Dabas aizsardzības pārvaldes komunikācijas speciāliste Maija Rēna portālam "Delfi" skaidroja, ka koku "gredzenošana" veikta pirms vairākiem gadiem zinātnieku uzraudzībā. Turklāt vainagojusies ar rezultātu. Palielinātais sauskokņu un kritalu daudzums ļāvis Gaujas nacionālajā parkā bagātināt Eiropas nozīmes aizsargājamo mežu biotopus ar jaunām dzīvotnēm tūkstošiem dzīvnieku un augu sugām.

Priedes "gredzenotas" vecajos un boreālajos mežos, kur, saskaņā ar biologu secinājumiem, meža strukturālais stāvoklis atzīts par vienkāršotu un neapmierinošu. "Tās ir mežaudzes, kurās ir maz atmirušās koksnes, vairākums kokaudžu ir viena vecuma. Lai veicinātu bioloģisko daudzveidību un uzlabotu biotopa stāvokli, šajā vietā bija nepieciešams veicināt mirušās koksnes veidošanos," pastāstīja Rēne.

"Gredzenošana" īstenota saskaņā ar stingriem zinātnieku norādījumiem un tās uzdevums bijis – veicināt stāvoši nokaltušu koku veidošanos. Zinātnieki plānoja, ka vidēji uz vienu hektāru jābūt vismaz 20 kubikmetriem atmirušas augsnes, kas mežaudzes specifikas dēļ, pati dabiskā ceļā veidoties nespēja. "No visām sugām mežā 20% līdz 30% saistītas ar mirušo koksni, tajā skaitā ķērpji, sūnas, sēnes, bezmugurkaulnieki, putni un sīkie grauzēji. Daudzām sugām atmirusī koksne ir gan barības avots, gan barošanās vieta, ligzdošanas vieta un patvērums ziemā," atmirušās augsnes nozīmību raksturo DAP eksperte, meža ekologs Sandra Ikauniece.

Kā liecina DAP informācija, tad koku gredzenošana tika veikta valstij piederošā mežā, kas atrodas aizsargājamā dabas teritorijā un dabas lieguma zonā, kur nav atļauta koku ciršana saimnieciskiem mērķiem. Projekts "For-Rest", kura ietvaros parkā gredzenoti koki, norisinājās no 2011. Līdz 2016. gadam. To finansēja Eiropas Komisijas LIFE+ programma un Latvijas Vides aizsardzības fonds. Kopējais projekta budžets bija 823 tūkstoši eiro, no kuriem 493 tūkstošus atvēlēja LIFE+ programma.