Latvijas valsts mežzinātnes institūts "Silava" aizvadītajos divos gados veicis brūno lāču monitoringu Latvijā. Arī šopavasar pētnieki divu nedēļu laikā paviesojās trīs teritorijās. Gan Ziemeļu purvos, gan Stompaku purvos katrā fiksēts pa divu lāču pēdām. Viena lāča pēdas neskaidras. Tāpat divu lāču pēdas iemūžinātas Vecumu mežos un divu – Žīguros. Pavisam konstatēta piecu dzīvnieku klātbūtne, pastāstīja LVMI "Silava" vadošā pētniece Guna Bagrade.
Tāpat "Silavas" pētnieki devušies uz vietām, par kurām ziņojuši aculiecinieki. Zābaku purvā un Saklauru purva teritorijā brūnā ķepaiņa klātbūtne apstiprinājās, kamēr Viļķenes pagastā un pie Ruckas ezera atkārtotas liecības par lāča klātbūtni atrast pagaidām nav izdevies. Par Ruckas ezera apkaimē manīto lāci gan liecina Rozulas mednieku kluba biedru kamerās šogad 11. maijā iemūžinātais ķepainis. Fotogrāfijas publiskotas "Facebook". Bagrade teic, ka šajā vietā dzīvnieka pēdas diemžēl vairs neizdevās atrast.
Ziņot par novērotiem lāčiem vai to pēdām šopavasar savus biedrus aicinājusi arī Latvijas Mednieku savienība un medniekiem izsūtījusi aptaujas anketas. Savienības pārstāvis Māris Bondars klāsta, ka laikā no aprīļa līdz jūnija sākumam mednieki lāčus vai to pēdas novērojuši piecas reizes. "Trīs gadījumos saņēmām video kamerās iemūžinātu lāču attēlus, un divos gadījumos ziņots par pēdām," teic Bondars.
No mednieku redzespunkta lācis nav liels traucēklis, min Bondars. Tomēr daļa mednieku sūkstās par to, ka lāči mielojas ar graudiem no mežcūkām domātajām barotavām, un tādējādi, iespējams, tās aizbiedē. Bažām gan nav īsta pamata, pārliecināts Bondars.
Cūku medību laikā lācis klātienē novērots Krustpilī un Viesītē. "Dzinējmedībās veči stāv uz līnijas katrs savā numurā. Nāk kaut kas... Sākumā domā, ka kuilis, bet tad kādu trīsdesmit metru atstatumā garām iet lācis. Paiet garām vienam numuram, otram. Bez steigas, bez skriešanas," stāsta Bondars, piemetinot, ka par lāču uzbrukumiem Latvijas teritorijā viņš neesot dzirdējis. Jābaidās esot vien tad, ja garām iet lācene ar bērniem.
"Mednieku un makšķernieku kluba "Bebrītis"" biedrs Andris Kazinovskis stāsta, ka šopavasar viens lācis regulāri viesojas pie viņa saimniecības "Rātnieki" Viļakas novada Susāju pagastā, Nastrovas valsts mežā Stompakos. Pie saimniecības ierīkotā videokamera fiksējusi lāci brokastojam un vakariņojam, lāci atpūtā – dienā un naktī. Kazinovskis teic, ka lācis agrā pavasarī biežs viesis bijis arī pusotru kilometru attālajās kaimiņu mājās. Vandījies pa šķūnīti un tukšojis auzu maisus.
Vidēji gada laikā mednieki lāci novēro desmit līdz 15 reizes, stāsta Latvijas Mednieku savienības pārstāvis Bondars. Gadu laikā redzēto lāču skaits nepalielinās un nesamazinās. Pārsvarā ķepaini novēro pavasarī, kad aktīvāka barošanās sezona. Dažkārt arī vasarā, stāsta Bondars.
Arī Latvijas valsts mežzinātnes institūta "Silava" pētnieki, īstenojot lāču monitoringu 2015. un 2016. gada aprīlī un maijā, secinājuši, ka Latvijā konkrētajā periodā uzturējušies desmit jauni un pieauguši brūnie lāči.
Lāču klātbūtnes pierādījumi meklēti piecās NATURA 2000 teritorijās. Dabas liegumos "Lielais Pelēčāres purvs", "Ziemeļu purvi", "Stompaku purvi", dabas parkā "Vecumu meži", "Teiču dabas rezervātā" un tam piegulošajās teritorijās. Tajās lāču pēdas atrastas sešās vietās. Četras no vietām atrodas Ziemeļu purvos netālu no Igaunijas robežas un liecina par trīs dažādu lāču uzturēšanos Latvijas teritorijā. Pavisam NATURA 2000 teritorijās novērota četru ķepaiņu klātbūtne. Kā lielākais traucēklis lāču dzīvei NATURA 2000 teritorijās pētījumā minētas medības ar dzinējiem.
Tāpat pētnieki vētīja gadījuma ziņas un informāciju medijos vēl par 16 lāču vai to pēdu novērojumiem. Secināts, ka seši no dzīvniekiem, par kuriem ziņots, varētu nebūt tie paši, kas novēroti monitoringā. Viens no tiem uzturējies Daugavas kreisajā krastā. Pētnieku ieskatā brūno lāču skaits Latvijā gadu no gada nemainās, lai arī ziņojumu skaits un pēdu uzskaite sekmējas. Pamatā lāči, būdami teritorijai piesaistīti dzīvnieki, uzturas ierastajā apkārtnē un tālāk nepārvietojas (skatīt zemāk izvietotajā kartē, kas publicēta pētījumā).
"Silavas" vadošā pētniece Guna Bagrade aicina iedzīvotājus, kuriem gadījies redzēt lāča ķepas nospiedumu, to izmērīt. "Priekšķepas mērījums ir nozīmīgs, jo pēc tā var spriest par dzīvnieka lielumu," paskaidro Bagrade. Ja līdzi nav metramērs, tad mērījumam pietikšot kaut ar priekšķepas platumam atbilstošu nolauztu zariņu, kuru mājās ar metramēru varēs salīdzināt, teic Bagrade. Pētniece paskaidro, ka šogad veiktā monitoringa datus iekļaus brūnā lāča aizsardzības plānā, ko iecerēts sagatavot līdz gada beigām.