. Sūtiet foto, video reportāžas 'DELFI Aculieciniekam' - aculiecinieks@delfi.lv vai reģistrējieties un kļūstiet par DELFI Aculiecinieka autoru.