Sergejs (vārds mainīts) novembrī saņēma 58 soda kvītis par kopumā 2900 eiro. "Šī summa ir pilnībā neatbilstoša pārkāpumam. Mums pat par sēšanos pie stūres dzērumā neuzliek tik bargu sodu," sašutumu neslēpj lasītājs.
Automašīnai pie stūres esot bijis Sergeja radinieks, kurš par maksas iebraukšanu gan zinājis, taču cerējis izsprukt sveikā. Par kamerām nav bijis informēts. "Muļķīgi gribēja ietaupīt. Ar domu – ja reiz nav noķerts, tad viss ir labi," atzīstas Sergejs.
Sods Sergejam bija jāsamaksā 30 dienu laikā - decembrī. "Pretējā gadījumā piemērotu maksu par nokavētām dienām, tad būtu jāsaskaras ar tiesu izpildītājiem," teic lasītājs. Visvairāk viņu mulsina, ka visas soda kvītis atnāca uzreiz vienā pakā. Sergejs gan zina likumu par likumsargu tiesībām pārkāpuma protokolu noformēt sešu mēnešu laikā pēc pārkāpuma fiksēšanas. Tomēr Sergejam radušās aizdomas, vai policijai to nedara ļaunprātīgi.
"Soda naudu es samaksāju, jo, kad konsultējos ar juristu, viņš nespēja atrast pamatojumu jelkādam protestam. Teica, ka lētāk ir samaksāt un aizmirst. Aizmirst grūti. Ja policija protokolu būtu uzreiz izrakstījusi, es pārstātu pārkāpt," situāciju vērtē lasītājs.
Jūrmalas domē atzīst, ka nebija gaidījuši tik lielu pārkāpēju skaitu. "Maksas iebraukšana Jūrmalā ir spēkā no 1996. gada, jau 20 gadus. Pirmo gadu darbojas elektroniskā caurlaižu sistēma, un pašvaldība negaidīja, ka būs tik daudz pārkāpēju," teic Jūrmalas domes Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Zane Leite.
Ierasties uz pārkāpuma protokola noformēšanu policija šoferus aicinājusi jau kopš 2. aprīļa, stāstīja Jūrmalas domē. "Pilsētā ik dienu iebrauca tūkstošiem automašīnu. Katru kameru fiksēto pārkāpumu policisti pārbaudīja, salīdzināja valsts numurzīmes. Protokola noformēšana ir visai darbietilpīgs process," ikdienas darbu raksturoja Leite. Katram pārkāpējam likumsargi izsūtīja aicinājumu ierasties iecirknī un sniegt notikušā skaidrojumu. Tikai gadījumos, kad pārkāpējs neieradās vai nebija pamatojuma atlikt lietas izskatīšanas dienu, protokolu noformēja bez viņa klātbūtnes, kā arī protokolu izsūtīja uz deklarēto dzīvesvietas adresi.
Leite atgādināja, ka saskaņā ar likumu administratīvā pārkāpuma lietu policija drīkst ierosināt sešu mēnešu laikā no pārkāpuma fiksēšanas dienas. Lieta jāizbeidz deviņu mēnešu laikā.
Laikā no 1. aprīļa līdz 30. novembrim noformēti vairāk nekā 8000 administratīvā pārkāpuma protokoli, turklāt to noformēšana turpinās, pastāstīja domes pārstāve. Kopējo sodu apmēru dome neatklāja, jo atsevišķos gadījumos pārkāpējiem soda apmērs tiek daļēji samazināts, kā to paredz Administratīvā pārkāpuma kodeksa 276. pants.
Visvairāk pārkāpēju fiksēts aprīlī. Lielākajiem pārkāpējiem izrakstīti no 92 līdz 98 protokoliem. Katrs protokols paredz 50 eiro naudas sodu. Visvairāk pārkāpuma protokolu izrakstīts kādam takstistam, kurš par iebraukšanu Jūrmalā nav samaksājis 200 reižu. Viņam soda apmērs sasniedz 10 000 eiro.
Kā pauda Leite, tad sodu var samaksāt pusgada laikā pa daļām. "Ja ir kādi objektīvi iemesli, kuru dēļ tūlītēja soda samaksa nav iespējama, personai, kura saukta pie administratīvās atbildības, ir tiesības vērsties ar iesniegumu Jūrmalas pašvaldības policijā. Iesniegumā jānorāda iemesli, kādēļ tūlītēja soda apmaksa nav iespējama. Izvērtējot konkrētās lietas apstākļus, Jūrmalas pašvaldības policija var pieņemt lēmumu atlikt samaksu uz sešiem mēnešiem, sākot no lēmuma pieņemšanas dienas," teic Leite.
