Foto: DELFI Aculiecinieks

Garkalnes novada Sunīšu pagasta iedzīvotāji turpina cīņu pret vērienīgo priežu sila izciršanu dzīvojamo māju tuvumā. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas iedzīvotājiem sniegtajā atbildē atzīts, ka, veicot kailcirti Sunīšos, pārkāpti ministru kabineta noteikumi.

Portāls "Delfi" jau vēstīja, ka gada sākumā, janvārī, Sunīšu ciema iedzīvotāji vērsās pie Latvijas medijiem ar vēstuli, kurā lūdza palīdzību apturēt 8,74 hektāru plaša priežu meža izciršanu. Sunīšu iedzīvotāji apgalvoja, ka izciršanai pakļautais zemes gabals atrodas blakus purvam, saucas "Kaiceles pļavas", kas vēl pirms desmit gadiem bija aizsargājamas teritorijas daļa.

Tikmēr Valsts meža dienestā (VMD) skaidroja, ka meža īpašnieks pērn gada nogalē vērsies dienestā ar iesniegumu, lai varētu izcirst kokus savā īpašumā. Mežaudze atbildusi Meža likumā definētajām prasībām, proti, sasniegusi galvenās cirtes vecumu, turklāt nogabala kopējā platība nepārsniedz divus hektārus. Tāpat arī pašvaldības saistošie noteikumi nenorādīja uz jebkādiem ierobežojumiem koku izciršanai konkrētajā zemes gabalā, ka atbilst saimnieciskajiem mežiem, pauda VMD.

Tomēr nesen Sunīšu iedzīvotāju saņemtā atbildes vēstulē no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas sacīts, ka ministrija piekrīt Sunīšu ciema iedzīvotāju viedoklim. Ministrijas ieskatā, atļaujot kailcirti konkrētajā zemes vienībā, pārkāptas Ministru kabineta 2012. gada 18. decembra noteikumu "Noteikumi par koku ciršanu mežā" prasības.

Noteikumi paredz, ka ir aizliegts veikt kailcirti mežaudzēs ūdensteču un ūdenstilpju palienēs – ielejas daļā, kura periodiski applūst un kurā ir palienei raksturīgā veģetācija. Zemes gabals, kurā notiek izciršana Sunīšos, atbilst minētajiem ierobežojumiem. Ministrija vērš uzmanību, ka zemes vienība atrodas Lielās Juglas palienē, par ko liecina arī Garkalnes novada teritorijas plānojuma 2013. – 2024. gadam,

"Ministrija dara zināmu, ka par koku ciršanu un dabas aizsardzības prasību ievērošanu mežā ārpus īpaši aizsargājamām dabas teritorijām atbild Valsts meža dienests, kas ir Zemkopības ministrijas padotībā. [Sunīšu ciema iedzīvotāju] iesniegums ir pārsūtīts Zemkopības ministrijai detalizētāku skaidrojumu sniegšanai," vēstulē raksta valsts sekretāra vietniece vides aizsardzības jautājumos Alda Ozola.

Sunīšu ciema iedzīvotāju pārstāvis Oļegs Smoļins gan apgalvo, ka meža izciršana turpinās pilnā sparā. Neraugoties uz to, ka ministrija atzinusi, ka kailcirte ir nelikumīga. Oļegs arī klāsta, ka palielinājies koku izcirtēju skaits no diviem vai trim līdz pat desmit cilvēkiem. Paši mežcirtēji iedzīvotājiem pauduši izbrīnu par to, ka uz objektu viņus vedot ierēdnis no Rīgas reģionālās virsmežniecības.

Skaidrojumu par konkrētajā zemes gabalā uzsākto izciršanu Rīgas virsmežniecība joprojām iedzīvotājiem nav sniegusi, lai gan iesniegums sūtīts janvārī.

Rīgas reģionālajā virsmežniecībā portālu "Delfi" informē, ka atbildes vēstule Sunīšu ciema iedzīvotājiem nosūtīta 2. februārī. Vēstulē sacīts, ka apliecinājums koku ciršanai izniegts likumīgi. Proti, pieteiktā ciršanas darbība īpašumā "Liepas" atbilstot meža likumdošanas prasībām, pašvaldības teritorijas plānojumam, kā arī situācijai dabā.

"Saskaņā ar Garkalnes novada teritorijas plānojumu 2013. līdz 2024. gadam, īpašuma "Liepas" mežs atrodas ārpus applūstošās teritorijas. Ciršanai atļautā meža daļa ietilpst savrupmāju apbūves un mežu teritorijā un tai nav noteikti saimnieciskās darbības ierobežojumi. Galvenais teritoriju izmantošanas veids ir mežsaimniecība. Īpašums "Liepas" ietilpst plūdu riska teritorijā, kurā ir ierobežojumi būvniecībai, bet ne mežsaimnieciskai darbībai, tostarp kailciršu izpildei," situāciju skaidro Rīgas reģionālās virsmežniecības virsmežziņa vietniece Ramona Aveniņa-Beķere, piebilstot, ka arī Garkalnes novada domes būvvaldei nav iebildumu pret kailcirtes veikšanu īpašumā "Liepas".

Atbildot uz Sunīču ciema aizdomām par Rīgas reģiona virsmežniecības iesaisti kailcirtes veikšanā, mežniecībā norāda, ka informācijas par mežistrādes darbības veicēju konkrētajā īpašumā neesot. "Virsmežniecībai netiek sniegta informācija par meža īpašnieka un mežizstrādes uzņēmuma savstarpēji noslēgtajiem līgumiem. Nav informācijas arī par kāda virsmežniecības darbinieka līdzdalību," pauž Aveniņa-Beķere.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!