Foto: DELFI Aculiecinieks
"Inčupe bīstami strauji tuvojas Baltajai kāpai. Nebijušo parādību izraisījuši ilgstošie vēlā rudens pali un spēcīgs jūras vējš," portālam "Delfi" 12. decembrī rakstīja satraukta lasītāja Laura Vaivode. Dabas aizsardzības pārvaldē mierina: kāpa nav apdraudēta, taču jāievēro kustības ierobežojumi.

Aculieciniece iemūžinājusi Balto kāpu 11. un 12. decembrī.

Dabas aizsardzības pārvaldē atzīst, ka Inčupe ievērojami pietuvojusies Baltajai kāpai Saulkrastos. Procesu ietekmējuši rudens krasi mainīgie laikapstākļi – nepastāvīgs sals, nenoturīga sniega sega. Sniega kušanas iespaidā Inčupē ievērojami palielinājies ūdens daudzums, atstājot ietekmi uz tās tecējumu un kāpu, pauž pārvaldes pārstāve Elīna Ezeriņa.

Dabas aizsardzības pārvalde arī aicina apmeklētājus pašlaik neizmantot pie Baltās kāpas izvietoto noeju uz jūru un ievērot kustību ierobežojošās zīmes.

Ģeologs, pārvaldes eksperts projektā "Life Ekosistēmu pakalpojumi" Jānis Lapinskis pauž, ka upes izraisītā erozija pašu Baltās kāpas vidusposmu pie augstākās nogāzes daļas būtiski neietekmēs. Novērojumi liecina, ka Inčupe arī 2014. gadā atradās turpat, kur tagad, secinājis Lapinskis, kurš ir arī docents Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātē.

Pārvaldes vecākais eksperts Dainis Ozols apgalvo, ka pašlaik erozija nav skārusi Balto kāpu. To apliecinot stāvkrasta augstums un Saulkrastu pašvaldības veidotie priedīšu un kārklu stādījumi. Viņaprāt, erozija pludmalē notikusi pastarpināti. Viļņu un vēja darbība rudens vētru laikā ir pārvietojusi krasta sanesas, kas Inčupes ieteku novirzīja tālāk uz ziemeļiem.

Visticamāk, erozija laipas virzienā vairs būtiski neturpināsies un tuvāko viena līdz divu gadu laikā pavasara palos vai citos lielākos plūdos Inčupe atjaunos taisnāku noteci uz jūru. Smiltīs izskalos jaunu gultni un vairs neplūdīs gar Baltās kāpas pakāji, pauž Ozols. Situāciju varētu mainīt tikai bargas vētras.

Abi eksperti norāda, ka iejaukšanās dabā noritošajos procesos nav nepieciešama un dabas vērtības nav apdraudētas.

Saskaņā ar Dabas aizsardzības pārvaldes sniegto informāciju Baltās kāpas pamatā ir ļoti smalkas, ūdenī sablīvējušās smiltis, kas uzkrājušās Baltijas jūras senākajā attīstības posmā – Baltijas ledus ezera pastāvēšanas laikā pirms 10 līdz 13 tūkstošiem gadu. Nogāzes augšējo daļu veido krietni jaunāku, vēja pārnestu smilšu slānis.

Inčupei ir īpaša vieta Baltās kāpas tagadējā veidolā, jo upe ar savu tecējumu to uztur baltu. Inčupes grīva pastāvīgi pārvietojas un virzās aizvien tuvāk Baltajai kāpai.

Ja ziema būs bagāta ar sniegu, kas pavasarī strauji kusīs, upē ieplūdīs jaunas ūdens masas. Tādā gadījumā iespējama erozijas izplatība Baltās kāpas lejas daļā un tālajā ziemeļu galā, informē dabas sargi.

Foto: Publicitātes attēls
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!